Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Atrod savu vietu Skujenē

Sarmīte Feldmane
18:16
25.04.2022
41
Zales Galva

“Mācāmies dzīvot laukos,” saka  Santa Mazūre un Matīss Vaišļa. Pusotru gadu viņi dzīvo Skujenes pagasta “Vecskujiņās”. Santa ir grafikas dizainere, Matīss programmētājs.

“Kovids parādīja, ka varam strādāt attālināti. Darba devēji sapratuši, ka darbiniekam nav jābūt birojā, lai viņš strādātu. Interneta nodrošinājums te ir labāks nekā daudzviet pilsētās,” saka Matīss.

No dāvanas līdz biznesam

Līdztekus ikdienas darbam Santai un Matīsam ir savs neliels bizness. Viņi gatavo zāles galvas.

“Matīsam ideju netrūkst. Tuvojās Ziemassvētki , ja divdesmit cilvēkiem kas jādāvina, meklējām,    ko ar ierobežotu budžetu paši varam izgatavot, stāsta Santa un Matīss papildina: “Bērnībā tēvs ko līdzīgu atveda no Ame­rikas. Ideja nav jauna.  Vajag vien zāģu skaidas, zāles sēklas, kaprona zeķi.” Santa zāles galvas izveidoja par personībām. Tas bija pirms desmit gadiem.

Kad radinieki bija apdāvināti, radās doma, ka zāles galvas – rotaļlietu ar īstiem, augošiem zāles matiem – varētu arī    ražot. “Un iespējami no vietējām izejvielām, nevis visu iepirkt    un salikt kopā,” uzsver Matīss.

Pamazām vien zāles galvas kļuva par asprātīgu dāvanu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Zāles galva bērniem māca uzņemties rūpes, pacietību gaidīt, kad zālīte sadīgs, to laistīt. Daudziem tā ir pirmais dārziņš, kas jākopj.

“Kad sākām braukt pa tirdziņiem un pircēji novērtēja, bija gandarījums un arī guvām pārliecību, ka zāles galvas var būt vietējais produkts, ko pērk. Vienīgi plastmasas trauciņš nav Latvijā ražota izejviela,” stāsta Matīss, bet Santa piebilst, ka bijis arī būtiski, lai zāles galvas kā dāvana nav dārgākas par puķēm.

“Tā mums bija iepazīšanās ar biznesa principiem. Meklējām noliktavas, kur ko atrast, kur lētāk. Domājām, ka      veikalos      uzcenojums būs ne lielāks par trešdaļu, tirgotāji skaidri pateica – cik gribam, tik liekam. Dažos ir pat simtprocentīgs uzcenojums,” pastāsta Matīss    un vērtē, ka tas arī ir iemesls, kāpēc Latvijā ražotais bieži vien ir tik dārgs, otru pusi cenas paņem tirgotājs. Līdz ar to produkts ir mazāk pieejams.
Pēddzinis Žaks, Koķetā Betija, Pirāts Hugo, Intelektuālis Jēkabs, Vikings Odins, Zombijmeitene Matilde, Lāčplēsis,Vampīrpuika Olafs    un Laupītājs Filips nu jau pazīstami daudziem. Zāles galvas personības Santa piedāvāja vērtēt gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo katram taču kārojas citādu rotaļlietu. “Sākām ar trim, tagad ir deviņu tēlu zāles galvas. Varētu vēl dažādot, bet tad pircējiem grūti izvēlēties,” bilst Santa.

Sākumā jaunie uzņēmēji domāja, ka ziemā    zāles galvas negatavos. Maz gaismas,    zāle lēni aug, taču pieprasījums nemazinājās. Kā atzinuši pircēji, nav jau uzreiz jāaudzē, var pagaidīt tuvāk pavasarim. Zāles galvā ir premium klases sēklas ar augstu dīgtspēju.

Pamazām vien veikalu tīkls, kuros var nopirkt zāles galvas, paplašinās. Tiek saņemti arī individuāli pasūtījumi ne tikai no Latvijas, arī ārzemēm. “Mums garām brauc pastniece, atdodam paciņu, un pasūtītājs saņem,” stāsta Matīss un atklāj, ka ir iecere atrast    partnerus citās valstīs un sadarboties. Bet, paplašinot tirgu, tā jau būs ražošana, turklāt pagaidām pietiek cita darāmā.

Skujenieši atzīst, ka vislielākais gandarījums ir pircēju atsauksmes. Viņi sūta bildes, kā zāles galva sazaļojusi. “Uzdāvinājām Skujenes bērnudārzam, šķita, lauku bērni, viņiem nebūs interesanti, bet ļoti patika darboties. Vēlāk arī mājās vecāki iegādājās,” atklāj Matīss.

Laiks, kad lauki mainās

Santa un Matīss atklāj, ka viņiem neesot bijusi vēlēšanās dzīvesvietai izvēlēties kādu konkrētu novadu. Tikai gribējuši, lai ir lauk­akmeņu māja.

“Vecskujiņas” celtas   1891.gadā kā magazīna, blakus bijis Vecskujenes Tautas nams, kas 60.gados nodedzis. Te kādreiz bijusi bibliotēka, veikals, muzejs, dzīvojušas ģimenes. Iepriekšējais   saimnieks māju privatizējis.

“Augustā ieradāmies, viss bija aizaudzis, zāle līdz krūtīm. Ēka dažus gadus bija stāvējusi    tukša. Toties tajā uzreiz varēja dzīvot. Protams, ļoti daudz darāmā, lai atjaunotu,” stāsta Matīss un piebilst, ka ir iecere arī saimniecības ēkā ierīkot nelielu ražotni. Iesniegtais pieteikums finasējumam “Leader” programmā guvis apstiprinājumu Cēsu rajona Lauku partnerībā, jāgaida Lauku atbalsta dienesta vērtējums.

Santa un Matīss atzīst, ka pamazām vien iepazīst lauku dzīves ikdienu.

“Mums bija rozā brilles uz dabu. Nu jau sākam vērtēt, ko apkārtnē vajadzētu patīrīt, ka kārklus nevajadzētu audzēt, bet tie aizsedz no ceļa putekļiem, ir    priekšā kā zaļš aizkars. Kaimiņš izcirta mežu, saprotu, ka koki izauguši. Jāiemācās izmantot to, kas ir. Mums nav plāns nodarboties ar lauksaimniecību.    Ir seši hektāri, no tiem četri mežs. Nav kārtīgas zemes, kur varētu ko audzēt, bet gribas pamēģināt ne tikai mazdārziņu un siltumnīcu,” pārdomās dalās Matīss un Santa papildina: “Kārtīgam zemniekam noteikti ir cits vērtējums, ja vajag lauksaimniecības zemi, visu iztīra no krūmiem. Tā ir praktiska pieeja, kuras mums vēl trūkst. Dzīvi laukos uztveru kā baudu. Te vari darīt to, kas tev jādara, nodarboties    ar to, kas patīk. Viens no iemesliem, kāpēc atnācām uz laukiem – būt dabā.”

Santa ar gandarījumu stāsta par pirmajiem siltumnīcā izaudzētajiem tomātiem un par dabas bagātībām, kas ir pagalmā, mežā.
“Pamazām iepazīstam apkārtni, īpaši pavasarī var tik daudz ko atklāt. Ej pa mežu, kur gadu desmitus neviens nav gājis, meža vidū kā oāze vecs linu mārks. Te ir interesanti koki, jo kādreiz kaimiņos  dzīvojis selekcionārs. Stir­nas, lapsas, zaķi, staltbrieži pagalmā, pamazām sākam pierast. Uzliku kameru, un vērojam putnus,” stāsta Matīss.

Darāmā daudz, jo biezs ir kultūras slānis pagalmā un apkārtnē. Tiks rīkota kārtīga talka, lai attīrītu.

“Mēs te dzīvojam un mācāmies dzīvot. Tas, kas lauciniekiem paš­saprotams, mums ir kas jauns, nezināms,” teic Santa un ar smaidu piebilst: “Kas ir laba malka.”

Santa un Matīss ar apbrīnu stāsta, cik daudz dara un māk ražot laukos, taču cilvēki nenovērtē savu varēšanu.

“Jūtams, ka laukos cilvēki baidās  no iestādēm, saistībām. Laukos tik daudz ko izaudzē, bet pārdod par pašizmaksu. Pietrūkst zināšanu, kā radīt pievienoto vērtību,” vērtē Santa. Viņa Skujenē rīkoja nodarbību un dalījās pieredzē, kā pircēju ieinteresēt par kādu produktu, kā to iepakot.

“Cilvēkiem vairāk jāstāsta par iespējām,   ka darot mazliet citādāk, var daudz iegūt. Laukos ir tā priekšrocība, ka katram vari paprasīt, kā rīkoties tādā    vai citā situācijā, un saņemsi padomu,” saka Matīss un pastāsta, ka arī kolēģi Zviedrijā, Vācijā pārcēlušies uz laukiem, strādā attālināti. “Tā ir kā jaunā ienākšana laukos. Viņi iepazīst laukus, tradicionālo saim­niekošanu un meklē efektīvākas metodes. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, atrod jaunus    risinājumus. Līdzās tradicionālajai lauksaimniecībai un produktiem parādās jauni,” pārdomās dalās Matīss un uzsver, ka tiem, kuri no pilsētām pārceļas uz laukiem, daba, vide ir vērtība, kas ne tikai jāizmanto, bet jāciena un jāsaudzē.

Būt piederīgiem kopienai

Santas un Matīsa bērni apmeklē bērnudārzu Skujenes pamatskolā.     “Bijām patīkami pārsteigti, kādas bērniem ir iespējas, ko viņi apgūst, iemācās,” saka Santa, bet Matīss piebilst: “Un futbola laukums ar zāli. Pēc dārziņa labprāt kopā paskrienam.”

Matīss uzsver, ka bijis pārsteigts, kā laukos    pašvaldība rūpējas par cilvēkiem.    “Ja vajag palīdzību, ir, kam paprasīt, visu izstāsta, ko nevar iedomāties Rīgā. Mums vēl jāpierod pie ceļiem, ar pilsētas mašīnu sarežģīti. Šī ziema bija pārbaudījums, sniegs līdz ceļgaliem, savu reizi bija    jāpiedomā, vai tiešām ir jā­brauc, varbūt var atlikt.    Ceļu uzturētāji strādāja, tā sniga, ka vienkārši nepaspēja, tas jāsaprot. Saprotam, ka te dzīvo maz cilvēku un cik izmaksā ceļa tīrīšana,” pārdomās dalās Matīss.

Abi atzīst, ka skujenieši ir atsaucīgi, vienkārši un viegli atrast kopīgu valodu. “Gribētos vairāk kaut ko darīt kopā, sadarboties. Kopā varam veidot interesantāku kopienas dzīvi,” saka Santa, bet Matīss piebilst: “Gribas arī vairāk uzzināt par šo vietu, par māju, kurā dzīvojam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
42

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
19

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
30

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
49

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
75

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi