Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Lielais novads. Civilā aizsardzība

Andra Gaņģe
09:13
23.04.2024
65
Gazmaskas Civila Aizsardziba 1170x878

FOTO: puaro.lv

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā un jāsniedz atbalsts valsts aizsardzības sistēmai. Līdz šim pašvaldībām CA plānā bija jāietver rīcība katastrofās, kas saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā, katastrofām, ko koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tajā skaitā ir bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu noplūde, radiācijas avārijas, arī vētras, viesuļi, lietusgāzes, pali, plūdi, krusa, stiprs sals, apledojums, sniega sanesumi, ledus sastrēgumi vai liels karstums.

CA plānā paredz pamatprincipus, ne risinājumu individuālai situācijai

Top Cēsu novada (CA) civilās aizsardzības plāna atjaunotā un papildinātā redakcija. Būtiskākās pārmaiņas tajā ir militārā sadaļa, kas jāizstrādā atbildoši tagadējai drošības situācijai Eiropā. Tas, protams, saistībā ar Krievijas pilna mēroga vesto karu Ukrainā un iespējamiem draudiem kaimiņvalstīm.

Par to, kas jauns būs novada CA plānā un kā tas top, saruna ar Cēsu novada domes vadītāju, novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Jāni Ro­zenbergu.

-Iedzīvotāji nereti saka, ka nav izpratnes, kā glābties, ja pieļaujam sliktāko un Krievija tiešām iebrūk Latvijā. Kurp iet, braukt, kur slēpties?

-Jāsaprot, ka Civilās aizsardzības plāns krīzes situācijā nebūs gatava recepte visām situācijām, kā rīkoties. Katram nevarēs iedot skaidru risinājumu. Tādā brīdī noteikti būtu daudz operatīvu lēmumu, jo apstākļi var mainīties neprognozējami. Bet pamatprincipi plānā ir un būs atrunāti. Svarīgi, lai civilās aizsardzības komisija regulāri trenētu savas iemaņas dažādās krīzes situācijās. Šeit liels paldies Zemessardzei, kura regulāri rīko mācības, iesaistot arī paš­valdības. Maijā plānotas kārtējās mācības.

Izstrādājot plānu, patlaban darām divas lietas vienlaicīgi. Strādājam pie jaunā uzdevuma pašvaldībām, tā sauktās militārās sadaļas. Mūsu novada Civilās aizsardzības komisija ir tuvu tam, lai būtu saņemta visa nepieciešamā informācija un varētu sākt šo sadaļu rakstīt, lai iekļautu plānā. Bet, visticamāk, liela daļa no tās būs klasificētā informācija, kas nebūs publiski pieejama.

Līdztekus ir otrs darbs. Tā kā paš­reiz spēkā esošais CA plāns ir apstiprināts 2021.gadā pirms administratīvi teritoriālās reformas, ir jāveic vēl citas izmaiņas, jo daudz kas ir pamainījies un daudz kas jāaktualizē. Esam pieprasījuši informāciju vairākām institūcijām, piemēram, Nacionālajam veselības dienestam par aptieku tīklu, par zobārstniecības kabinetiem, feldšeru punktiem un citām ārstniecības iestādēm. No Zem­kopības ministrijas vajadzīga informācija par veterinārās medicīnas tīklu. Tie visi ir mediķi, kas var palīdzēt stundā X.

Jauns elements, kas nebija iepriekšējā CA plānā, ir kritiskās infrastruktūras novērtējums un gradēšana. To ranžē pēc cilvēku skaita, ko šie objekti – katlumājas, dzeramā ūdens ņemšanas vietas – apkalpo, lai zinātu, kurus militārajiem spēkiem stundā X jālūdz apsargāt. Nevarēsim apsargāt visas novada 60 katlumājas vai visas ūdens ņemšanas vietas, tam nepietiks resursu, bet objekti, kas apkalpo lielu iedzīvotāju skaitu, noteikti būs kritiskās infrastruktūras elementi. Piemē­ram, Cēsu siltumtīklu katlumāja vai Cēsu ūdens ņemšanas un atdzelžošanas vietas būs kritiskā infrastruktūra, bet, visticamāk, neliela ciemata katlumāju nevarēsim iekļaut. Un trešais jaunais elements, kura nav pašreizējā plānā, ir patvertnes jeb pagrabi. Novada Būvvalde ir apsekojusi daudzdzīvokļu māju pagrabus visā teritorijā, tagad kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu apseko publiskās ēkas, tad vēl paliek komercsektora apsekošana.

-Ko vērtē apsekošanā, un par ko liecina jau veiktās pārbaudes?

-Vērtē dažādus apstākļus. Piemēram, cik pagrabam izeju, vai ir logi, ja ir, vai tie piemēroti evakuācijā, vai ir pieejams ūdens, kanalizācija, vai ir autonoma apkure. Vērtē kvadratūru, griestu augstumu.

Jāņem vērā, ka daudzdzīvokļu māju pagrabi ir privātais īpašums. Galvenais trūkums, ka tie aizkrāmēti, tur saliktas nevajadzīgas riepas, vecas veļas mašīnas, ledusskapji un citas lietas. Pir­mais, kas jādara – jāpārliecina iedzīvotāji, ka pagrabus vajag patīrīt. Taču tas ir pašu iemītnieku, tātad mājas kopsapulces lēmums, apsaimniekotāja jautājums. Do­mā­sim, vai pašvaldība var iesaistīties ar nelielu līdzfinansējumu atkritumu konteineru nodrošināšanā, lai pagrabos sakrāto aizvestu. Sāktas sarunas ar atkritumu apsaimniekotājiem ZAAO.

Bet būtiskākais – jāskaidro, ka pagrabs ir ļoti liela vērtība. Tā ir pirmā un galvenā vieta, kur nama iedzīvotājiem paslēpties. To rāda arī Ukrainas pieredze. Taču jāiegulda arī enerģija, lai pagrabus šai funkcijai sagatavotu.

-Kā izmantos būvvaldes apkopoto informāciju par daudzdzīvokļu ēku pagrabiem?

-Ir plāns par šo jautājumu runāt ar namu apsaimniekotājiem, kā viņi redzētu risinājumus. Res­pektīvi, kāda varētu būt apsaimniekotāju un pašvaldības sadarbība, kā izskaidrot iedzīvotājiem pagrabu vērtību un nozīmi, varbūt arī motivēt vienoties par pagrabu sakārtošanu un pielāgošanu, jo tas ir tikai viņu drošībai. Dzīvojamo ēku pagrabi noteikti netiks uzrādīti kā visiem pieejami. Tam būs publisko ēku pagrabi, ko tagad apseko. Tos uzrādīs kā vietas, kuras gaisa trauksmes gadījuma var izmantot ikviens.

-Plānā būs paredzētas arī vietas, kur iedzīvotājiem pulcēties, ja krīzes situācijā jāevakuējas.

-Ja ir stunda X un cilvēkiem jāsāk pārvietoties, tad jābūt pašvaldības norādītām vietām, kurp iedzīvotājiem jādodas un no kurām viņus evakuē ar dažādiem transportlīdzekļiem. Pulcēšanās vietas būs vairākas, tās izmantos atbilstoši situācijai. X stundā izvēle būs par vietu, kas atrodas vistālāk no uzbrukuma puses. Piemēram, ja tas nāk no Valmieras – pulcēšanās būs Cēsu pretējā pusē.

Un tālāk jābūt skaidram, kur evakuētie apmetīsies, kur būs īslaicīgās uzturēšanās vietas, lai pārnakšņotu dažas diennaktis. Tās izvēlas atbilstoši tam, cik cilvēku var uzņemt telpās, tur jābūt pieejamam ūdenim, virtuves blokam, ieteicama autonomā apkure, dušas. Tikpat svarīgi, lai būtu atbilstoša lieluma pagrabi, kur patverties visiem, kas atrodas šajā vietā. Šo informāciju par publiskajām ēkām apkopojam, analizējam situācijas.

-Vai tādas ziņas būs pieejamas publiski?

Par to vēl CA komisijā vienosimies. Zinu, ka daļa pašvaldību šo informāciju publiskojušas, taču militāristi ir mazliet piesardzīgi. Bet es domāju, ka tomēr būs jāpublisko, cilvēki gribēs zināt.
Ziņas par kritiskās infrastruktūras objektiem gan būs klasificētas, tas ir, nebūs visiem pieejamas. Saprotami, ka ienaidniekam to nevajadzētu zināt.

-Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā norādīts, ka militāra iebrukuma vai kara gadījumā pašvaldībai savā teritorijā ir jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības. Vai tajā ietilpst arī pārtika?

-Ūdeni pulcēšanās vietās, telpas, kur evakuācijas gadījumā uzturēties, to visu sagādāsim, bet par pārtikas un degvielas nodrošinājumu… Problēma, ka pašvaldībām nav zināms, kas tieši ir valsts materiālajās rezervēs un ar ko paš­valdības var rēķināties. Paš­valdībai savu pārtikas ražotņu nav. Formāli varētu slēgt līgumu ar vairumtirgotāju, bet tas tāds baltiem diegiem šūts.

-Kad plāns būs gatavs un pieejams iedzīvotājiem?


-Paredzu, ka vasaras nogalē visi puzles gabaliņi būs salikti vietās, būs aktualizēts nepieciešamais un izstrādāta militārā sadaļa. Ma­nuprāt, pareizi, ka to kopā ar attiecīgajām struktūrām dara mūsu paš­valdības, ne pieaicināti speciālisti, tā veidojas dziļāka izpratne par situāciju. Rudens sākumā ar papildināto un aktualizēto plānu iepazīstināsim iedzīvotājus.

Pilnveidoti normatīvie akti

Valsts kontrole pēc 2022. gada revīzijas, kurā vērtēja, kā darbojas CA un katastrofu pārvaldīšanas sistēma valstī, atzina, ka tā lielā mērā ir novārtā atstāta joma un nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu un krīžu pārvaldīšanai. Ziņojumā arī norādīts, ka jāpārskata pieeja, kā gatavo valsts un pašvaldību CA plānus.  “Revīzijā konstatēts, ka plānos paredzētie pasākumi nereti ir pārlieku vispārīgi, bez skaidrības, kas konkrēti paveicams, kādā termiņā un par kādiem līdzekļiem. Ieceru un darbības virzienu vietā CA plānos nepieciešams ietvert reālus un konkrētus pasākumus,” pau­da Valsts kontrole.

Pēdējos trijos gados mērķtiecīgi pilnveidoti normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu. 2022.gada rudenī grozīts Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums. Šī gada janvārī Ministru kabinets apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, kurā ir atjaunoti sabiedrības drošības pasākumi militāra uzbrukuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, norāda lvportals.lv.

Atbilstoši aktualizētajam CA plāna 33. pielikumam:
• 2024. gadā tiks izstrādāts normatīvais regulējums par patvertņu izveidošanu un būvniecību;
• līdz 2025. gadam (ieskai­tot) tiks apzinātas vecās patvertnes un tām pielāgojamās būves;
• līdz 2025. gadam (ieskai­tot) tiks aprīkotas patvertnes un tām pielāgotās būves ar attiecīgām norādījuma zīmēm;
• līdz 2025. gadam (ieskai­tot) tiks izveidots un uzturēts paš­valdībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksts. Tāpat ir papildināta informācija par kontrolētu iedzīvotāju mas­veida evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.

UZZIŅAI

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, noteikts, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā militāra iebrukuma vai kara gadījumam iekļauj šādus pasākumus:
• agrīnā brīdināšana un situ­ācijas monitorings;
• mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi;
• svarīgās infrastruktūras pastiprināta aizsardzība;
• iedzīvotāju informēšana;
• pašvaldību sabiedriskās kārtības nodrošināšana;
• degvielas un kurināmā rezervju iesaistīšana;
• pārtikas rezervju iesaistīšana;
• dzeramā ūdens rezervju iesaistīšana;
• patvertnēm piemēroto būvju izmantošana;
• mobilo energoapgādes avotu iesaistīšana;
• ārstniecības personāla un medicīnas resursu iesaistīšana;
• pašvaldības teritorijā esošo personu, materiālo vērtību un
citu priekšmetu evakuācija;
• evakuēto personu uzņemšana pašvaldības teritorijā;
• pašvaldības institūciju kritisko funkciju noteikšana.

Avots: lvportals.lv

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

12:28
30.04.2024
75

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Lielais novads. Feldšerpunkti

09:24
26.04.2024
58

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

11:38
19.04.2024
57

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
39

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
87
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

11:50
12.04.2024
59

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi