Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Identitāte. Apģērbs

Iveta Rozentāle
12:10
12.04.2024
87
1
Apgerbs 3

Novada identitāte apģērbā. Cēsu novada piedalīšanās Dziesmu un deju svētku gājienā lieliski raksturo apģērbu, ko novadnieki izvēlas, lai paustu piederību novadam. FOTO: publicitātes

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies.

Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie kādām sociālajām grupām piederu.

Ar tērpu paužam savu nostāju, vērtības, piederību

Stiliste Ineta Zariņa, vērtējot, cik cilvēkam svarīgi ar apģērbu pateikt, kas viņš ir, norāda: “Apzinoties vai neapzinoties, bet ar apģērbu katrs pauž savu nostāju, vērtības, identitāti. Un, jo cilvēkam ir ciešāka saikne pašam ar sevi, jo vairāk viņš var paust to ar apģērbu. Tieši tāpat jo vairāk cilvēks vēlas identificēties, jo
spēcīgāk to parāda arī ar ārējo izskatu. Tas var attiekties gan uz noteiktām sociālajām grupām, gan
profesiju, gan vērtībām.”

Stiliste arī piebilst, ka tērps mainās atkarībā no sociālās lomas – sieviete birojā velk vienu apģērbu, bet, piemēram, dodoties vīram līdzi uz sporta pasākumu, pavisam citu.

I.Zariņa skaidro, ka ģērbšanās izvēli ietekmē vide, kurā cilvēks dzīvo, kultūra: “Tas ir ieaudzināts, apgūts, jo mēs jau nepiedzimstam apģērbā, tas sākas ar uzskatiem, ko mums iemāca. Parasti ģērbšanās stils mainās arī tad, ja tiek mainīta dzīvesvieta. Dažkārt, kad dzīve cilvēku iemet jaunā lomā vai vidē, krasās izmaiņas spēj izsist arī no iepriekšējās pārliecības par to, kā jāģērbjas. Uzskatu ziņā cilvēks var pārlēkt gadsimtiem, tik mainīties spējīgs ir prāts.”

Stiliste atgādina, ka mūsdienās cilvēkam pat nav jādzīvo citā kultūrā, lai ar to identificētos: “Visa pasaule ir telefonā, un sekot līdzi noteiktām kultūrām un ietekmēties var, arī dzīvojot Latvijā. Un šī ietekme vienmēr būs redzama arī apģērbā.”

Pēc apģērba sagaida, pēc prāta – pavada

Ineta Zariņa uzsver, ka no cilvēka tēla ir nolasāms pilnīgi viss. Un tēls ir ne tikai apģērbs, bet arī runas veids, dialekts, saskarsmes manieres, pat tetovējumi: “Tēls pasaka visu par cilvēku – ne tikai to, vai viņam patīk dabīgi materiāli, kašmirs vai lins vai tomēr vairāk interesē glamūrs, vai būtiskāki ir zīmoli. Ja cilvēks ikdienas gaitās pie apģērba brošas vietā pielicis saktu, rodas jautājums, kāpēc viņš to izvēlējies, ko ar to vēlas pateikt, kam līdzināties – vai viņš dzied, dejo, vai viņš vēlas identificēties kā latvietis.”

Stiliste vērtē, ka reizēm zināšanu trūkuma dēļ sievietēm ir problēmas veidot garderobi, kas atbilst identitātei, jo nereti skaistie apģērbu salikumi, kas redzami sociālajos tīklos, konkrētajai personai neder: “Ir jāpazīst sevi, lai saprastu, kas piestāv, lai tas, ko gribam pateikt ar mūsu ārējo tēlu, ir pareizi saprotams. Jo būtībā ikvienam lielākā vēlme ir būt saprastam, mīlētam, pieņemtam. Bet mēs mēdzam ar apģērbu atdarināt citus, jaunieši ar apģērbu protestē. Taču, ja tēls radīts mākslīgi, neatbilst cilvēka būtībai, to uzreiz jūt. Tāpēc, jo skaidrāk cilvēks pazīst sevi, jo vieglāk viņam saprast, ko vilkt mugurā. Pēc dažādiem eksperimentiem, visbiežāk 30, 35 gadu posmā, cilvēks atgriežas pie savas būtības un dabiski veidojas harmonisks tēls. Tas arī cieši saistīts ar to, ka cilvēks šajā vecumā zina, kas viņam padodas, dara darbu, kas patīk. Mums katram ir savs uzdevums, sava joma, kurā varam sasniegt maksimāli daudz, būt noderīgi citiem. Lielākā problēma, ja nedarām savu. Mums pat augums ir iedots katram savs – visi nevaram būt balerīnas vai smaga darba veicēji.”

Ineta Zariņa atzīst, ka ir vērts apdomāties, ko persona ar savu apģērbu pasaka, vai tas palīdz vai rada sarežģījumus: “Vai tas, ko citi no malas redz, pauž manu identitāti, ko vēlos pateikt, ko es protu, manu profesionalitāti? Uzskatu, ka apģērbs var būt liels palīgs darbā, jo ir teiciens – pēc apģērba sagaida, pēc prāta pavada. Apģērbs ir lielisks instruments, kā ar sevi iepazīstināt, un apģērbs var pateikt pat vairāk nekā vārdi. Ja otram cilvēkam neveidosies uzticēšanās, būs vairāk jāpiepūlas, lai pierādītu savu kompetenci, jātērē papildu enerģija. Tāpēc, lai gan ir cilvēki, kuri teic, ka viņiem apģērbs nav svarīgs, nevar aizmirst, ka mums visiem ir dotas acis, mēs redzam un skatāmies uz cilvēku. Tāpēc labāk, lai vizuālais tēls ir palīgs, nevis traucējošs faktors.

Esmu biznesa sarunās piedzīvojusi lietišķās etiķetes jēgu. Tikos ar cilvēku vadošā amatā, viņa tēls bija tik perfekti neitrāls, nekrita acīs dīvaina kaklasaite vai pārāk daudz atpogātu virskrekla podziņu. Viņa apģērbs bija lielisks fons lietišķai darījuma sarunai. Protams, māksliniekiem ir brīvāks stils, skolotājiem ir savs stils, kas nenovērš no galvenā – satura, ko skolotājs stāsta. Skolotājs ir autoritāte, kas vēlas, lai viņā ieklausās, uzticas, un apģērbs tam var palīdzēt.”

Mode un stils parāda, kā mainās laikmets

Zināms, ka dažkārt vecmāmiņām ir grūti pieņemt jauniešu ģērbšanās stilu, apģērbu krāsu vai drēbju salikumus. Bet Ineta Zariņa uzsver, ka mainās laiki un arī tas, kas pieņemams apģērbā: “Senie uzskati par to, kas ir skaists, ne vienmēr strādā mūsdienās, mainās laiks, kultūra un vide mums apkārt. Agrāk augst­papēžu kurpes nēsāja tikai vakarā pie greznām kleitām, tāpat sudraba un zelta rotaslietas. Tagad to var kombinēt ar ikdienišķu apģērbu. Protams, ir ētiskas dabas jautājumi, bet pat tie mainās. Piemēram, ja cilvēks mūsdienās bērēs neierodas melnā, tas nenozīmē, ka viņš neciena aizgājēju.”

Stiliste norāda, ka agrāk bija stingrāki noteikumi apģērba izvēlei, tagad viena no laikmeta iezīmēm ir brīvība, kas atsaucas arī apģērba brīvībā un daudzveidībā. “Protams, savā ziņā savulaik bija vieglāk, jo bija skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst. Šodien cilvēki bieži vien pie manis nāk, jo viņi apmulst no lielā piedāvājuma, nesaprot, ko drīkst un ko vajag. Jo arī senie standarti, ko drīkst līdz 40 gadiem un pēc tam vairs nē, ir mainījušies,” vērtē I.Zariņa.

Viņa gan atklāj, ka mūžīga vērtība ir bāzes garderobe – apģērbi, ko viegli savā starpā kombinēt un kas veido pamatu pārējai garderobei: “Bāzes garderobe cilvēkam, kurš saprot, kas viņš ir, palīdz ātri saģērbties atbilstoši savām vērtībām, dzīves stilam, identitātei. Bāzes apģērbs ir lakonisks, labi augumam piestāvošs, neitrālās krāsās, lai labi var saskaņot ar pārējām lietām, kā arī kvalitatīvs, jo tiks vilkts biežāk. Tomēr jāatceras, ka bāzes garderobe katram ir atšķirīga – nav tā, ka visām vajag baltu blūzi un melnus zīmuļsvārkus. Ja sieviete uz darbu brauc ar riteni, tad viņai bāzes garderobē būs ērtas, elastīgas bikses.”

Ineta Zariņa uzsver, ka jaunu apģērbu ieviešana savā garderobē ir kā nesāpīgs veids, lai spertu soli jaunajā: “Spert soli uz priekšu var, sākot no drēbju skapja revīzijas, kad atļaujies uzvilkt ko jaunu, sev neierastu un smadzenes saka – o, tas taču nav bīstami, es tajā jūtos labi, un, izrādās, arī citi nemaz mani par to nekritizē. Tas demonstrē gan to, ka sabiedrība pret pārmaiņām ir atvērtāka nekā kādreiz, gan ir brīnišķīgs veids, kā cilvēks pēc tam arī citā dzīves sfērā var ļauties kādam drosmīgākam solim, pārmaiņām.”

Seniori izceļ individuālo identitāti

Stiliste dalās, ka viņas vecākajai klientei bija 90 gadi, tā bija sieviete, kura rūpējās par sevi: “Visspilgtāk viņa man palikusi prātā ar to, cik sakopta bija. Jā, seniori aizdomājas par to, lai nepirktu lieku apģērbu, paši daudz ko darina. Bet ir svarīgi, ka tas, ko velkam, ir sakopts – ja kleita ir par lielu, tā ir iešūta, ja par mazu, palaista vaļīgāk. Seniori, kuri ir aktīvi, socializējas, jūt, ka laiku pa laikam tomēr garderobi vajag atjaunot. Bieži paši darina rotas vai aksesuārus, arī tie, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm, var būt moderni un mūsdienīgi. Broša, ko seniors izgatavojis, vai lakats, ko uzaudis, koptēlam dod īpašu individualitāti, parāda cilvēka personību. Un tieši tāpat, ja ada mazbērniem zeķes. Tā ir nezūdoša vērtība, bet, piemēram, adījumā var izmantot aktuālos rakstus. Zeķi var uzadīt tik dažādi, arī mūsdienīgi. Iet līdzi laikam un ielikt jauno arī savā vaļaspriekā vienmēr ir iespējams.

Galvenais, lai ar to, ko darām, kā arī to, ko velkam mugurā, varam pateikt mums svarīgo un varam nonākt pie savējiem, pie cilvēkiem, ar kuriem varam būt patiesi, godīgi un pieņemti,” rezumē stiliste.

Maf Logo 2

Komentāri

  • Māris Brasliņš saka:

    Dīvaini gan, ka Cēsu novada identitāte tiek sasaistīta ar Bārtas tautas tērpu ( Tiem kas nezina, Bārta ir Kurzemē pie Liepājas). Mums taču pašiem savas “Vēverīšas”, Vidzemes tērpu mākslinieki. Piebalgas kultūrtelpa atzīta par vērtību un iekļauta Latvijas Nacionālā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

    12:28
    30.04.2024
    75

    Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

    Lielais novads. Feldšerpunkti

    09:24
    26.04.2024
    58

    Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

    Lielais novads. Civilā aizsardzība

    09:13
    23.04.2024
    65

    Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

    Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

    11:38
    19.04.2024
    57

    Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

    Identitāte. Māja kā liecība

    12:25
    16.04.2024
    39

    Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

    Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

    11:50
    12.04.2024
    59

    Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

    Tautas balss

    Runā pilnīgus melus

    21:00
    16.05.2024
    19
    Seniore raksta:

    “Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

    Jābūt modriem

    10:21
    13.05.2024
    24
    "Druva" lasītājs raksta:

    “Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

    Svinēsim svētkus kopā

    10:21
    13.05.2024
    21
    Seniore Z. raksta:

    “Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

    Krūmi aizsedz krustojumus

    12:21
    05.05.2024
    47
    Druva raksta:

    “Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

    Lielisks pakalpojums

    12:20
    05.05.2024
    36
    Druva raksta:

    “Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

    Sludinājumi