Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

Iveta Rozentāle
11:50
12.04.2024
60
Marsneni

Ar idejām. Aktīvi pagasta ļaudis: Rūta Ravinska (no kreisās), Madara Melbārde-Žukova, Agija Veinberga, Lauris Lauriņš un Ingrīda Zilgalve. FOTO: Iveta Rozentāle

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena piedalījās arī līdzdalības budžeta konkursā, rosinot Klabes birzs labiekārtošanu.

Iesāktos pasākumus turpina, un šogad ir arī jaunas ieceres. Aktīvisti tiekas divas reizes mēnesī, diskutējot un daloties domās par to, kā dzīvi Mārsnēnos padarīt krāsaināku.

Sarunā ar “Druvu” piedalījās Madara Melbārde- Žukova, Agija Veinberga un Ingrīda Zilgalve, pievienojās Rūta Ravinska, kura uzņēmusies rūpes par pagasta centra sakopšanu, un Lauris Lauriņš, kurš iesaistās pašdarbības kolektīvos un aicina iedzīvotājus uz sportiskām aktivitātēm.

Kopā gādāt par mīļo, mazo vietu

Apņēmība turpināt iesākto

Madara Melbārde-Žukova sarunas sākumā apstiprina, ka iedvesma darboties arvien ir, vairāk ir jācīnās ar laika trūkumu. Ingrīda Zilgalve papildina: “Ir arī atbildības sajūta, esi iesācis un nevēlies to pamest.

Aktivitātēm visbūtiskākā ir sadarbība, jo dažiem kaut ko īstenot ir grūti. Tāpēc ļoti novērtējam sadarbību ar Tautas namu, zinām pasākumu plānu un kā varam palīdzēt. Un mums, kopienas aktīvajiem, vieglāk organizēt pasākumus, ja Tautas nams palīdz ar praktisko pusi. Arī sporta svētkus sarīkot ir vieglāk ar pašvaldības atbalstu. Tagad ar pašvaldības pārstāvjiem izrunājām būtiskākos darbus Lielajā talkā.” Madara pastāsta: “Savu pirmo pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemas­svēt­kiem” īstenojām kā vietējie aktīvisti, bija jāuzņemas pilna atbildība par visu, jāsaskaņo iesniegumi, apdrošināšana. Kad iesaistās arī pašvaldība, procedūra ir vienkāršāka.”

Lai gan pērn līdzdalības budžeta konkursā neizdevās iegūt finansējumu Klabes birzs labiekārtošanai, mārsnēnieši šogad atkal startēja ar šo ideju, turklāt jau Lielajā talkā būs izdarīta daļa nepieciešamo sakopšanas darbu, tā pamazām tuvojoties iecerētajam mērķim. M.Melbārde-Žukova skaidro: “Šī vieta Mārsnēnus ļoti atdzīvinātu, tas būtu liels ieguvums gan vietējiem, gan viesiem – vēl viena skaista vieta, kur pabūt un kuru izbaudīt.” I.Zilgalve teic: “Ideja par vietas sakopšanu Lie­lajā talkā radās marta vidū, sanāksmē ar Priekuļu apvienības pārstāvjiem un Cēsu novada pašvaldības izpilddirektori, kad pārrunāja ieceres Priekuļu apvienības svētkiem, kas 15. jūnijā notiks Mārsnēnos. Tad beidzot tikām sadzirdēti.”

Aizvadītajā gadā Lauris Lauriņš vietējos iesaistīja sportiskās aktivitātēs: “Sāku ar futbolu, bet cilvēki ieteica, ka varētu uzspēlēt volejbolu, tā spēlējām volejbolu un aicinājām arī citus. Nu jau esmu dzirdējis, ka šogad vairāk nekā iepriekš gaida, kad sāksies jaunā sezona.” L.Lauriņam šim gadam ir arī jaunas ieceres: “Do­māju par badmintonu, iespējams, vajadzētu arī basketbola grozu.” Ingrīda vērtē, ka sporta tradīcijas pagastā ir ļoti labas, būtiski tās turpināt.

Nepieciešams pašvaldības atbalsts

Mārsnēnieši secina, ka no paš­valdības būtu vajadzīgs lielāks atbalsts, par piemēru minot sporta laukumu, kas būtu regulāri jāuztur, uzlikt volejbola tīklu vajadzētu ne tikai uz svētkiem, bet arī ikdienā. Nepieciešami soliņi, un būtu labi apdomāt apgaismojuma iespējas, lai laukumā varētu darboties arī tad, kad satumst.
Agija Veinberga secina: “Ir lietas, kur ar pašvaldību izveidojusies sadarbība, saņemam atbalstu pasākumu organizēšanā un esam ļoti pateicīgi. Tomēr piecos sešos gados, kopš te dzīvoju, esmu novērojusi, ka aktuāla būtu infra­struktūras uzlabošana. Ir skaidrs, ka Mārsnēnos cilvēki sporto, ir entuziasti, kuri to visu attīsta. Tātad būtu svarīgi, ka, plānojot budžetu, tiktu iekļauta sporta laukuma infrastruktūras uzlabošana. Diemžēl tāds atbalsts nav jūtams, tā ir mana sāpe. Gribētu, lai, gatavojot nākamā gada budžetu, kāds no Priekuļu apvienības ir šeit un pajautā, kas mums rūp. Mār­snē­nos nojauca bērnu laukumu, jo tas bija bīstams, bet vietā nekā nav. Būtisks aspekts ir arī infrastruktūras uzturēšana, lai tā tik ātri nenolietotos.”

Mārsnēniete vērtē, ka kopiena piedalās projektu konkursos, lai saņemtu finansējumu dažādiem darbiem, bet ir ļoti svarīgi just paš­valdības atbalstu: “Vajadzīga abpusēja sadarbība. Mēs rūpējamies par savu apkaimi un pagastu un vēlamies redzēt, ka to dara arī pašvaldība, lai nav tā, ka esam vienīgie, kam tas rūp. Sadarbība ļoti motivē. Tieši pašvaldības labie darbi motivē mūs darīt vēl vairāk.” Madara saka, ka pašvaldība taču strādā iedzīvotājam. “Un būtu saprotami, ka arī Mārsnēnos infrastruktūrā katru gadu par budžeta līdzekļiem kaut kas tiek uzlabots. Gribētos, lai šie jautājumi tiktu atrisināti daudz ātrāk.” R.Ravinska vērtē: “Pēc tikšanās ar apvienības pārvaldi jutām, ka esam sadzirdēti. Būtu vērtīgi, ka tādas klātienes sarunas un to rezultāti būtu biežāk.”

M.Melbārde-Žukova arī norāda, ka negribētos pašvaldībai visu laiku aizrādīt, kas nav izdarīts: uz kuras ielas bedru ir tik daudz, ka ar mašīnu nākas braukt pa zālāju, kur caurteka jāsalabo, kur vajadzīgs apgaismojums vai kad birzītē jāmaina dēļi brīvdabas estrādei. “Kopienas darbs nav norādīt, kura bedrīte nav salāpīta. Mēs runājam tad, kad problēma jau sasāpējusi, bet pašvaldībai saviem īpašumiem pašai ir jāseko līdzi, jāredz un jāizdara,” tā M.Melbārde-Žukova. Agija Veinberga vērtē, ka ideālā vīzijā kopienai ar pašvaldību būtu dialogs: “Ilgtermiņa draudzīga komunikācija. Lai mēs no tā visa nenogurtu, būtu jābūt citādi, nekā ir šobrīd.”

Mārsnēnieši aizdomājas, ka bijusi ne viena vien saruna, un Madara piebilst: “Brīžiem ir sajūta, ka pēc tikšanās viss kā starp krēsliem nokrīt. Kaut kur aizslīd, un darbības nav. Saprotam, ka jautājums ir arī par finansēm, bet, ja strādājam kā komanda, daudz varam panākt ar minimāliem līdzekļiem. Mums jau nevajag tādu koncertzāli vai stadionu kā Cē­sīs, bet uzlabojumus esošajā infrastruktūrā.”

Lauris atgādina, ka Cēsu novads nav tikai Cēsis, bet viss novads: “Negribas, ka mums visu laiku jāsatraucas, vai būs pietiekami daudz pasākumu, lai neslēgtu Tautas namu. Tā ir vienīgā vieta, kur telpās sanākt bērniem, ģimenēm.”

Mārsnēnieši diskutē par nodarbībām bērniem, uzsverot, ka svarīgi, lai tās notiek regulāri. Bet tieši tikpat svarīgi, lai vecāki arī vestu bērnus uz nodarbībām, jo visi saprot, ka algot pasniedzēju trīs četriem dalībniekiem ir nesamērīgi dārgi, jābūt vismaz astoņiem, divpadsmit. Sarunas laikā jau pavīd ideja par iespēju pasniedzēja algošanai piesaistīt naudu kādā projektu konkursā. Tad sestdienās varētu rīkot nodarbības tiem, kuri to vēlas.

Uzrunā pagasta iedzīvotājus

Vērtējot, vai pēdējos gados mainījusies pašu iedzīvotāju iesaiste, M.Melbārde-Žukova secina: “Man gribētos ticēt, ka pasākumus apmeklē vairāk cilvēku nekā iepriekš. Ir tiešām ļoti labi apmeklēti sarīkojumi, arī tikko aizvadītās Lieldienu svinības.” Lauris Laurītis norāda uz mūsdienās aktuālo problēmu: “Viss atkarīgs no tā, cik dziļi cilvēks iesēdies savā telefonā. Ja Mārsnēnos atslēgtu internetu, man liekas, cilvēki iznāktu no mājas.”

Rūta Ravinska gan atzīst, ka īpaši grūti uz pasākumiem ir uzrunāt seniorus: “Kad ir senioru pasākums, mēdzu katram zvanīt pat pa trīs reizēm, bet tomēr daži labāk paliek mājās.” Mārsnēnieši aizdomājas, ka būtisks ir arī transports, kā nokļūt uz pasākumu, tāpēc vajadzētu kādu, kuram lūgt šo palīdzību.

Kopienā jauni entuziasti nav nākuši klāt, iespējams, kāds pat atkritis. Tomēr aktīvisti turpina darboties. Madara teic: “Vienmēr priecājamies par cilvēkiem, kuri ierodas paši vai pēc uzrunāšanas atsaucas un palīdz mums ar kādiem darbiem Lielajā talkā vai projektos. Jā, savulaik talkā piedalījās puspagasts, bet tagad arī trīs un četri cilvēki jau ir daudz un mēs to ļoti novērtējam.”

Kopienu būtiskā loma

Rezumējot izmaiņas pagastā teju divu gadu laikā, Lauris Laurītis secina: “Kopienas cilvēki ir aktīvi, un paldies par to. Redzams, ka viņiem Mārsnēni ir svarīgi. Ce­rams, ar laiku tas iekustinās arī pārējos.” Ingrīda Zilgalve teic: “Moto ir mūsu nosaukumā “Tev, mārsnēnieti!” – es daru tev, tu dari otram, un mēs visi kopā darām te, saviem mārsnēniešiem.”

Agija Veinberga uzsver: “Šinī periodā ir nostiprinājusies pārliecība, ka kopienām ir ļoti svarīga loma, jo izdarīt var ļoti daudz. Mana pārliecība, ka kopienās ir spēks. Tāpēc gribu novēlēt paš­valdībai rūpēties par vietējiem aktīvistiem , tad viņiem būs vēl vairāk enerģijas parūpēties par savu mazo, mīļo vietu – ciemu, pagastu. Mums ir brīnišķīgas idejas, ko īstenosim, piesaistot līdzekļus projektos, mūsu idejas nav utopiskas, bet galvenais, lai ir sadarbība.” Rūta Ravinska piebilst: “Ce­ru, ka Priekuļu apvienības pārvaldei pēc 15. jūnija, apvienības svētkiem Mārsnēnos, nemainīsies attieksme un par mums neaizmirsīs.”

Madara Melbārde-Žukova vērtē: “Ir dienas, kad esmu domājusi – pietiek! Darbošanās sarežģī manu ikdienu. Bet mēs jau darām ne tikai apkārtējiem, bet darām sevis dēļ, jo gribam, lai šeit ir labāk.

Nedomāju, ka pagastā visi ir apmierināti, vienkārši pieraduši un samierinājušies. Bet es zinu, ka esam pelnījuši vairāk. Esmu izvēlējusies darīt, jo gribētos kādus no lielajiem mērķiem sasniegt, lai paliek bērniem, citiem mārsnēniešiem. Lai, iebraucot Mārsnēnos no jebkuras puses, ir tā – uh – sajūta kā man, tā viesiem. To gribu piedzīvot.” Un Ingrīda Zilgalve papildina: “Lai cilvēki, kuri te brauktu cauri, teiktu – es arī te gribētu dzīvot, jo te ir tik skaisti un to izdarījuši paši cilvēki ar savām idejām, savām rokām!”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

12:28
30.04.2024
77

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Lielais novads. Feldšerpunkti

09:24
26.04.2024
60

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Lielais novads. Civilā aizsardzība

09:13
23.04.2024
67

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

11:38
19.04.2024
61

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
40

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
87
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
22
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi