Izveidots saraksts ar tām vietām un adresēm, kur plānots izvietot pārvietojamos fotoradarus, sestdien raksta “Neatkarīgā”.
Lielākoties radarus paredzēts novietot tā saucamajos melnajos punktos – vietās, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) fotoradaru iespējamo izvietošanas saraksta publiskošanu uzskata par pareizu.
“Lēmumu par publiskošanu uzskatu par pareizu, jo fotoradaru uzstādīšanas galvenais mērķis nav sodīt pārgalvīgos autobraucējus, bet gan audzināt viņus un panākt, ka melnajos punktos uz Latvijas autoceļiem samazinās vidējais braukšanas ātrums un līdz ar to arī bojāgājušo skaits. Zinot, ka konkrētos autoceļu posmos izvietoti fotoradari, autobraucēji jau priekšlaicīgi samazinās braukšanas ātrumu un mazināsies iespēja notikt traģiskiem ceļu satiksmes negadījumiem,” uzskata Mūrniece.
Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atbalsta saraksta publiskošanu. “CSDD vienmēr atbalstījusi jebkāda veida pasākumus, kas veicina satiksmes drošību, tādējādi samazinot satiksmes negadījumu, tajos ievainoto un bojā gājušo skaitu,” sacīja CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Kleinberga.
Pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) datiem uz valsts autoceļiem ir 45 melnie punkti. LVC janvāra beigās saņēmusi no CSDD ceļu vispārējās pārraudzības atzinumu Ceļu satiksmes negadījumu cēloņu analīze valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā atzinumā tabulas veidā apkopota informācija par ceļu satiksmes negadījumiem, cietušajiem un bojā gājušajiem, kas dod ieskatu par vietām, kur notikuši satiksmes negadījumi 2006.-2008.gadā, sacīja LVC Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe.
Rīga norādītas 14 vietas, kur pārgalvīgos šoferus var ķert uz ātrumu. Šādas vietas ir uz visiem tiltiem, Jūrmalas gatvē, Brīvības ielā no Šmerļa ielas, Krasta ielā no Turgeņeva ielas līdz Ogres ielai, un Maskavas ielā Dārziņos.
Kopumā sarakstā minētas 100 vietās visā Latvijā, kurās tiks izvietoti fotoradari.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) izsludinātajā konkursā par 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi pieteikušies desmit pretendenti.
Konkursa komisijai līdz 1.martam IeM jāiesniedz valdībā ziņojums par šo konkursu.
Mūrniece cer, ka līdz šā gada rudenim fotoradari būs jau izvietoti. Fotoradarus par saviem līdzekļiem iegādāsies, uzstādīs un uzturēs tas uzņēmums, kurš uzvarēs konkursā. Pagaidām gan vēl neesot īstas skaidrības, pēc kādiem noteikumiem notiks valsts un privātā uzņēmuma sadarbība šajā jomā. Latvijā šis ir pirmais šāda veida projekts, un IeM konkursa izsludināšanas laikā vien pētījusi citu valstu pieredzi, tostarp Lietuvas. Citās valstīs esot noteikts, ka privātais uzņēmums, lai atgūtu ieguldītos finanšu līdzekļus, saņem 30% līdz 40% no tās naudas, kas iekasēta par autovadītāju pārkāpumiem.
Mūrniece sacīja, ka ne visi 160 fotoradari, ko uzstādīs, strādās. Daļa no tiem būšot “tukšie” jeb uz ceļa atradīsies vien melna kastīte. Līdz ar to autovadītāji nekad nevarēs zināt, vai konkrētais fotoradars fiksē pārkāpumus vai nē.
CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš apliecināja, ka visi tā dēvētie melnie punkti ir apzināti un fotoradri tiks izvietoti tieši tajās vietās, kur visbiežāk notiek avārijas un reģistrē visvairāk pārkāpumu.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri