Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Vidzemes reģionā pērn pieaudzis par 77% un sasniedzis dramatisku skaitli – 2012.gadā satiksmes negadījumos bojā gājusi 301 persona, preses konferencē informēja Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aldis Pāže.
Lielākās nelaimes notikušas alkohola un drošības jostu nelietošanas dēļ, tādēļ par 2013.gada patruļpolicijas nodaļas prioritātēm ir cīņa pret vieglprātīgu drošības jostu nelietošanu šoferim un pasažieriem, braukšanu neatļautā ātrumā un braukšanu alkohola reibumā.
Kopumā salīdzinājumā ar 2011.gadu ceļu satiksmes negadījumu skaits pērn ir samazinājies. Tāpat samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu un cietušo skaits. Pieaudzis ir vienīgi bojā gājušo skaits, līdz ar to ir pamats uzskatīt,- lai arī negadījumi notiek retāk, tie kļūst arvien traģiskāki. Vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir reģistrēts Madonas iecirknī, stāsta Pāže.
“Kopumā pērn Vidzemes reģionā sākti 4695 kriminālprocesi. Viens policijas darbinieks vidēji ir izmeklējis 8,4 kriminālprocesus. Vidējais rādītājs valstī ir ap astoņiem kriminālprocesiem. Vislielākais rādītājs ir Zemgales reģionā, kur viens policijas darbinieks vidēji ir izmeklējis 9,6 kriminālprocesus,” stāsta norādīja Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. Kriminālprocesu atklāšanas ziņā Vidzemes reģiona panākumi vērtējami pozitīvi – tie ir tuvu pie 50%, turpretim valstī vidējais atklāšanas līmenis ir 31,4%.
Policistu skaits reģionā ir dramatiski samazinājies. Patlaban reģionā ir 38 vakances, 2010.gadā vakanču skaits bijis zem 20. Policistu skaita sarukums pārsvarā skaidrojams ar policijas darbinieku pensionēšanās vecuma sasniegšanu, savukārt jaunajiem pretendentiem ir pārāk augstas prasības, lai viņi tiktu pieņemti darbā. “Kopumā policijas darbinieku skaits vērtējams kā pietiekams, arī par transporta un degvielas trūkumu policija sūdzēties nevarot,” atzīst Mitrošenko.
Šogad policija ir guvusi pielikumu 30 latu apmērā pēc nodokļu nomaksas katram policijas darbiniekam. Pēc Mitrošenko sacītā, tas uzskatāms par soli ceļā uz valdības solīto, ka 2016.gadā policijas darbinieku atalgojums tiks pārskatīts un palielināts.
Par lielu 2012.gada policijas sasniegumu uzskatāma arī jau praktiski realizētā iecere centralizēt dežūrdaļas Vidzemes reģionā, stāsta Kārtības policijas biroja priekšnieks Ansis Pumpurs. “Nedaudz vairāk kā gada laikā to ir praktiski izdevies izdarīt. Tā rezultātā ir viena dežūrdaļa Valmierā, viņa apkalpo iecirkņus Limbažu, Valkas, Alūksnes, Gulbenes, Madonas un vairs tikai praktiski tehniskas dabas jautājums – arī Cēsis pārslēgt uz šo mūsu centralizēto dežūrdaļu, kas varētu būt jau ar 1.aprīli,” stāstīja Pumpurs.
Pēc Pumpura sacītā, līdz ar operatīvās vadības nodaļas Valmierā izveidošanu, darba kvalitāte ir uzlabojusies, ir vieglāk koordinēt, cilvēkus ir vieglāk apmācīt, uz šīs centralizācijas rēķina ir iegūti vairāk darbinieki, kas no kabinetu darbiem ir pārcelti uz tiešo patrulēšanu un izbraukšanu uz notikumiem. Iepriekšējo 70 darbinieku dežūrdaļu darbu paveic 25 cilvēki, pārējie var tikt nosūtīti patrulēšanā. Kā norāda Mitrošenko, ar apvienošanos, ir iegūta vismaz viena papildus ekipāža katrā rajonā, ir redzama pilna darbības aina un darbs ir efektīgāks.
Vienotās dežūrdaļas darbu pērn atzinīgi novērtējusi arī Eiropas Komisijas delegācija, kas veikusi Šengenas novērtēšanu. Īpaši izcelta attīstītā sadarbība ar Igaunijas kolēģiem. Šodien VP Vidzemes reģiona pārvaldes policijas pārstāvji tikās ar žurnālistiem, lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību, uzklausītu problēmas un meklētu iespējas efektīvai sadarbībai, ar plašsziņas līdzekļu starpniecību informējot un izglītojot sabiedrību.
Diskusiju laikā mediju pārstāvji izrādīja interesi par iespējām ziņās atklāt dzērājšoferu identitāti. Šajā jautājumā policijas pārstāvji aicināja medijus vērsties pie likumdevēja, kas patlaban aizliedz paust informāciju, kas ļautu likuma pārkāpēju identificēt, jo par vainīgu personu var atzīt tikai tiesa. Vairāku mediju pārstāvji pauda nostāju, ka reibumā pie stūres pieķerts šoferis alkohola reibumā, ar alkometrā uzrādītām promilēm jau ir pierādījis savu vainu.
Arī policijas pārstāvji atbalstīja ideju, norādot, ka administratīvā protokola sastādīšana vairs likuma pārkāpējiem nešķiet piemērots sods, un pieļāva, ka draudi publiskai paziņošanai un atpazīstamībai par braukšanu dzērumā varētu strādāt kā preventīvs līdzeklis potenciālajiem dzērājšoferiem.
LETA
Komentāri