Svētdiena, 23. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Līdzdalība. Devums videi

Anna Kola
22:58
19.03.2024
87

Ekoloģisks dzīvesveids, “zaļā” domāšana un vides ilgtspēja – tās ir jomas, kas gūst arvien lielāku popularitāti mūsdienu straujajā uz patērēšanu virzītajā sabiedrībā. Par saudzīgu izturēšanos pret dabu un apkārtējo vidi aizdomājamies arvien biežāk, šīs idejas ienāk arī skolu un pirmsskolu ikdienā. Arvien vairāk cilvēku tiecas dzīvot videi draudzīgāk – no eko produktiem līdz bezatkritumu dzīvesveidam. Un jāuzsver, tikai iedzīvotāju līdzdalība, sadarbība un reizēm varbūt pat spiediens uz valsts un pašvaldību struktūrām ļaus īstenot videi aizvien draudzīgāku dzīvesveidu.
Kovida pandēmijas laikā īpašu popularitāti guva mežos, pļavās un citās dabiskajās teritorijās ļaunprātīgi izmesto atkritumu vākšanas akcija, kurā piedalīties aicināja sociālajos tīklos. Ļaudis devās dabas apgaitā, bruņojušies ar atkritumu maisiem, un pēcāk attēlos rādīja, ko pastaigā izdevies salasīt . Šī darbošanās ir apsīkusi, vismaz sociālajos medijos to neredz, tomēr talkas, līdzīgi kā ekoloģiskie produkti, savs mazdārziņš vai “zero waste” dzīvesveids, arvien aktuālas.

Kopš 2008.gada Latvijā par tradīciju kļuvusi pavasara Lielā talka – tradicionāls vides pasākums, kas tiek rīkots ar mērķi “padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē”. Šajā rakstā skaidroju veidus, kā Cēsu novadnieki savu iespēju robežās tiecas dzīvot videi saudzīgāk un draudzīgāk.

Talka ietver daudz –

kopīgu darbu kopīgām vērtībām, sadarbību un apziņu, ka rīkojies sabiedrības labā

Cjs Talka 2

Talkas vides sakopšanai Cēsu Jaunajā skolā kļuvušas par ikgadēju tradīciju.

Izglītības likuma 54.pantā ir norādīts, ka izglītojamo pienākums ir piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.

Lai arī šāds noteikums ir paredzēts, tas nav jāuztver kā absolūts un tas nenozīmē, ka skolēnam ir jābūt gatavam tīrīt skolas gaiteņu sienas. Proti, skolēniem nevar likt pastāvīgi darīt to, kas ikdienā ir tehnisko darbinieku pienākums, un tomēr likums norāda, ka par vidi ap sevi ir jārūpējas visiem kopīgi. Viens no veidiem, kā īstenot praktisko nepieciešamību sakopt vidi un vienlaikus arī jauniešos ieaudzināt apziņu, ka vide ap mums ir mūsu visu kolektīvā atbildība un mantojums nākamajām paaudzēm, ir talkas.

“Mēs Cēsu Jaunajā skolā varētu papildināt klasisko jēdzienu “talka” – kopīgs brīvprātīgs darbs, parasti pēc aicinājuma, lai sniegtu palīdzību kādam cilvēkam, saimniecībai – ar to, ka “talka” ir viena no mūsu skolas pamatvērtībām. Talkās ne tikai sakopjam vai uzbūvējam ko jaunu, talkās ir brīnišķīga iespēja citam citu iepazīt un kopā ar bērniem radīt to īpašo piederības un atbildības sajūtu – “re, šo namiņu krāsoja mans tētis”, “šīs puķes palīdzēja stādīt mana mamma”, “šo lapu kaudzi sagrābām mēs ar māsu”! Par paveikto bērni labprāt dalās vēl ilgi pēc talkas, kā arī ikdienā saudzīgāk un draudzīgāk izturas pret skoliņas vidi, ko paši veidojuši,” tā par talkošanas nepieciešamību mācību vidē teic Cēsu Jaunās skolas direktore Valda Mal­ce­niece.

“Mēdzam kopt gan skolas ēkām piederošās teritorijas, gan arī koplietošanas teritorijas. Nedēļu pirms Lieldienām plānota 6.klases ekskursija gar Gauju uz Kvēpenes pusi, pa ceļam kopsim upes malu, cik nu mūsu spēkos. Sanāks arī krietns pārgājiens – dosimies no Gaujas tilta līdz Kvēpenei, pa ceļam salasot atkritumus. Vienlaikus tas ietver arī mācību tēmas dabas zinībā un sportā,” saka direktore. Un jāpiebilst, ka tā veidojas arī izpratne par katra cilvēka, katras organizācijas līdzdalību un atbildību kopīgām vajadzībām.
Cēsu Jaunajā skolā talkas rīko jau daudzus gadus. “Kādā brīdī sapratām, ka esam mazliet noguruši no atkritumu vākšanas. Jutām, ka ir vēlme pēc kaut kā jauna, kaut kā uzlabota. Pirms dažiem gadiem Cēsīs sakopām Vintergravu, ar skolēniem kopā strādāja viņu vecāki. No kritušajiem kokiem izveidojām dažas atrakcijas. Diemžēl vieta, ko sakopām, ar laiku ir palikusi neaprūpēta. Tā ir nomaļus, tur bijuši vandalisma gadījumi, pulcēšanās ar negatīvu, neatļautu saturu. Šeit ir jautājums par sabiedrības gatavību – vai protam priecāties un nepostīt to, ko kāds cits ir sakopis, izveidojis?” pieredzē dalās V. Malceniece. “Pēc šīs pieredzes turpinām talkas tikai savos pagalmos. Ģimenes diena mūsu skolā vienmēr ir talkas diena. Tas gan vairāk tiek īstenots pirmsskolas ēkā Ziemeļu ielā.”

Dari labu dabai! To spēj ikviens

Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centra vadītāja Anda Andrušaite saka, ka ikviena darbība – lai cik neliela – ir ieguldījums un pienesums vides saudzēšanā un ilgtspējā: “Viena no aktivitātēm, kas ilgst jau vairāku gadu garumā, ir “Dari Labu Dabai!”. Tas ir aicinājums iesaistīties talkās, lai arī tās sau­cam mazliet citādi, jo, šķiet, vārds “talka” sev līdzi nes mazliet negatīvu pieskaņu. Vietnē www.darudabai.lv ir iespējams aplūkot, kādi darbi veicami, kādos iespējams pieteikties, tostarp kādas vietas sakopšanai, invazīvo sugu izravēšanai. Esam sagatavojuši arī invazīvo sugu noteicēju, ko viegli izmantot arī telefonā un pārbaudīt, vai konkrētie augi atbilst invazīvās sugas aprakstam. Akcijā “Dari Labu Dabai!” ikviens var piedalīties publiskajās talkās, kā arī organizēt slēgtās talkas konkrētam kolektīvam.” Viņa piebilst, ka pēdējos gados ir daudz interesentu, kas šo iespēju izmanto. “Tā ir iespēja izdarīt kaut ko labu Latvijai un tās dabai. Esam organizējuši dižkoku attīrīšanas pasākumus, dabisko pļavu attīrīšanas talkas.”

Lai iegādātos bioloģiski audzētu pārtiku, rīkojas paši

Cēsīs jau desmit gadus darbojas Tiešās pirkšanas pulciņš. Signe Janelsiņa par tādu sākusi domāt, kad pārcēlusies uz dzīvi šajā pusē un sapratusi, ka ģimenei – tobrīd vēl mazajiem bērniem – vēlas nodrošināt iespēju tikt pie dabiskiem, bioloģiski audzētiem produktiem. Ar pilsētas tirgus iespējām šķitis par maz. “Tobrīd sapratu, ka Cēsīs trūkst īstermiņā pieejamas, kvalitatīvas, no tradicionālajām lauku saimniecībām nākušas produkcijas. Tirgū reizumis šķita, ka tirgotāji vairāk pievērsušies savām sarunām, ne tam, kā audzēta produkcija, ko pārdod. Pa ausu galam biju dzirdējusi, ka tādi pulciņi darbojas Rīgā, Kuldīgā. Braucu uz Valmieru, kur arī tāds bija, izzināt, kā tas darbojas. Portālā draugiem.lv apjautāju cilvēkus, lai saprastu, cik liela interese par šādu iespēju būtu cēsniekiem. Interese izrādījās liela. Tā arī kopīgi veidojām pulciņu,” pastāsta organizatore.

S.Janelsiņa atzīst, ka būtu svarīgi Cēsīs iedzīvināt bioloģiskās pārtikas pieejamību un patēriņu. “Esmu piedalījusies dažādās diskusijās par to. Secināts, ka viens no instrumentiem varētu būt pilsētas tirgus, kur dažādos formātos varētu nodrošināt piegādi un iegādi. Piemēram, tirgus varētu strādāt trešdienu vakaros, kur paši audzētāji būtu atveduši produkciju. Pašreiz tirgus atvērts tikai līdz pēcpusdienai, bet ne visi darba laikā var atlicināt brīdi, lai iepirktos. Labs piemērs ir Valmierā. Tur ceturtdienu vakaros darbojas REKO tirdziņš. Tur produkciju pārdod arī bioloģiskās saimniecības, kas apgādā mūsu pulciņu. Vai, piemēram, varētu būt pirkumu komplektēšana, kad vēlamo pasūtītu attālināti un audzētājs atvestu vajadzīgo uz tirgu, pircējs tik atnāktu un samaksātu. Mums ir, kur augt!”

Dalība Tiešās pirkšanas pulciņā prasa ikviena dalībnieka iesaistīšanos. Katram ir jāuzņemas kādu reizi būt dežurantam, proti, sagatavot pasūtījumu, saņemt piegādāto preci, to sadalīt un izsniegt pasūtījumus, organizēt maksāšanu. “Tāds ir ieguldījums un pienākums apmaiņā pret iespēju tikt pie svaigiem, bioloģiski audzētiem un ražotiem labumiem ar skaidri zināmu izcelsmes vietu,” saka S.Janelsiņa un uzsver, ka pulciņa darbības mērķis ir atbalstīt vietējos ražotājus, nodrošināt īsākas piegādes ķēdes.

Jautāta, kas ir mainījies desmit darbības gados, S.Janelsiņa teic, ka mainījušies gan pulciņa dalībnieki, gan produkcijas piegādātāji. Tiešo pirkšanu bieži izmanto jaunie vecāki. “Kad bērni paaugas, kāds no pulciņa mēdz aiziet. “Covid-19” pandēmijas laikā daži paši sāka audzēt dārzeņus, ogas un vēl ko citu, vajadzība darboties pulciņā samazinājās. Ir bijuši aug­šup­ejas un lejupejas periodi. Šajā gadā vērojama lielāka interese. Ja pērn vidēji ik nedēļu piepildījām ap 20 pasūtījumu groziem, šogad katru nedēļu jau vairāk par 30 .”

Pulciņa dalībnieku pasūtījumus nodrošina Cēsu un Valmieras novada saimniecības, viena arī no Gulbenes puses. Laika gaitā saimniecības nākušas un gājušas, ir bijuši daudzi apsvērumi, kāpēc tā. “Pirmām kārtām pulciņš ir neliels, mēs produkciju pasūtām tikai savu ģimeņu vajadzībām. Tātad saim­niecībām ne vienmēr ir izdevīgi braukt pie mums, ne vienmēr tas atmaksājas. Tāpēc pieveduma grafiks ir atšķirīgs. Ir saimniecības, kas produktus ved reizi nedēļā, ir tādas, kas reizi divās nedēļās vai pat reizi mēnesī. Visvairāk pietrūkst iespēju iegādāties bioloģiski audzētu lopu gaļu. Ja burkānus, kartupeļus var nopirkt samērā viegli, tad ar gaļas produktiem ir jau krietni sarežģītāk.”

Vēl viens diskutabls jautājums, kas saistāms ar vides ilgt­spējas tēmu, ir iepakojums. Kā pastāsta S.Janelsiņa, noteikumi prasa, lai saimniecības produktu iepako, un tas ne visus iepriecina. “Ja jāizvēlas bioloģisks produkts ar iepakojumu vai beziepakojuma produkts, kas nav audzēts ekoloģiskos apstākļos, tad savukārt jādomā, kādu pēdu atstājam vidē,” saka Tiešās pirkšanas pulciņa vadītāja Signe Janelsiņa.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aktuāli

11:53
14.06.2024
27

Medicīna ir joma, kurā vienmēr gribam vairāk un labāk, kurā vienmēr ar kaut ko neesam apmierināti, bet, saņemot palīdzību no ārsta, ārstu palīga vai medicīnas māsas, bieži esam pateicības pilni. Tomēr kopumā profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu nodrošina ļoti sarežģīta, samezglota organizatoriska struktūra, kurā joprojām ir milzum daudz trūkumu. Vai daļu no tiem izdosies mazināt jauninājumiem, […]

Veicināt lasītprasmi. Bibliotēku darbs

11:44
14.06.2024
73

Saglabāt sabiedrībā interesi par grāmatu, veicinot lasīšanu bērnu un jauniešu vidū, ir viena no Cēsu Centrālās bibliotēkas un visu novada bibliotēku attīstības stratēģijā 2023.–2027.gadam izvirzītajām misijām. Katrā bibliotēkā ir grāmatu krājums bērniem un pusaudžiem, tiek rīkoti lasīšanu interesējoši pasākumi.    Kā veicināt bērniem vēlmi un interesi lasīt, atkarīgs no katras bibliotēkas radošuma un stratēģijas, ko […]

Skolu tīkls novadā. Rāmuļi

22:26
13.06.2024
55

Rāmuļu pamatskolai doti divi gadi (līdz 2026.gada 31.maijam), lai mācību iestāde pierādītu spēju nodrošināt Ministru kabineta kritērijiem atbilstošu audzēkņu skaitu un turpinātu saņemt valsts finansējumu mācību procesam. UZZIŅAI Rāmuļu pamatskola 2023./2024. mācību gadā Avots: Cēsu novada dome; Rāmuļu pamatskola Rāmuļu pamatskola – būt vai nebūt. Lai sevi pierādītu, doti divi gadi Tādu lēmumu Cēsu novada […]

Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

12:28
30.04.2024
81

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Lielais novads. Feldšerpunkti

09:24
26.04.2024
75

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Lielais novads. Civilā aizsardzība

09:13
23.04.2024
112

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
40
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi