Trešdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

Anna Kola
12:28
30.04.2024
77
F210e5b9 36c1 4183 B8d9 08e730c92623

Oskars Erdmanis. FOTO: Valsts kontrole

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai ieviestu ieteikumus. Kā paveikto vērtē Valsts kontrole un Cēsu novada pašvaldība?

Sadarbības stūrakmens – komunikācija

Saruna ar Valsts kontroles padomes locekli un piektās revīzijas departamenta direktoru Oskaru Erdmani.

-Kā pašvaldībām veicies ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ieteikumu ieviešanu?

-Līdz šim brīdim pašvaldības ir ieviesušas 15 no 116 ieteikumiem. Cēsu novads – četrus, Ādažu novads – četrus, Dobeles novads septiņus ieteikumus. Bet ieteikumu ieviešanas process vēl ir sākumposmā, par dažiem ziņošanas termiņš ir 2025. gada 2. janvāris. Savukārt par ieteikumiem, par kuriem pašvaldības jau informējusi Valsts kontrole, varu teikt, ka uzdotais ir veiksmīgi īstenots.

-Kā Cēsu novadam veicies uzdoto pasākumu plāna izpildē?

-Cēsu novads ir ieviesis četrus ieteikumus. Pašvaldība ir izstrādājusi darba plānu, ņemot vērā Valsts kancelejas vadlīnijas, nosakot darbības iedzīvotāju iesaistei vairākās pakāpēs: informēšana, konsultēšana, iesaiste, kopradīšana un kopiniciēšana. Paš­valdība komunikācijai ar sabiedrību izstrādājusi komunikācijas stratēģiju un vadlīnijas, kurās noteikti un definēti labās prakses piemēri un komunikācijas principi – paziņojumu uzrunas forma, apjoms, vizuālo noformējumu kvalitātes prasības u.c. Noteikti komunikācijas kanāli komunikācijai ar katru sabiedrības grupu. Valsts kontroles ieskatā ir izveidots ietvars, saskaņā ar kuru darboties, un rezultātiem nevajadzētu izpalikt.

Papildu tam pašvaldības tīmekļ­vietnē ir izveidota sadaļa “Sa­biedrības līdzdalība”, kurā ir pieejama informācija un atgriezeniskā saite par veiktajām iedzīvotāju līdzdalības aktivitātēm, piemēram, aptaujām, saistošo noteikumu projektu un cita veida publiskajām apspriešanām. Savukārt par septiņiem līdz maija vidum.

-Kāpēc Valsts kontrole izvēlējās veikt lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību”?

-To motivēja administratīvi teritoriālā reforma, pēc kuras palielinājās sabiedrības bažas par paš­valdību atvērtību un iedzīvotāju iespējām iesaistīties savas pašvaldības darbībā. To norādīja pētījumi, anketas un viedokļu raksti.

Pašvaldībās jau pirms administratīvi teritoriālās reformas bijusi vērojama centralizēta hierarhiska varas struktūra, kas nebija ieinteresēta veicināt demokrātiskos procesus pašvaldībā un sekmēt iedzīvotāju līdzdalību. Pašvaldī­bām kļūstot lielākām, iedzīvotājiem var rasties sajūta, ka pēc reformas viņu iespējas ietekmēt pašvaldību lēmumus samazinās un ka pašvaldība no viņiem attālinās. Par to liecināja arī OECD un pašu paš­valdību veiktās aptaujas, kur bija novērojama tendence samazināties iedzīvotāju īpatsvaram, kas uzticas vietējām varām.

Līdzdalība ir viens no būtiskiem iedzīvotāju uzticēšanos veidojošajiem elementiem, norāda OECD. Tika nolemts veikt šo revīziju, lai pārbaudītu un izvērtētu situāciju pašvaldībās gan pirms, gan pēc reformas.

-Kāds ir VK skatījums, vai iedzīvotāju līdzdalības iespējas pašvaldības darbā tomēr galvenokārt nav formālas? Vai nav nepieciešami kādi konkrēti instrumenti, lai to mainītu?

-Revīzijas ziņojumā secināts: “Neraugoties uz vairākiem revīzijā identificētiem labās prakses piemēriem, revīzijas apjomā iekļautās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanā atrodas uz zemākajiem līdzdalības kāpņu pakāpieniem – daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos iedzīvotāju līdzdalība netiek paredzēta, savukārt tajos gadījumos, kad tā tiek paredzēta, iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai veiktās darbības daudzviet vērtējamas kā simboliskas un formālas un tādēļ nedemonstrē vēlmi panākt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos.”

Situācija katrā pašvaldībā ir atšķirīga – gan tas, kurās jomās līdzdalību nepieciešams uzlabot, gan tas, kāda ir iedzīvotāju attieksme un vērtējums par to. Valsts kontroles ieskatā galvenais, ko būtu nepieciešams mainīt, ir paš­valdību attieksme, tai skaitā uztvere, cik svarīgi lēmumu pieņemšanas procesos ir iesaistīt iedzīvotājus.

Revīzijas laikā pašvaldības norādīja, ka iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšana nav lēts process un tas ir laikietilpīgi. Jā, mēs piekrītam, tomēr, lai pašvaldības pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, kas ir vērsti uz iedzīvotāju labklājības celšanu un attīstību, ir nepieciešama aktīva sabiedrības iesaiste. Nav pieļaujama situācija, ka paš­valdība “dzīvo savu dzīvi” atrauti no sabiedrības interesēm. Svarīga šajā procesā ir arī pašu iedzīvotāju aktīva iesaiste, gan norādot uz problēmām, kur iedzīvotāju ieskatā ir nepieciešami uzlabojumi, gan sniedzot atgriezenisko saiti par kādu no īstenotajiem projektiem. Nereti pašvaldībai nav informācijas par problēmām, jo vienkārši trūkst iedzīvotāju viedokļu, piemēram, atbildes uz aptaujām un dažādiem aicinājumiem. Tādēļ Valsts kontrole arī aicina iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties, ja pašvaldība aicina sniegt viedokli.

-Varbūt ir kādi ieteikumi, kā vēl pašvaldības varētu uzlabot darbus šajā jomā – arī iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā?

-Valsts kontroles ieskatā, lai uzlabotu darbus šajā jomā, ir nepieciešams pēc iespējas vairāk iesaistīt iedzīvotājus, kuru dzīvi paš­valdībās pieņemtie lēmumi ietekmē. Bieži vien nav nepieciešams riteni no jauna izgudrot, bet jāņem arī vērā, ka ne vienmēr paš­valdību darbiniekam ir vienkārši iejusties dažādu sabiedrības grupu lomā, tādēļ atbildes par to, ko un kā labāk būtu veikt, ir iespējams iegūt, jautājot pašiem iedzīvotājiem. Kā piemēru var minēt revīzijas ziņojumā izklāstīto situāciju par infrastruktūras veidošanu iedzīvotājiem ar funkcionālajiem traucējumiem. Pietiekami neiesaistot šo iedzīvotāju interešu pārstāvošās organizācijas vai arī pašus iedzīvotājus, izveidota in­fra­struktūra, kuru nevar pilnvērtīgi izmantot. Taču šie cilvēki ir gluži kā speciālisti, jo ikdienā izmanto infrastruktūru un ir redzējuši risinājumus, kas ir ērti lietojami, kā arī tādus, kas – tieši pretēji – apgrūtina ikdienu.

Līdzīgi arī ir komunikācijā ar jauniešiem. Vislabāk to, kas patīk jauniešiem, kādas uzrunas liekas interesantas un saista uzmanību, zina paši jaunieši. Arī viņi ir speciālisti tajā, kādi komunikācijas kanāli ir modē un no kurām frāzēm labāk izvairīties. Savā ziņā var pat teikt, ka komunikācija ir būtisks stūrakmens – jautāt, noskaidrot, rīkoties, sniegt atgriezenisko saiti!

Iesaiste vietvaras darbā palielinās

Valsts kontroles ieteikumi jomās, par kurām veikta revīzija, ir bijis labs atbalsts, lai pašvaldības īstenotu
noteiktus uzlabojumus, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. Taču viņš atzīst, ka līdztekus revīzijā vērtētajiem līdzdalības pasākumiem Cēsu novadā īsteno vēl vairākus citus.

“Esam izstrādājuši un apstiprinājuši komunikācijas stratēģiju, kur ir noteiktas prasības un sistēma, kad un kā iesaistām iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības mājaslapā izveidota sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”, kur pieejama informācija par visām sabiedriskās līdzdalības norisēm. Sekojam, lai pēc iedzīvotāju viedokļu aptaujām to rezultāti būtu redzami arī mājaslapā. Izveidota sistēma, kā to darām.
Tāpat arī vērtējam, kādos gadījumos aicināt iedzīvotājus izteikt viedokli un kādā formā to darām. Svarīgi, lai tas notiktu pārdomāti un nerastos situācijas, ka iedzīvotājs viedokli paudis, bet sekas tam nejūt,” par to, cik daudz izdevies paveikt no Valsts kontro­les ieteikumiem, pastāsta Atis Egliņš-Eglītis.

“Liela īstenojamo pasākumu sadaļa bija attiecināma uz jauniešu iespējām, pašvaldības politiku šajā jomā. Pērn apstiprinājām jaunatnes darba attīstības stratēģiju. Tās izstrādē piedalījās jaunatnes darbinieki, viņu piedāvājums bija novadā veidot vienotu jaunatnes pārvaldību, dome arī lēmusi par to. Darbu sāk reorganizācijas grupa, kas izstrādās priekšlikumus vienotai pārvaldībai. Plānojām šos pasākumus pabeigt nedaudz ātrāk, bet lēmumu par vienotu jaunatnes darba sistēmas izveidošanu pieņēmām martā, tāpēc rēķināmies, ka maijā un jūnijā vēl jaunieši varētu nākt un dalīties ar savu skatījumu par plānotajām pārmaiņām.”

A.Egliņš -Eglītis atzīst, ka no plānotā ir izdevies izdarīt daudz. “Valsts kontroles ieteikumi palīdzējuši novadā sakārtot konkrētas lietas. Taču revīzijā apskatīta daļa sabiedrības līdzdalības formu, pašvaldībā notiek vēl daudz dažādu sabiedriskās līdzdalības procesu. Viens piemērs ir ikgadēji rīkotās pašvaldības vadības tikšanās ar iedzīvotājiem pagastos.

Viena no iedzīvotāju iesaistes formām pašvaldības darbā ir arī deleģēšanas līgumi, ko slēdzam ar nevalstiskajām organizācijām, kas nav apskatīta revīzijā. Taču ieteikumi jomās, par kurām veikta revīzija, patiešām ir ļāvuši īstenot noteiktus uzlabojumus,” teic A.Egliņš-Eglītis.

Un kā pati pašvaldība vērtē novada iedzīvotāju līdzdalību vietvaras norisēs? Domes priekšsēdētāja vietnieks atzīst, ka cilvēki ir pietiekami aktīvi un līdzdalības formas ir daudzveidīgas: “Līdzdalība šķietami palielinās. Tajā pašā laikā, ja raugāmies uz tiešāko, vissenāko līdzdalības formu, proti, dalību vēlēšanās, iedzīvotāju aktivitāte ir ļoti zema.

Taču prieks redzēt, ka veidojas aktīvas kopienas, kas darbojas, lai uzlabotu sava ciema, pagasta dzīvi. Jāsaka, līdzdalība noteikti kļūs arvien nozīmīgāka, sevišķi mūsdienu dinamiskajā vidē, ieņemot arvien lielāku lomu gan valsts, gan pašvaldību darbībā. Tomēr paliek jautājums – vai līdzdalība ir aktuāla vienlīdz izteikti visās sabiedrības grupās? Jādomā, ka arvien var pastāvēt situācija, kur veidojas zināma līdzdalības plaisa – ir aktīvas iedzīvotāju grupas, kas piedalās norisēs, izsaka viedokli, bet ir kopums, kas nekādā veidā pašvaldību vai valsts norisēs iesaistīties nevēlas,” atzīst A.Egliņš – Eglītis.

Ļoti daudz sabiedriskās līdzdalības procesos izšķir arī pieejamais finansējums, kas, protams, ir ierobežots. “Tomēr cilvēkiem ir liela interese iesaistīties projektos, tostarp kultūras pasākumu organizēšanā ciemos un pagastos. Šogad līdzdalības projektu konkursā esam saņēmuši daudz pieteikumu, aptvertas daudzas novada vietas,” saka A.Egliņš-Eglītis. “Otra lieta, kurā laikam nekad nesasniegsim pilnību, ir komunikācijas valoda – svarīgi, kā iedzīvotāji uztver to, ko pašvaldība vēlas viņiem pateikt. Tāpat arī milzīgs izaicinājums ir iedzīvotāju pieejamība – no vienas puses, kļūstam vieglāk pieejami, esam tuvāk, izmantojot sociālos tīklus, rīkojot tikšanās, nozaru forumus, arī runājot ar medijiem. Ir ļoti daudz komunikāciju kanālu, taču, šķiet, kopumā sasniegt iedzīvotāju, lai tas sadzirdētu, ko vēlamies pateikt, kļūst arvien grūtāk. Par spīti plašajām komunikācijas iespējām, ir cilvēki, kurus informācija nesasniedz, par to pārliecināmies arvien. Jautājums, kā to nogādāt līdz katram, lai ikvienam būtu iespēja ieklausīties, apdomāt un varbūt arī līdzdarboties,” atzīst A.Egliņš-Eglītis.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielais novads. Feldšerpunkti

09:24
26.04.2024
60

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Lielais novads. Civilā aizsardzība

09:13
23.04.2024
67

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

11:38
19.04.2024
61

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
40

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
87
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

11:50
12.04.2024
60

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Tautas balss

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
22
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
22
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
25
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
24
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
53
Autovadītāja raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Sludinājumi