Līdzdalība. Drustēnieši grib vairāk

Pašapziņa jāsamēro ar vēlmi līdzdarboties

Vairāki desmiti Drustu pagasta iedzīvotāju sanāca uz sapulci, lai spriestu, pārrunātu pagasta kultūras dzīves aktualitātes. Pēdējos gados tautas nama vadītāji mainījušies, tieši pirms akreditācijas no darba aizgājusi Drustu muzeja vadītāja.

Iedzīvotājiem bija daudz jautājumu Smiltenes novada paš­valdības Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājai Velgai Māl­kalnei, novada kultūras jomas vadītājam Edgaram Raginskim, Drustu tautas nama vadītājai Sandrai Meijai un bijušajai muzeja vadītājai Ievai Lejmalniecei.

Kāpēc atnācis uz sapulci, dažs jautāts atsmej, ka mājās nav, ko darīt, kāds atklāj, ka grib dzirdēt, kas citiem sasāpējis, un parunāt līdzi vai paklausījis aicinājumam, ka vajag socializēties, bet dažs  sašutis un ir neizpratnē, kā tiek rīkoti kultūras pasākumi. Vienal­dzīgo par to, kāda veidojas pagasta sabiedriskā dzīve, nav, tāpat par to, kas notiek vai nenotiek tautas namā un muzejā.

Tautas nams – satikšanās vieta

Drustu tautas namā darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Dienvidvējā”, gada pieredze ir līnijdeju grupai, janvārī darbību atsācis teātris un jau izrādījis pirmo iestudējumu. Tautas namā notiek koncerti, balles pie galdiņiem. Tautas namam par biļetēm jāiekasē 4300 eiro, bet par telpu nomu 1200 eiro.

Tematiskus pasākumus rīko muzejs. Kultūras dzīvē savs pienesums ir pagasta bibliotēkai, kurā regulāri rīko izstādes, satiekas lasītāju klubiņa interesenti, notiek meistarklases un tikšanās.

“Uz tautas namu nāku kā savām mājām. Ikdienā maz satiekamies, te ir tā vieta. Drustos visos laikos bijis augsts kultūras līmenis. Bijuši dažādi laiki, kad pat salvetes nevarēja nopirkt, jo nebija naudas, bet pasākumi notika. Ne jau nauda būtiskākā, lai kaut kas būtu, bet mūsu un kultūras darbinieka vēlme darīt. Dar­binieks ir bez pieredzes, nepazīst drustēniešus, mūsu tradīcijas,” uzsvēra Inga Zariņa.

Drustēniešu neizpratni radījis kultūras dzīves piedāvājums pēdējā laikā. Jau trešo reizi pagastā uzstājies viens un tas pats mākslinieks, koncertā bijuši vien septiņi vietējie, pārējie no citiem pagastiem, jo  biļete samērā lēta. Vairāki drustēnieši uzsvēra, ka “mums ir savas tradīcijas un zemāku kultūras pasākumu piedāvājumu līmeni nepieņemsim”.

Pasākumos kultūras darbiniece pamainījusi ierasto kārtību un noteikumus. Inga Pērkone, kas ilgi vadīja tautas namu, uzskatīja, ka Drustos ir    tautas nams un te visām durvīm vienmēr  jābūt atvērtām. “Kam domātas  dienesta telpas, ja tās nav pieejamas pašdarbniekiem?” teica drustēniete un piebilda, ka nav jāuztraucas, ka tautas namā kas varētu pazust. Viņas darba gados pazudis vienīgi pagarinātājs. “Mājās neviens nezog. Kāpēc kādām telpām  pasākuma laikā jāslēdz durvis,” uzsvēra I.Pērkone.

Edgars Raginskis atzina, ka tikai tie, kuri dzīvo uz vietas, zina, kādai jābūt kultūras dzīvei pagastā: “Pagastā ikvienam jābūt gan rīkotājam, gan dalībniekam un visiem kopā darītājiem. Līdzdar­bošanās ir svarīga, impulss, interese par to, kādiem pasākumiem būt. Tad    ir visu kopīgi panākts rezultāts.”
Vairākkārt izskanēja, ka pietrūkst komunikācijas gan starp iedzīvotājiem un tautas nama vadītāju, gan amatiermākslas kolektīviem. Tāpat pārmeta, ka iepriekšējā tautas nama vadītāja nav meklējusi vadītāju teātrim un bijis darbības pārtraukums.

Dažādu pārmetumu netrūka, arī par to, ka pašvaldība pagasta kultūras dzīvei piešķīrusi maz naudas. Tautas namam pasākumu    rīkošanai šogad ir 11 050 eiro. Kā naudu izlietot pa mēnešiem, tas ir tautas nama vadītājas ziņā. Izskanēja ierosinājums, ka prātīgāk būtu reizi trijos mēnešos sarīkot ko vērienīgāku, nevis katru mēnesi kaut ko ķeksīša pēc. “Novadā ir jaudīgi amatiermākslas kolektīvi. Tie kultūras notikumos ir neatsverami,” uzsvēra E.Raginskis. Jau sarunā radās ideja, ka “Dienvidvējā” rīkos koncertu, uzaicinot citus ansambļus.

“Viedokļi un pagasta tradīcijas ir svarīgas. Solīti pa solītim jāpaiet vienam pretī otram. Jāiz­runājas, kas drustēniešiem nav pieņemams, ko viņi vēlas, kur grib iesaistīties, kas uzrunā, aizkustina,” sacīja E.Raginskis, bet    V.Mālkalne atgādināja, ka ne daudzos pagastos ir gan tautas nama, gan bibliotēkas vadītāja un arī divas muzeja darbinieces kā Drustos. “Ir jāsadarbojas, kopā var veidot pilnvērtīgākus pasākumus. Izrunāties, ko rīkot un kā, kāds var būt katra pienesums. Iesaistīt amatiermākslas kolektīvus, aktīvos iedzīvotājus,” viņa uzsvēra. Kāda drustēniete gan atgādināja, ka diemžēl sadarbība kultūrā nav iedibināta Drustu tradīcija.

“Ir jānojauc barjera starp tautas nama vadītāju, amatiermākslas kolektīviem un iedzīvotājiem. Katrai vietai ir sava spilgta identitāte, arī Drustiem,” sacīja E.Ra­ginskis    un atgādināja, ka pašvaldībai ir jānodrošina kultūras piedāvājums. “Cik aktīvi tiks apmeklēti pasākumi, no tā atkarīgs, kāds būs budžets nākamgad un kādi pasākumi pagastā notiks,” skaidroja novada kultūras jomas vadītājs.

Kāpēc šogad novadā kultūrai atvēlēts mazāk naudas? Domes deputāts, drustēnietis Jānis Āboliņš izskaidroja objektīvos iemeslus valstī un atzina, ka tā jau novadā ir tradīcija – ja trūkst naudas, to samazina kultūrai. “Varēja atteikties no kāda attīstības projekta, deputāti nepiekrita, pa sīkumam salasīja no kultūras un sporta atbalsta. Saprotu, kā jūtas kultūras un sporta darbinieki,” iedzīvotājiem viedokli pauda J.Ābo­liņš, kurš arī pats balsoja par šādu pašvaldības budžetu.

Novadā izskanējis, ka amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem par darbošanos būs jāmaksā līdzmaksājums. V.Mālkalne paskaidroja, ka budžeta tapšanas laikā bijis jautājums, kāpēc  vecāki par bērnu nodarbībām, pulciņiem kultūrā un sportā maksā līdzdalības maksājumu, bet paš­darbnieki ne. “Par to var diskutēt, bet Dziesmu svētku kustības kolektīviem ir citi noteikumi,” bažas kliedēja pārvaldes vadītāja. Uzreiz gan ne viens vien atgādināja, ka vienmēr viss bijis bez maksas un tā tam jāpaliek. Taču nav paredzēts amatierkolektīvu vadītājiem    kompensēt degvielas izmaksas, bet pārvaldes vadītājs radis risinājumu, un vadītāja tiek uz mēģinājumiem Drustos.

Sarunājoties, noskaidrojot, izskaidrojot spriedze tika mazināta. Visi izteica cerību, ka kultūras dzīve pagastā būs tāda, kādu vēlas iedzīvotāji. Un vēl – beidzot tiks saremontētas kāpnes, kas ved uz kultūras namu.

Muzejs glabā pagasta identitāti

Kad Drustu muzeja vadītāja februārī pārtrauca darba attiecības un netika izsludināts konkurss uz amata vakanci, pagastā sakās runas, ka muzeju slēgs.

“Kur tāda informācija?” tieši jautāja V.Mālkalne, bet Vairis Podnieks paskaidroja drustēniešu apsvērumus: “Teica, ka skolu neslēgs, tad lēma un slēdza. Solīja, ka uzklausīs iedzīvotājus par vēja parku, bijām pret, dome lēma, ka būs. Ja tā turpināsies, nebūs ne muzeja, ne tautas nama. Slēgs un pārcels uz Smilteni.”

“Drustu muzejs ir valsts akreditēts, tam darbībā ir jāpilda Mu­zeju likuma prasības. Februārī bija jāveic akreditācija, saziņā ar Kultūras ministriju tiek risināts jautājums, kā rīkoties,” skaidroja V.Mālkalne. Kamēr muzejam nav vadītāja, piemiņas pasākumus rīkos tautas nams sadarbībā ar muzeju, bibliotēku. “Piemiņas pasākumus nedrīkstam pazaudēt, bet iedzīvotāji tos apmeklē aizvien kūtrāk. Ir jāmeklē jaunas formas, kā uzrunāt, stāstīt un atklāt Latvijas un pagasta vēsturi,” sacīja pārvaldes vadītāja.

Bijusī muzeja vadītāja I.Lej­malniece uzsvēra: “Muzejs ir mūsu, drustēniešu. Akreditāciju muzejs var iziet, stratēģija paredzēta vēl šim gadam. Divas reizes akreditāciju saņēmām, viss vajadzīgais ir sakārtots. Taču nevarējām kopkatalogā ievadīt informāciju par krājumu, jo bija gan jārīko pasākumi, gan jāvada ekskursijas. Abām ir nepilna darba slodze.” Viņa arī atgādināja, ka muzejā nav mainījusies ekspozīcija, nav izstāžu zāles.

“Muzejs ir dzīvs, nevis noputējis. Bez muzeja Drustus nevaru iedomāties,” uzsvēra drustēniete I.Zariņa un atzina, ka ne vienmēr drustēnieši atbalstījuši muzeju, iesaistījušies tā pasākumos, arī domes vadība, deputāti nav bijuši uz pasākumiem. Vairāki pagasta iedzīvotāji pauda satraukumu, ja muzeju likvidē, kur paliks viņu dotās senās lietas.

Vairākkārt atkārtojot, ka nav pat domas likvidēt muzeju, V.Māl­kalne lūdza ikvienu uzrakstīt – kas ir muzejs drustēniešu ikdienā, kas būtu jādara muzejam, kāpēc Drustos vajadzīga atmiņas institūcija un ar kādām vērtībām saistās muzejs.
 

“Kad runājam par nākotni, svarīgi saprast, kāda vērtība pagastā ir muzejs, kā to drustēnieši jūt ikdienā. Muzeja stratēģija ir dokuments, tie nav drustēniešu vārdi, emocijas, bet tieši tie atklāj, cik pagastā svarīgs ir muzejs,” sacīja V.Mālkalne un paskaidroja, ka, lai akreditētu muzeju, līdz tam jāpieņem vairāki domes lēmumi.

“Mums jau te cilvēku vairs nav, arī no tiem, kas deklarēti, daudzi dzīvo citur. Vairāk vajag  pašiem darīt, vēl jau pagasts nav miris,” teica drustēniete Agnese Zariņa.

Ne viens vien sapulcē atgādināja, ka Drusti taču ir Visuma centrs.    Ar šo saukli Drusti pazīstami arī Latvijā, un jaunā paaudze to popularizē.

Ar pašapziņu drustēniešiem viss kārtībā. Saprašanās un kopā darīšana, līdzdarbošanās kopīgam mērķim vēl priekšā. Tā šodien jo īpaši svarīga, lai nepazaudētu to, kas ir, vērtības, tradīcijas, kas tiek sargātas nākamajām paaudzēm.