Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

30 gadi. Devums kultūrai un radošumam

Iveta Rozentāle
00:00
31.05.2024
292
Harmon1

Veikums novērtēts. “Harmonijas” vadītāju Astrīdu Kamšu sveic Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane. Novada dome ar Atzinības rakstu cildina biedrību “Harmonija” par devumu kultūras dzīvē, sabiedrības radošuma veicināšanā un sadarbībā. FOTO: Andris Vētra

Cēsu kultūras biedrībai “Harmonija”- 30 gadu jubileja. “Harmonijas” devums radošo jomu attīstībā bijis nozīmīgs ne tikai Cēsu novadā.

Harmon4

Literātes.Dzejnieces un rakstnieces Mirdza Kerliņa (pirmajā rindā no labās) un Aina Karele ir kopā ne tikai svētkos. Arī ikdienā viņām līdzīgas rūpes – “Harmonijas” literārā joma. FOTO: Andris Vētra

Biedrības literārajā darbībā iesaistās cilvēki no dažādām Latvijas vietām, “Harmonijas” mākslinieku darbi priecē cilvēkus daudzos novados. Par to, cik novērtēts ir biedrības dotais sabiedrībai, ikviens varēja pārliecināties “Harmonijas” jubilejas pasākumā Cēsu koncertzālē.

Apsveicēju pilnajā zālē svinīgi tika godināta ilggadējā “Har­monija” valdes priekšsēdētāja un kultūras darbiniece Astrīda Kamša. Viņas veikuma novērtējumu apstiprināja Kultūras ministrijas Atzinības raksts    par ilggadēju ieguldījumu kultūras nozares attīstībā, sabiedrības līdzdalības veicināšanu kultūras norisēs un jaunradi. Kultūras ministrijas atzinības rakstu saņēma arī bijusī ilggadējā kultūras biedrības vadītāja Dzirda Olengoviča par ieguldījumu kultūras, īpaši literatūras nozares, attīstībā un jaunrades veicināšanā.

Nacionālā Kultūras centra Atzinības rakstus pasniedza dramaturģei Baibai Jukņēvičai, ilg­gadējai vokālās mūzikas kolektīvu dalībniecei, vadītājai un popularizētājai Maijai Ozoliņai, sabiedriskajai aktīvistei Laima Tēraudai un mūziķim Andrim Vilderam. Savukārt Cēsu novada pašvaldības Atzinības rakstus saņēma 31 biedrības aktīvists, bet pašvaldības Kultūras pārvaldes Atzinības rakstus desmit cilvēki. Tas bija paldies “Harmonijas” literātiem, gleznotājiem, fotogrāfiem, mūziķiem un citiem, kas bagātinājuši novada kultūras dzīvi.

Hamon3

Jubilejā kopā. Biedrības “Harmonija” bijušās vadītājas (no kreisās) Dzidra Olengoviča un Olita Ansone, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. FOTO: Andris Vētra

Jubilejas pasākums bija piepildīts ar labiem vārdiem. Paši “Harmonijas” dalībnieki uzsvēra, cik nozīmīga ir iespēja, ko biedrība sagādā viņu radošajām izpausmēm. Savukārt sveicēji, gan biedrības, kas darbojas vienā ēkā ar “Harmoniju”, gan organizācijas un iestādes, kas cieši saistītas ar biedrības darbību, novērtēja biedrības devumu sabiedrībai, tās aktīvo darbu. Skanēja apsveikumi, mūzika un dziesmas. Cēsu Sv.Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs atgādināja, ka laikā, kad dibināja biedrību, vārds “harmonija” nebija tik populārs kā tagad, bet tas bija un joprojām ir tik ļoti atbilstošs un nozīmīgs. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, akcentējot biedrības darbu, izdodot vietējo literātu darbu grāmatās, rīkojot izstādes, literārus un mākslas pasākumus, uzsvēra veikumu un nopelnu: “Paldies jums katram par to, ko esat paveikuši. Ska­toties uz priekšu, man ir pilnīga pārliecība, ka jums būs vēl daudz darāmā, jo, satiekot Astrīdu, vienmēr dzirdu, ka top nākamā grāmata, nākamā izstāde, nākamais pasākums, tāpēc vēlu, lai vienmēr ir radošā dzirksts rakstīt, gleznot un fotografēt.”   

“Harmonija” savas darbības laikā izdevusi vairāk nekā 70 grāmatas – paliekošu mantojumu nākamajām paaudzēm. Gandrīz ik gadu pie lasītājiem nonāk biedrības autoru darbu kopkrājumi, ko dāvanā saņem dažādas iestādes. Jau gadu desmitu tradīcija ir “Harmonijas” un laikraksta “Dru­va” rīkotajam īsās prozas konkursam, kura žūriju vada rakstniece un dzejniece Aina Karele. Viņa arī konsultē jaunos autorus, gatavo publikācijām “Harmonijas” dzejnieku un citu literātu darbus. Pazīstama ir dzejniece un bērnu grāmatu autore Mirdza Kerliņa, kas arī aktīvi darbojas biedrībā. Pēdējā gadu desmitā “Har­monija” paplašinājusi radošo no­darbju loku, biedrībai pievienojušies gleznotāji, gan profesionāli, gan amatiermākslinieki, fotogrāfi, mūziķi. Ik gadu tiek rīkoti ap 30 pasākumiem, gleznotāju un fotogrāfu darbu izstādes priecē gan pašu novada, gan tuvāku un tālāk reģionu iedzīvotājus. Bied­rības kodolam allaž nākas domāt, kā piesaistīt līdzekļus gan izdevējdarbībai, gan sarīkojumiem. “Harmonija” piedalās daudzos dažādos projektu konkursos, gūstot atbalstu notikumiem, kas izglīto un priecē.

Pie biedrības šūpuļa stāvēja cēsnieces Olita Ansone, Dzidra Olengoviča. Pirmos piecus gadus to vadīja Olita Ansone, neilgu laiku Ligita Embrekte, tad ilgus gadus Dzidra Olengoviča, un šobrīd jau gandrīz desmit gadus Astrīda Kamša.

Olita Ansone “Druvai” pastāstīja, ka inteliģences pārstāvji saprata, ka vajadzīga vieta, kur tikties: “Ir gūti daudzi puni, bet galvenais, ka attīstība ir notikusi. Pamats bija literārā daļa, kam ar laiku pievienojās arī vizuālā un foto māksla. Jau 30 gadi ir pagājuši, un tas sabiedriskai organizācijai ir daudz.” Viņa arī uzsver Dzidras Olengovičas paveikto, kura akcentēja, ka ir jāizdod vietējo literātu darbi: “Dzidra runāja ar uzņēmējiem, gāja pie katra individuāli. Pateicoties viņai, atklājām karikatūristu Gati Šļūku, kurš ilustrēja pirmo humora grāmatu. Paldies arī Andai Nordenai, kura izveidoja “Harmonijas” emblēmu, kas šos gadus palikusi nemainīga. Un, protams, paldies Astrīdai, kura kā kultūras darbiniece spēj veidot plašu sadarbību, kad viss attīstās un aug.”

Dzidra Olengoviča ir gandarīta, ka viņas laikā izdotas 45 grāmatas, izaugušas sabiedrībā labi zināmas personības: “Un ir svarīgi ieinteresēt arī jaunatni. Bied­rība ir ļoti brīnišķīga, un galvenais, ka izdod grāmatas. Prie­cājos, ka manis iesāktais turpinās.”

Harmon2

Arī mūziķi. Jubilejas koncertā klausītājus priecēja ne tikai viesmākslinieki, bet arī pašu biedrības mūziķi. Pie tautstiņinstrumenta Andris Vilders, saksofonists Vilnis Auziņš. FOTO: Andris Vētra

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
378
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi