Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Mantojums, kultūrtelpa, pašapziņa

Druva
14:06
26.10.2022
66
Inese Roze 1

Pieņemts Latviešu vēsturisko zemju likums, darbojas Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome. Tās locekle, pārstāvot Vidzemi, ir Drabešu muižas Amatu mājas un  biedrības  “Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe”” vadītāja Inese Roze. Saruna par likumu, tā iedzīvināšanu un mums pašiem.

– Kad bija runas, ka top Latviešu vēsturisko zemju likums, sapratu, ka tas apstiprina to, ko darām Drabešu muižas Amatu mājā. Visa mūsu darbība ir saistīta ar nemateriālo kultūras mantojumu. Tad bija Vēsturisko zemju un kultūrtelpu plāna izstrādes ideju talka. Tai iesniedzu priekšlikumus, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt katras vietas savdabīgumu, ka tā ir vērtība, ka jāveido kultūrvide, jāattīsta amatniecība. Ar atšķirīgo esam interesanti paši sev un citiem.

Ir izveidota Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome. To vada kultūras ministrs, tajā darbojas Ministru kabineta locekļi, vēsturisko zemju organizāciju pārstāvji. Esam tikušies divās sēdēs, ir būtiski saprast, ko gribam sasniegt  un kā to izdarīt.

– Ir izstrādāts plāns, kā likums tiks iedzīvināts.

– Jā, top Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns 2023.–2027. gadam. Tas pamatā balstīts uz sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Plānā ir skaidri pateikti rīki, lai to, kas plānots, varētu izdarīt. Finansējums paredzēts ikgadējā valsts budžetā. Plāns jāapstiprina valdībā.

– Kas būs plāna īstenotāji?

– Svarīgi koordinēt sadarbību starp latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un kopienu pārstāvjiem. Likums jau paredz, ka “pašvaldības  attīstības programmās nosaka juridiskus, tehniskus, administratīvus, organizatoriskus un finansiālus pasākumus kultūrvēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai”. Protams, liela loma te būs vietējām kopienām, iedzīvotāju ieinteresētībai. Ir daudzi virzieni, kuros var darboties. No augšas neviens nepateiks, kas un kā, arī kāpēc jādara. Iniciatīvai jānāk no pašiem, un darītājiem jābūt pašiem. Kad apstiprinās valsts budžetu, būs pieejams finansējums,  projektu konkursi. Jāvērtē, cik kas uz katru vietu attiecas, ko grib darīt. Nav runa tikai par kultūras pasākumu rīkošanu, kā varbūt kādam šķiet. Tā ir arī pētniecība, amatu prasmju apgūšana. Arī fiziskas personas var piedalīties projektu konkursos. Protams, vēl daudz nezināmā, kā likums darbosies dzīvē, bet jāsāk darīt, tad arī redzēsim rezultātu un varēsim vērtēt, kam varbūt vajag pievērst lielāku uzmanību, kas svarīgs aizmirsts.

– Vai vispirms nav jāapzinās tas, ko gribam saglabāt, kā to izdarīt un tad meklēt finansējumu? Vai nebūs tā, ka darīs to, kam varēs piesaistīt naudu?

-    Tā kā esmu bijusi projektu vērtēšanas komisijās gan Valsts kultūrkapitāla fondā, gan Vidze­mes kultūras programmā, varu teikt, ka    pašvaldības nemaz tik daudz projektus neiesniedz. Nav, kas sagatavo pieteikumus, nav, kas īsteno. Iespējas, kuros virzienos pētīt un darīt, ir milzīgas. Var skriet uz visām pusēm, visur ir kas saglabājams, pētāms un tālāk attīstāms.

Būs izglītojoši semināri, kuros skaidros, kas ir vēsturiskās zemes, to vērtības, kāpēc tās jāpēta, jāsaglabā un kāpēc tās būs svarīgas nākamajām paaudzēm.

– Skaidrs, ka visu uzreiz izdarīt nevar. Varbūt kaut vai vēsturiskajās zemēs vai novados izvirzīt konkrētus mērķus, virzienus, kurus attīstīt? Pie­mēram, pētniecību. Svarīgi ir izpētīto izmantot.   

– Domāju, tā arī būs. Bieži vien šķiet, ka kaut ko taču visi zina. Kad sāku meklēt konkrētu informāciju, tā ir virspusēja. Ja būs finansējums, būs pētījumi, uz kuriem varēs balstīties darot, tēmu ir ļoti daudz.

Es kuļu sviestu un sienu sieru. Daudzkārt man jautājuši, ar ko atšķiras    Latvijas brūnās piens no citu šķirņu govju piena. Esmu pārliecināta, ka atšķirība ir, bet kāda? Parasti cilvēki saka – jums jau ir gotiņa -, nē, man ir “Straupes” veikals. Jauni cilvēki, kas saimnieko laukos, atsūtījuši priekšlikumu, ka, lai saglabātu lauku dzīvesveidu, neliela saimniecība varētu rādīt, kā saimnieko, slauc govi un gatavo piena produktus. Tā vairs nav lauku ikdiena, bet kādreiz tā bija.

“KasTe” dalībnieki  Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā pētīja Drabešu pagasta Liepiņu kapulauka arheoloģisko izrakumu materiālus.    Rekonstruēsim Drabešu brunčus, tad kādus elementus jau izmantos citos darbos.

-    Vēl ir arī mutvārdu mantojums, kas ar katru gadu aiziet zudībā. Tā ir Latvijas lauku vēsture.

– To nedrīkstam aizmirst. Viss ir atkarīgs no tā, kas interesē vietējos cilvēkus, cik ir to, kuri gatavi iesaistīties, kāda ir viņu kapacitāte. Pagastos veidojas kopienas, it kā iesaistās daudzi, bet darītāji ir tikai daži. Diemžēl trūkst līderu, kuri uzņemas iniciatīvu, kuriem uzticas un seko. Taču pamazām veidojas sapratne, ka katram kaut kas jādod vietai, kurā dzīvo.

– Pēdējā laikā daudz tiek runāts par identitāti, piederību.

– Par to esmu daudz domājusi. Likumā pateikts, kurai vēsturiskajai zemei kurš pagasts, pilsēta ir piederīgs. Cēsu novads – visi esam vidzemnieki. Kad pasaka “suiti”, visi zina, par ko ir runa. Tāpat ar latgaliešiem viss ir skaidrs. Tagad sasparojusies Sēlija. Par sēļiem dzirdam aizvien vairāk. Bet kas ir Vidzemes identitāte?  Ir Piebalga, Malēnija kā kultūrtelpas.Tad ģeogrāfiski    plašas zemes no jūras līdz Gaiziņam, no Igaunijas robežas līdz Lielvārdei. Kas tās vieno?  Par Vidzemes folkloru nereti dzirdēts, ka tur jau nekā nav. Nav, jo nezina. Latgalē katrā pagastā ir vairākas folkloras kopas. Cēsu novadā tikai “Ore” Amatā, “Dzieti” Cēsīs, “Piebaldzēni” Jaunpiebalgā, vēl arī Dzērbenē un Liepā. Esmu interesējusies, piemēram, par Vidzemes ēdieniem, runājusi ar pieredzējušām sievām, bet parasti atsaka: “Nekā tāda nav.” Tā nevar būt.

Tas šķiet saprotams, ja suiti kaut ko prasa, visiem skaidrs, ka jāatbalsta, jo tie taču ir suiti ar savu kultūrtelpu. Ja zini, kas esi, tad zini, ko prasīt. Tas dod pārliecību gan pašiem, gan citiem.

Varbūt iespējas, ko pavērs likums, rosinās veidot interešu kopas, mudinās nākt kopā, kopt vietu un tradīcijas. Āraišos ir viensētas, kurās paaudzēs dzīvo viena dzimta. Varbūt tur var meklēt vidzemnieka saknes. Identitāte jāsaķer aiz astes.

– Vidzemnieku saknes izrāva represijas. Te ienāca cilvēki no citiem novadiem.

– Bet Piebalgā tā īpašā aura ir saglabājusies. Tāpat Malēnijā. Jo vairāk   apzināsimies savu piederību, jo labāk sapratīsim, kas esam, kādas mūsu īpašās vērtības. Kas    limbažniekam, piebaldzēnam, straupietim    vai malēnietim atšķirīgs un kopīgs.

– Drabešu muižas Amatu mājas pieredze liecina, ka cilvēkus interesē senās amatu prasmes.

– Tā ir. Kad kāds prasa, ko varētu pamācīties, vienmēr uzsveru, ka ir svarīgi iemācīties pamatus. Šķiet, kāpēc mācīties aust, es taču neaudīšu svītrainas segas. Kad iemācies aust, vari aust modernus mēteļus vai ko citu. Tāpat no māla gatavot servīzes, kādas vēlies. Esi apguvis prasmi, arī latvisko tradīciju un vari to attīstīt tālāk. Kad nesaproti, kas gaumīgs,    pamats ir etnogrāfijā – krāsās, formās. Kļūdīties nevari, tas ir orientieris.

– Vai mums netrūkst pašlepnuma? Kā to pacelt?

– Neapzināmies, cik ļoti mūs ir iespaidojis Ukrainā notiekošais. Ikdienā mēs, latvieši, bijām tik toleranti – ar visiem    taču jāsadzīvo-, nevarējām pieņemt lēmumus, nedomājot, vai kādu neaizvainosim. Tagad   parādām, ka mums ir mugurkauls, sākam aizstāvēt savas intereses, vērtības. Kaut vai pieminekļu nojaukšana. Kara sākumā šķita, ka esam palikuši par ukraiņiem, bet tas lika sevi apzināties, saņemt drosmi un pateikt, kas ir mūsu un kas ir lieks, izvēlēties, kādā valodā runāt. Pašle­p­nums par sevi, savu tautu ir palielinājies. Karš Ukrainā ir smags spēriens, bet ļoti noderīgs pašapziņai.

– Pārstāvat Vidzemi Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē. Var teikt, vēstnese, lai iedzīvinātu likumu.

– Likums ir makšķere, kura jāmāk izmantot. Vidzemnieki ir interesējušies par konkrētiem jautājumiem. Svarīgi ir izteikt priekšlikumus. Nacionālajā kultūras centrā ir Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļa, kur arī var visu noskaidrot. Kaut šķita, ka par Ideju talku tik daudz tiek runāts, daudzi atzīst, ka par to nav dzirdējuši. Tiem, kuri grib darīt, jāseko informācijai gan par semināriem, gan finanšu iespējām.

Latviešu vēsturiskā zeme ir vēsturiski veidojusies Latvijas Repu­blikas daļa, kuru raksturo unikāla kultūrvēsturiskā vide un tās iedzīvotāju kopējā identitāte. (Lat­viešu vēsturisko zemju likums)

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
12

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
46

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
80

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
25
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
26
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
19
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi