Latvijas Ornitoloģijas biedrība un AS „Latvenergo” aicina iedzīvotājus sniegt ziņas par sev zināmām stārķu ligzdām.
Lai 7. Starptautiskā baltā stārķa ligzdu uzskaite sniegtu pilnīgāku informāciju par šo putnu populāciju Latvijā, kopš maija brīvdienām ikviens interesents ir aicināts par sev zināmajām stārķu ligzdām informāciju sniegt, aizpildot datus interneta vietnē dabasdati.lv/baltiestarki, informēja AS „Latvenergo” preses sekretāre Sandra Vējiņa.
Viņa norāda, ka informācija par stārķu ligzdu vietām un ligzdošanas sekmēm ļaus pētniekiem iegūt noderīgu informāciju par pārmaiņām mūsu stārķu populācijā ilgākā laika periodā un izteikt prognozes par to turpmāko stāvokli.
Cik ligzdas šogad ir apdzīvotas un no jauna uzbūvētas, kur šīs ligzdas tiek veidotas, kā arī cik stārķu mazuļu piedzimis – uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs šā gada monitoringa rezultāti un 7. Starptautiskā baltā stārķa ligzdu uzskaite, ko organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) sadarbībā ar AS „Latvenergo”, Latvijas vides aizsardzības fondu, portālu Draugiem.lv, LU Bioloģijas institūtu, Valsts Izglītības satura centru un portālu Dabasdati.lv.
S.Vējiņa norāda, ka interneta vietnē dabasdati.lv izveidota speciāla sadaļa, kurā pēc iereģistrēšanās var kartē un anketā pievienot informāciju par sev zināmo stārķa ligzdu un pēc tam vasaras vidū to papildināt ar datiem par izaugušo mazuļu skaitu. Atverot šo sadaļu, zem kartes atradīsiet norādi uz instrukciju, kurā aprakstīts, kā pievienot savus novērojumus. Šā gada mērķis ir ne tikai ievākt informāciju par baltā stārķa ligzdām, bet arī iesaistīt šajā procesā pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem savus mazuļus Latvijā ik gadu izaudzē ap 10 000 pāru balto stārķu.
„Tāpat kā iepriekšējās uzskaitēs, esam aicinājuši uzskaitē piedalīties visas Latvijas skolas. Atsaucība ir liela – gatavību meklēt un reģistrēt balto stārķu ligzdas izteikušas 220 skolas. Iepriecina arī “Latvenergo” darbinieku atsaucība – kopš 2013. gada tie brīvprātīgi veic ligzdošanas sekmju monitoringu septiņos parauglaukumos un ir apņēmības pilni gan papildināt ik gadu apsekojamo parauglaukumu skaitu, gan šogad sakarā ar starptautisko uzskaiti reģistrēt iespējami lielāku balto stārķu ligzdu daudzumu visā Latvijas teritorijā,” teic Māra Janaus no LU Bioloģijas institūta.
Uzņēmuma speciālistu un biedrības ornitologu mērķis ir veicināt sabiedrības informēšanu un skaidrot tās iespējamo līdzdalību balto stārķu populācijas saglabāšanā, piemēram, veidojot mākslīgās ligzdu pamatnes un izvietojot tās savu viensētu tuvumā uzceltos balstos, jumta korēs vai uz kokiem.
Kā informē S.Vējiņa, Latvijā pēdējos gados baltie stārķi savas ligzdas visvairāk būvējuši uz elektrolīniju balstiem. 2013. gadā uz AS „Sadales tīkls” balstiem reģistrēta 7831 ligzda: Austrumu reģionā – 1285, Centrālajā – 598, Dienvidu – 1481, Rietumu – 1652, Ziemeļaustrumu – 1395 un Ziemeļu – 1420. Vairāku gadu uzskaitē noskaidrots, ka uz elektropārvades līniju balstiem savas ligzdas vij 72 % no baltā stārķa populācijas Latvijā.
Katru gadu stārķu ligzdu skaits uz AS „Sadales tīkls” elektrolīniju balstiem pieaug. Tas atstāj ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. 2013. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 2108 ar stārķu ligzdošanu izraisīti bojājumi. Stārķi gadu gaitā veido jaunu ligzdas slāni, tā kļūst arvien lielāka un smagāka un atbalstās uz elektroenerģijas vadiem, kas tehnoloģiski nav paredzēts.
Pēc S.Vējiņas teiktā, ik gadu tiek novērsti vairāki tūkstoši bojājumu, ko radījušas uz balstiem uzbūvētās stārķu ligzdas. Taču, lai arī stārķu populācija palielinās, bojājumu skaitu, salīdzinot ar 2012. gadu, pagājušā gadā ir izdevies būtiski samazināt. Lai panāktu bojājumu skaita samazinājumu, kā arī pasargātu stārķu mazuļus, bīstamas un nestabilas ligzdas ārpus balto stārķu ligzdošanas perioda tiek noņemtas no balstiem. AS „Sadales tīkls” darbinieku un iedzīvotāju novērojumi liecina, ka visbiežāk, atgriežoties mājās, baltais stārķis dažu dienu laikā izveido jaunu ligzdu noņemtās ligzdas vietā.
Situāciju, kurā stārķi izvēlas savas mājvietas uz elektrolīniju balstiem, var skaidrot ar pielāgošanos apkārtējai videi un arī ar iedzīvotāju nevēlēšanos savās lauku sētās izveidot speciālas vietas stārķu ligzdošanai.
„Sadales tīkla speciālisti noteiktā laika grafikā veic elektroiekārtu apsekošanu un konstatē iekārtas defektus, ko izraisa baltā stārķa ligzdas un putnu rosīšanās. Ja balsts ir fiziski novecojis, nespēj noturēt slodzi, kā arī pievienotās elektrolīnijas ir bojātas un ir pieteikti elektroapgādes traucējumi, stārķa ligzda ir jānoņem, lai pasargātu gan cilvēkus, gan pašu stārķi. Arī tad, ja balsts ir labā stāvoklī, bet ligzda ir nestabila un draud nokrist, tā ir jānoņem, jo šāda ligzda var būt bīstama gan cilvēku, gan stārķu dzīvībai. AS „Sadales tīkls” ligzdu noņemšanu veic ārpus stārķu ligzdošanas perioda no 1. septembra līdz 1. martam, tādējādi nenodarot kaitējumu putnu populācijai,” skaidro AS „Sadales tīkls” valdes loceklis Signis Rīns.
Kopumā vērtējot daudzu gadu garumā reģistrētos balto stārķu uzskaites datus, var secināt, ka šo putnu skaits Latvijā ir sasniedzis savu maksimālo līmeni un nav paredzams tā būtisks pieaugums. Ornitologu vērtējums liecina, ka šobrīd AS „Sadales tīkls” organizētās rīcības ar baltā stārķa ligzdām, izvērtējot katras ligzdas stabilitāti un drošību, neapdraud putnu populāciju. Kā norāda S.Vējiņa, vairāk secinājumu par baltā stārķa populāciju Latvijā būs iespējams izdarīt 7. Starptautiskās balto stārķu uzskaites noslēgumā.
Sagatavojusi Anda Dzenža
Komentāri