Ceturtdiena, 30. maijs
Vārda dienas: Vitolds, Lolita, Letīcija

Līdzdalība. Drustēnieši grib vairāk

Sarmīte Feldmane
22:45
19.03.2024
261

Tas ir svarīgi. Drustēnietes Ilze Ļulēna (no kreisās), Inga Dijpa un Sintija Kravale  formulē atbildes, cik butisks pagastā ir muzejs. FOTO: Sarmīte Feldmane

Pašapziņa jāsamēro ar vēlmi līdzdarboties

Vairāki desmiti Drustu pagasta iedzīvotāju sanāca uz sapulci, lai spriestu, pārrunātu pagasta kultūras dzīves aktualitātes. Pēdējos gados tautas nama vadītāji mainījušies, tieši pirms akreditācijas no darba aizgājusi Drustu muzeja vadītāja.

Iedzīvotājiem bija daudz jautājumu Smiltenes novada paš­valdības Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājai Velgai Māl­kalnei, novada kultūras jomas vadītājam Edgaram Raginskim, Drustu tautas nama vadītājai Sandrai Meijai un bijušajai muzeja vadītājai Ievai Lejmalniecei.

Kāpēc atnācis uz sapulci, dažs jautāts atsmej, ka mājās nav, ko darīt, kāds atklāj, ka grib dzirdēt, kas citiem sasāpējis, un parunāt līdzi vai paklausījis aicinājumam, ka vajag socializēties, bet dažs  sašutis un ir neizpratnē, kā tiek rīkoti kultūras pasākumi. Vienal­dzīgo par to, kāda veidojas pagasta sabiedriskā dzīve, nav, tāpat par to, kas notiek vai nenotiek tautas namā un muzejā.

Tautas nams – satikšanās vieta

Drustu tautas namā darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Dienvidvējā”, gada pieredze ir līnijdeju grupai, janvārī darbību atsācis teātris un jau izrādījis pirmo iestudējumu. Tautas namā notiek koncerti, balles pie galdiņiem. Tautas namam par biļetēm jāiekasē 4300 eiro, bet par telpu nomu 1200 eiro.

Tematiskus pasākumus rīko muzejs. Kultūras dzīvē savs pienesums ir pagasta bibliotēkai, kurā regulāri rīko izstādes, satiekas lasītāju klubiņa interesenti, notiek meistarklases un tikšanās.

“Uz tautas namu nāku kā savām mājām. Ikdienā maz satiekamies, te ir tā vieta. Drustos visos laikos bijis augsts kultūras līmenis. Bijuši dažādi laiki, kad pat salvetes nevarēja nopirkt, jo nebija naudas, bet pasākumi notika. Ne jau nauda būtiskākā, lai kaut kas būtu, bet mūsu un kultūras darbinieka vēlme darīt. Dar­binieks ir bez pieredzes, nepazīst drustēniešus, mūsu tradīcijas,” uzsvēra Inga Zariņa.

Drustēniešu neizpratni radījis kultūras dzīves piedāvājums pēdējā laikā. Jau trešo reizi pagastā uzstājies viens un tas pats mākslinieks, koncertā bijuši vien septiņi vietējie, pārējie no citiem pagastiem, jo  biļete samērā lēta. Vairāki drustēnieši uzsvēra, ka “mums ir savas tradīcijas un zemāku kultūras pasākumu piedāvājumu līmeni nepieņemsim”.

Pasākumos kultūras darbiniece pamainījusi ierasto kārtību un noteikumus. Inga Pērkone, kas ilgi vadīja tautas namu, uzskatīja, ka Drustos ir    tautas nams un te visām durvīm vienmēr  jābūt atvērtām. “Kam domātas  dienesta telpas, ja tās nav pieejamas pašdarbniekiem?” teica drustēniete un piebilda, ka nav jāuztraucas, ka tautas namā kas varētu pazust. Viņas darba gados pazudis vienīgi pagarinātājs. “Mājās neviens nezog. Kāpēc kādām telpām  pasākuma laikā jāslēdz durvis,” uzsvēra I.Pērkone.

Edgars Raginskis atzina, ka tikai tie, kuri dzīvo uz vietas, zina, kādai jābūt kultūras dzīvei pagastā: “Pagastā ikvienam jābūt gan rīkotājam, gan dalībniekam un visiem kopā darītājiem. Līdzdar­bošanās ir svarīga, impulss, interese par to, kādiem pasākumiem būt. Tad    ir visu kopīgi panākts rezultāts.”
Vairākkārt izskanēja, ka pietrūkst komunikācijas gan starp iedzīvotājiem un tautas nama vadītāju, gan amatiermākslas kolektīviem. Tāpat pārmeta, ka iepriekšējā tautas nama vadītāja nav meklējusi vadītāju teātrim un bijis darbības pārtraukums.

Dažādu pārmetumu netrūka, arī par to, ka pašvaldība pagasta kultūras dzīvei piešķīrusi maz naudas. Tautas namam pasākumu    rīkošanai šogad ir 11 050 eiro. Kā naudu izlietot pa mēnešiem, tas ir tautas nama vadītājas ziņā. Izskanēja ierosinājums, ka prātīgāk būtu reizi trijos mēnešos sarīkot ko vērienīgāku, nevis katru mēnesi kaut ko ķeksīša pēc. “Novadā ir jaudīgi amatiermākslas kolektīvi. Tie kultūras notikumos ir neatsverami,” uzsvēra E.Raginskis. Jau sarunā radās ideja, ka “Dienvidvējā” rīkos koncertu, uzaicinot citus ansambļus.

“Viedokļi un pagasta tradīcijas ir svarīgas. Solīti pa solītim jāpaiet vienam pretī otram. Jāiz­runājas, kas drustēniešiem nav pieņemams, ko viņi vēlas, kur grib iesaistīties, kas uzrunā, aizkustina,” sacīja E.Raginskis, bet    V.Mālkalne atgādināja, ka ne daudzos pagastos ir gan tautas nama, gan bibliotēkas vadītāja un arī divas muzeja darbinieces kā Drustos. “Ir jāsadarbojas, kopā var veidot pilnvērtīgākus pasākumus. Izrunāties, ko rīkot un kā, kāds var būt katra pienesums. Iesaistīt amatiermākslas kolektīvus, aktīvos iedzīvotājus,” viņa uzsvēra. Kāda drustēniete gan atgādināja, ka diemžēl sadarbība kultūrā nav iedibināta Drustu tradīcija.

“Ir jānojauc barjera starp tautas nama vadītāju, amatiermākslas kolektīviem un iedzīvotājiem. Katrai vietai ir sava spilgta identitāte, arī Drustiem,” sacīja E.Ra­ginskis    un atgādināja, ka pašvaldībai ir jānodrošina kultūras piedāvājums. “Cik aktīvi tiks apmeklēti pasākumi, no tā atkarīgs, kāds būs budžets nākamgad un kādi pasākumi pagastā notiks,” skaidroja novada kultūras jomas vadītājs.

Kāpēc šogad novadā kultūrai atvēlēts mazāk naudas? Domes deputāts, drustēnietis Jānis Āboliņš izskaidroja objektīvos iemeslus valstī un atzina, ka tā jau novadā ir tradīcija – ja trūkst naudas, to samazina kultūrai. “Varēja atteikties no kāda attīstības projekta, deputāti nepiekrita, pa sīkumam salasīja no kultūras un sporta atbalsta. Saprotu, kā jūtas kultūras un sporta darbinieki,” iedzīvotājiem viedokli pauda J.Ābo­liņš, kurš arī pats balsoja par šādu pašvaldības budžetu.

Novadā izskanējis, ka amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem par darbošanos būs jāmaksā līdzmaksājums. V.Mālkalne paskaidroja, ka budžeta tapšanas laikā bijis jautājums, kāpēc  vecāki par bērnu nodarbībām, pulciņiem kultūrā un sportā maksā līdzdalības maksājumu, bet paš­darbnieki ne. “Par to var diskutēt, bet Dziesmu svētku kustības kolektīviem ir citi noteikumi,” bažas kliedēja pārvaldes vadītāja. Uzreiz gan ne viens vien atgādināja, ka vienmēr viss bijis bez maksas un tā tam jāpaliek. Taču nav paredzēts amatierkolektīvu vadītājiem    kompensēt degvielas izmaksas, bet pārvaldes vadītājs radis risinājumu, un vadītāja tiek uz mēģinājumiem Drustos.

Sarunājoties, noskaidrojot, izskaidrojot spriedze tika mazināta. Visi izteica cerību, ka kultūras dzīve pagastā būs tāda, kādu vēlas iedzīvotāji. Un vēl – beidzot tiks saremontētas kāpnes, kas ved uz kultūras namu.

Muzejs glabā pagasta identitāti

Kad Drustu muzeja vadītāja februārī pārtrauca darba attiecības un netika izsludināts konkurss uz amata vakanci, pagastā sakās runas, ka muzeju slēgs.

“Kur tāda informācija?” tieši jautāja V.Mālkalne, bet Vairis Podnieks paskaidroja drustēniešu apsvērumus: “Teica, ka skolu neslēgs, tad lēma un slēdza. Solīja, ka uzklausīs iedzīvotājus par vēja parku, bijām pret, dome lēma, ka būs. Ja tā turpināsies, nebūs ne muzeja, ne tautas nama. Slēgs un pārcels uz Smilteni.”

“Drustu muzejs ir valsts akreditēts, tam darbībā ir jāpilda Mu­zeju likuma prasības. Februārī bija jāveic akreditācija, saziņā ar Kultūras ministriju tiek risināts jautājums, kā rīkoties,” skaidroja V.Mālkalne. Kamēr muzejam nav vadītāja, piemiņas pasākumus rīkos tautas nams sadarbībā ar muzeju, bibliotēku. “Piemiņas pasākumus nedrīkstam pazaudēt, bet iedzīvotāji tos apmeklē aizvien kūtrāk. Ir jāmeklē jaunas formas, kā uzrunāt, stāstīt un atklāt Latvijas un pagasta vēsturi,” sacīja pārvaldes vadītāja.

Bijusī muzeja vadītāja I.Lej­malniece uzsvēra: “Muzejs ir mūsu, drustēniešu. Akreditāciju muzejs var iziet, stratēģija paredzēta vēl šim gadam. Divas reizes akreditāciju saņēmām, viss vajadzīgais ir sakārtots. Taču nevarējām kopkatalogā ievadīt informāciju par krājumu, jo bija gan jārīko pasākumi, gan jāvada ekskursijas. Abām ir nepilna darba slodze.” Viņa arī atgādināja, ka muzejā nav mainījusies ekspozīcija, nav izstāžu zāles.

“Muzejs ir dzīvs, nevis noputējis. Bez muzeja Drustus nevaru iedomāties,” uzsvēra drustēniete I.Zariņa un atzina, ka ne vienmēr drustēnieši atbalstījuši muzeju, iesaistījušies tā pasākumos, arī domes vadība, deputāti nav bijuši uz pasākumiem. Vairāki pagasta iedzīvotāji pauda satraukumu, ja muzeju likvidē, kur paliks viņu dotās senās lietas.

Vairākkārt atkārtojot, ka nav pat domas likvidēt muzeju, V.Māl­kalne lūdza ikvienu uzrakstīt – kas ir muzejs drustēniešu ikdienā, kas būtu jādara muzejam, kāpēc Drustos vajadzīga atmiņas institūcija un ar kādām vērtībām saistās muzejs.

“Kad runājam par nākotni, svarīgi saprast, kāda vērtība pagastā ir muzejs, kā to drustēnieši jūt ikdienā. Muzeja stratēģija ir dokuments, tie nav drustēniešu vārdi, emocijas, bet tieši tie atklāj, cik pagastā svarīgs ir muzejs,” sacīja V.Mālkalne un paskaidroja, ka, lai akreditētu muzeju, līdz tam jāpieņem vairāki domes lēmumi.

“Mums jau te cilvēku vairs nav, arī no tiem, kas deklarēti, daudzi dzīvo citur. Vairāk vajag  pašiem darīt, vēl jau pagasts nav miris,” teica drustēniete Agnese Zariņa.

Ne viens vien sapulcē atgādināja, ka Drusti taču ir Visuma centrs.    Ar šo saukli Drusti pazīstami arī Latvijā, un jaunā paaudze to popularizē.

Ar pašapziņu drustēniešiem viss kārtībā. Saprašanās un kopā darīšana, līdzdarbošanās kopīgam mērķim vēl priekšā. Tā šodien jo īpaši svarīga, lai nepazaudētu to, kas ir, vērtības, tradīcijas, kas tiek sargātas nākamajām paaudzēm.

Maf Logo 1

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

12:28
30.04.2024
77

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Lielais novads. Feldšerpunkti

09:24
26.04.2024
65

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Lielais novads. Civilā aizsardzība

09:13
23.04.2024
70

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

11:38
19.04.2024
61

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
41

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
90
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Tautas balss

Nav vairs gājēju pārejas

06:39
24.05.2024
36
Cēsniece raksta:

“Esmu ļoti priecīga par pabeigtajiem ielas remontdarbiem Cēsīs, Bērzaines ielā, pie mākslas skolas, interešu centra un veikala. Tomēr mani pārsteidz, ka patlaban ir atjaunota pāreja pretī mākslas skolai, kā arī krietni aiz interešu centra, bet nav atjaunota gājēju pāreja, kas veda no autostāvvietas uz veikalu. Tur bieži mašīnas novieto arī vecāki, kuri atved mazākos bērnus […]

Vai pilsētas vizītkarte

13:07
21.05.2024
45
Velta no Priekuļiem raksta:

“Druva” rakstīja par Bagāžnieku tirgu. Patiesi, jauks pasākums. Šosestdien būs Stādu tirgus, un nevaru aizmirst to pavasari, kad nabaga tirgotāji bedrēs, kas pēc lietus bija pilnas ar ūdeni, meta kartona gabalus, lai pircēji var pieiet pie viņiem. Pircējam šajā tirgus placī jāskatās, kur liek kāju, nevis ko kurš tirdzinieks piedāvā. Uz šādiem tirgiem brauc arī […]

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
28
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
30
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
28
5
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]