61% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem neplāno parakstīties par Satversmes grozījumiem saistībā ar krievu valodu kā otro valsts valodu, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” oktobra beigās veiktais pētījums.
Savukārt 29% pilsoņu atzinuši, ka plāno parakstīties par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmi, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Salīdzinoši biežāk šo likumprojektu parakstīt neplāno gados vecāki cilvēki (40-55 gadus veci), vīrieši, Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie, latvieši, kā arī cilvēki, kuru valoda ģimenē ir latviešu valoda.
Salīdzinoši biežāk šo likumprojektu parakstīt plāno gados jaunāki cilvēki (18-29 gadus veci), sievietes, Rīgā un Latgalē dzīvojošie, krievi un cittautieši, kā arī cilvēki, kuru valoda ģimenē ir krievu valoda.
Katram desmitajam aptaujātajam pilsonim (10%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Aptauja veikta laikā no 25. līdz 27.oktobrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 779 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsonība.
Kā LETA jau ziņoja, no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. LETA
Komentāri