Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vidzemē jūtams viesmīļu trūkums

Mairita Kaņepe
07:06
19.04.2018
66
Pavaari 1

Vidzemes pilsētās jau ilgu laiku jūtams viesmīļu un pavāru trūkums. Kopš Jāņmuižā arodu skola slēgta, profesionāļu kafejnīcās un restorānos trūkstot vēl vairāk. Mūsdienīga mācību un prakses vide viesmīļiem un pavāriem ir Valmieras tehnikumā, bet tehnikums nespēj sagatavot tik daudz speciālistu, cik Vidzemei vajadzīgs.

Valmieras tehnikuma mācību kompleksā teorētisko un praktisko mācību apgūšanai iekārtotas 19 modernas laboratorijas, tajā skai­tā divas ir ēdienu gatavošanai, iekārtota arī mācību viesnīca, restorāns, kafejnīca un bārs. Dar­bojas viesu uz­ņem­ša­nas mācību dienests. Jaunais aprīkojums ļauj strādāt ar mūsdienīgām mācību metodēm. Pirms gadiem trim pie tehnikuma uzcēla arī dienesta viesnīcu ar 372 vietām. Radīti labi apstākļi atbraucējiem, bet visas vietas tā arī nav aizņemtas.

Lai iegūtu kvalifikāciju “viesmīlis”, mācību laiks ir četri gadi. Izpētot Valmieras tehnikuma informāciju, kas internetā pieejama ikvienam, redzams, ka profesi­onālās kvalifikācijas eksāmenam pieteikto skaits atšķiras no tā, cik jauniešu līdz eksāmenam tiek. Jaunākie publicētie dati – 13 ēdināšanas pakalpojumu speciālisti pieteikti eksāmenam, bet, līdz tam nonākot, divi atskaitīti. Eksā­meniem pieteikti 44 viesmīlības pakalpojumu speciālisti, bet līdz eksāmenam jau atskaitīti desmit. Tā arī samazinās uzņēmēju iespējas Valmierā un Vidzemē sagaidīt motivētus un izglītotus darbiniekus.

Par pagājušo vasaru, kad Cēsīs atvēra “Villa Santa”, viesnīca ar 60 vietām un restorānu, kā arī viesību zāli ar vairāk nekā simts vietām, uzņēmuma īpašniece Santa Anča sacīja: “Vasarā mums bija izmisums par darbiniekiem.” Uz 30 vakancēm pieteikušies ap 300 cilvēku, bet daļa no pieņemtajiem, kuri sacījuši, ka cītīgi strādās, jau pēc laiciņa no darba atteikušies. Cilvēki, kas sāka strādāt viesnīcā un restorānā, bijuši pārsteigti, ka jāapzina, kas un kā darāms, un arī cītīgi jāstrādā.

Pēc pusgada reti kurš no sākotnēji pieņemtajiem darbiniekiem bija palicis darbā. Uzņēmēja S.Anča secinājusi, ka atšķiras dar­ba ņēmēji provincē un galvaspilsētā: “Masu mediji stāsta, cik skaistai dzīvei jābūt, cik tam vajag naudas, tāpēc augušas cilvēku prasības par darba samaksu. Taču cilvēki grib labi pelnīt, pēc iespējas mazāk strādājot.”

Uz “Villu Santa” darbā pārsvarā nākušas sievietes. Viņas domā, ka māk klāt galdu, jo mājās to dara, bet nedomā, ka šis darbs restorānā atšķiras, tas jāmācās, jo profesionāli nav darīts. Pēc nedēļas pirmās pieņemtās darbinieces bijušas prom. Iemesls? Nevarot izvadāt savu bērnu uz skolu vai bērnudārzu, tāpēc aiziet no darba. “Mūsu valstī cilvēkiem bez lielām ambīcijām ir laba dzīve,” spriež uzņēmēja, kurai grūti bijis izveidot viesmīļu komandu. “Ja cilvēks negrib strādāt, tad nestrādā. Jaunietis var dzīvot pie vecākiem, sieviete iztikt no vīra ienākumiem. Restorānā ir maiņu darbs, tādēļ darba devējiem rodas vēl vairāk problēmu. Darbi­nie­ces, kas aizgāja no restorāna, man sacīja, ka vīram vai bērniem nepatīkot viņas darbalaiks. Man likās – Cēsīs radīju tādu vietu darbam, ka cilvēki vēlēsies te strādāt, bet nē, labāk ies uz sliktāku darbu, kur mazāk prasību. Tas mani pārsteidza!”

S.Anča pārliecinājusies, ka Eiropas līmeņa viesnīcā, kādu viņa iecerējusi, darbiniekiem jāorganizē viesmīlības prasmju mācības. Arī tas dažbrīd palicis bez vēlamā rezultāta. Mainījušies teju visi viesnīcas un viesu uzņemšanas dienesta darbinieki. Cilvēki arī nav izrādījuši vēlmi intensīvi apgūt to, kas nepieciešams darbā. Jā, paši mākot uzliet kafiju uz biezumiem, un neesot nekādas intereses iemācīties, kā jārīkojas ar modernu kafijas automātu. “Ataicināju labāko Rīgas bārmeni, lai pamāca taisīt kafiju, taču tikai viena meitene bija gatava mācīties. Pārējām tas neinteresēja. Rīgā ar tādiem cilvēkiem nudien nebiju satikusies. Te piesakās strādāt viesmīlības biznesā, atnāk bez prasmēm un domā, ka varēs strā­dāt, neko nemācoties,” par pieredzi Cēsīs stāsta S.Anča. Ilgāk turoties tie cilvēki, kuri darba meklējumos ieradušies un ikdienā braukā no Valmieras. Arī tad, ja viņiem darbs apvienojams ar studijām, piemēram, Vidzemes Augstskolas tūrisma specialitātē.

Valmieras tehnikumā izveidotajā mācību restorānā topošie vies­mīļi mācās uzņemt viesus ēdamzālē, uzturēt restorāna telpas, sastādīt ēdienu un dzērienu karti, klāt viesību galdus. Jaunieši mācās apkalpot viesus, piedāvāt un pasniegt vīnus, citus dzērienus, arī pārzināt restorānā gatavoto ēdienu tehnoloģiju, veikt uzskaiti, sagatavot un izmantot dokumentus. Lai to sekmīgi darītu, jaunieši Valmieras tehnikumā apgūst arī viesu uzņemšanas dienesta darba organizēšanu, ne tikai apkalpošanu un bāra servisu. Tehnikumā mācoties, veidojas sapratne arī par ēdināšanas uzņēmuma iekārtām, to, kāda nozīme var būt telpu un vides dizainam, darbinieka runas kultūrai.

“Uzskatu, ka esmu taisnīga, nepārmetu darbiniekiem, lai tikai kašķētos. Jā, iespējams, esmu par skarbu, bet visi, kas brauc uz “Villu Santa”, brauc skatīties, ko es, Santa, esmu paveikusi. Tā kā esmu pret sevi pietiekami prasīga, tad prasu arī no citiem,” sevi kā darba devēju raksturo S.Anča.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
32

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
138

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi