Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Novadnieks: Akmeņi glabā un atgādina vēsturi

Sarmīte Feldmane
13:50
22.03.2024
36
Pr Veselava

Piemiņas vieta Veselavas kapsētā.

Līdz ar pavasara pirmajiem ziediem atnāk 25.marts. Viena no skaudrajām dienām mūsu vēsturē. Melnā lente pie Latvijas karoga    atgādina ne vien par ciešanu ceļu, ko sveša vara bija uzspiedusi, arī par cilvēku likteņiem. Viņi mīlēja savu zemi, noziedzīgās represijas nespēja to atņemt un iznīcināt. Tāpat kā atmiņas, kas atgādina nākamajām paaudzēm – aizsargāt savu zemi un brīvību, savu tautu.

Vairāk nekā 40 gadu par represijām nedrīkstēja runāt, padomju vara dažādiem līdzekļiem centās tās dzēst no atmiņas, bet cilvēku piedzīvotais turpināja gruzdēt. Līdz ar Atmodu katrā pagastā, vairs nebaidīdamies, kopā nāca politiski represētie, stāstīja par 1941., 1949.gada deportācijām, izsūtījumā pārdzīvoto. Un tiem, kuri neatgriezās dzimtenē. Notika piemiņas pasākumi, iekārtoja piemiņas vietas. Tiesa, ne bez diskusijām, kur tām pagastos un Cēsīs būt.

90.gadu sākumā politiski represētais Gundaris Gailītis “Druvā” rakstīja: “Pelēkie akmeņi ar likteņgadiem Latvijas ceļmalās, staciju laukumos, ciematos ir mēms un kluss, bet mūžīgs liecinājums tautas sāpei par drūmo likteni. Ieraugot pelēko piemiņas akmeni, nepaejiet tam vien­aldzīgi garām. Nolieciet pie tā ziedu. Kaut vai noņemiet cepuri un pastāviet minūti klusu… Lai šis akmens runā ar jums. Lai tas stāsta par tautas moku ceļiem, sāpēm, zudušajiem sapņiem. Lai pelēkais akmens māca jums būt stipriem un cietiem – izturēt un pastāvēt. Lai tas māca jūs dziedāt tālāk to dziesmu, kuras beidzamie vārdi sasala ziemeļu tundrā. Lai šie pelēkie akmeņi aicina jūs veltīt savu dzīvi Latvijai.”

Par katru piemiņas vietu ir savs stāsts. Pirmajos Atmodas gados cēsnieki 25.martā un 14.jūnijā ar klusuma brīdi, svecēm un ziediem tos, kuri neatgriezās, pieminēja pie Zemes mātes Meža kapos. Gadu gaitā Cēsīs tapušas piemiņas vietas gan pie mūra Jaunās pils laukumā, gan dzelzceļa malā, gan Pils ielā. Arī pagastos tās veidotas dažādos gadu desmitos.

Rp Nitaure

Piemiņas vieta Nītaures centrā.

Zaubē 1994.gada 25.martā pie Zaubes pagastnama atklāja Aivara Kerliņa veidoto piemiņas akmeni 1941. -  1949.gadā padomju varas represētajiem zaubēniešiem.   2019.gada 25.martā Zaubes baznīcā atklāja piemiņas plāksni 1941. – 1949. gadā no Zaubes pagasta deportētajiem. Plāksnē iegravēti  visu vārdi. Nītaurē piemiņas vietu, veltītu Nītaures un kādreizējā Ķēču pagasta 1941. un 1949.gados deportētajiem iedzīvotājiem, atklāja 2021. gadā. Pamazām top    piemiņas vieta pie Amatas stacijas – ešelons Nr.97322. Padomju deportācijās cietušo piemiņas vietu nav Kaives, Skujenes, Inešu, Zosēnu, Mārsnēnu, Raiskuma, Straupes pagastā.

Katrā pagastā ir savas tradīcijas, kas veidojušās gadu gaitā. Lai arī paaudzes, kura piedzīvoja padomju varas nežēlību, izsūtījumu svešumā, dzīvās atmiņas aizvien biežāk skan ierakstos vai lasījumos, tautas sēru dienās tās atdzīvojas. Tāpat katras vietas vēsturē ierakstīts, kas, kad un kā iekārtoja piemiņas vietu, krājas materiāli par atceres pasākumiem. Lūk, vien daži.

Vecpiebalgā 2003.gada 14.jūnijā pie dievnama novietots akmens politiski represēto piemiņai. Piemiņas saglabāšanas iniciatore bija represētā Dace Jurciņa. No deportāciju piedzīvojušā Jāņa Skopāna mājas atveda akmeni. Atklāšanā D.Jurciņa teica: “Redzot akmeni pie baznīcas, mūsu mazbērni pajautās, kas toreiz notika.”

Pr Vecpiebalga

Piemiņas vieta pie Vecpiebalgas baznīcas.

Vecpiebaldzēni un inesieši 25.marta atceres brīdī satiekas pie baznīcas, bet pēdējos gados piemiņas vietā pie Vecpiebalgas baznīcas atceres pasākumi netiek rīkoti. Pārrāvumā vainojama arī pandēmija. Taurenieši šajā sēru dienā sanāk pie piemiņas akmens “Ar sapni par dzimteni”, dzērbenieši pie piemiņas akmens savā pagastā, pēc tam Dzērbenes pilī ir kopīga atmiņu pēcpusdiena, kurā pievienojas arī kaivēnieši. Tradīcija, kaut mazākā pulkā, turpinās.

Veselavā piemiņas vieta iekārtota kapsētā pie kapličas. Pie akmens vienmēr ir ziedi, veselavieši aizdedzina svecītes. Kāda sieviete kapu pārzinei jautājusi, kur var nolikt svecīti represētajiem. Tādas piemiņas vietas nebija. Svešinieces jautājums pamudināja to iekārtot. Atceres pasākumi te nenotiek, bet vienmēr ir sakopts, ir svaigi ziedi. Veselavieši neaizmirst tos, kuri neatgriezās.

Jaunpiebalgā pie bijušās Piebalgas dzelzceļa stacijas vietu represēto piemiņai atklāja 1989. gada 14.jūnijā. Šis pelēkais akmens sliežu ceļa malā atgādina tagadējai un nākamajām paaudzēm par nevainīgo cilvēku ciešanām un vīrišķību. 1990.gada pavasarī Sibīrijā mirušo tuvinieki un draugi pie akmens izveidoja piemiņas birzi. Tajā aug 17 liepas un 27 ozoli. Ik gadus te 25.martā un 14.jūnijā notiek piemiņas pasākumi, gulst ziedi, deg svecītes.

“Ne reizi vien izskan, cik var bēdāties, sērot, teic, tā ir pagātne. Taču par vēsturi ir jārunā, tas vēstījums ir jānodod nākamajām paaudzēm. Tās ir mūsu tautas likteņlīniju straumes.    Mūsdienu pasaulē, kad dzīvojam mierā, kaut kaimiņos ir karš, grūti aptvert, izprast un saprast padomju varas vardarbību. Ir grūti ne tikai jauniešiem, arī tiem, kuri to nepiedzīvoja. Represēto atmiņstāsti nav kāda režisora izdomāta filma, bet mūsu vecvecāku, vecāku pārdzīvotais. Katru gadu jārod jaunas formas, kā stāstīt par represijām, jo to, kuri tās pārdzīvoja, paliek aizvien mazāk,” pārdomās dalās Jaunpiebalgas kultūras darbiniece Egita Zariņa.

Pr Cesis

Piemiņas vieta Cēsīs, Pils laukumā.

Atceres pasākumos visos pagastos piedalās skolēni. Par to gadiem runā represētie, vēsturnieki. Tiesa, vairākos pagastos skolu vairs nav. Daudzkārt teiktais, ka jāmācās uzrunāt jaunā paaudze, lai garāmejot nebrīnītos par gada skaitļiem akmeņos, lai zinātu, kādas lappuses veido Latvijas vēstures grāmatu, paliks vien vārdi, ja tie neatbalsosies sirdīs, nesasauksies ar šodienu, ja nejutīsim vajadzību tos paņemt nākotnei. Kā atgādinājumu par savu tautu, tās nesalaužamo garu, darba tikumu un Latvijas mīlestību. Ak­meņi neklusē, tie runā. Ar gadskaitļiem un cilvēku vārdiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielais novads. Civilā aizsardzība

09:13
23.04.2024
30

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

11:38
19.04.2024
37

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
30

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
60
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

11:50
12.04.2024
42

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Identitāte. Saglabāt amatu prasmes

08:08
09.04.2024
35

Amatu pratēji 16.reizi vēra durvis un rādīja savas prasmes pasākumā “Satiec savu meistaru!”. Nedēļas nogalē Vidzemē ikviens interesents varēja iepazīties ar 218 dažādu tradicionālo amatu meistaru darbu un to pamēģināt arī pats. Nākamajās brīvdienās tas notiks citur Latvijā. Līdzīgi pasākumi ir arī citviet Eiropā, sākumā “Satiec savu meistaru!” arī bija daļa no Eiropas Amatniecības dienām, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi