Cēsu Valsts ģimnāzijas komanda pirmo reizi piedalījās īsfilmu festivāla “2ANNAS” projektā “Projektors”, kurā ieguva godpilno 1. vietu un iespēju par savu īsfilmu pastāstīt “Rīga TV24” raidījumā “Mosties ar Ievu”.
Cēsu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Dace Baltiņa stāsta, ka komandu un radīto aptuveni trīs minūšu garo filmu “Tolkaķ” pārstāvēja 12.b klases skolnieks Gustavs Vijups un 12.a klases skolnieks Armands Kaņepe. Komandā darbojās arī Eduards Gradocskis (11.a), Alvis Caunītis (11.b), Elija Krista Ņame (10.a), Mārtiņš Tilaks (10.b) un Trīne Žagare (9.b).
“Filmēšanas procesam bija dots samērā maz laika, viss norisinājās steigā, darbs bija nogurdinošs, bet ar patīkamu gandarījuma sajūtu par padarīto un sasniegto,” par projekta gaitu stāsta Gustavs Vijups un turpina: “Biju šokēts, ka mums deva iespēju pašiem praktiski darboties un filmēt. Nezināju, ka mūs vērtēs. Nezināju, kā reaģēt par iegūto pirmo vietu.”
Gustavs atklāj, ka īsfilmas sižets tapis stundas laikā: “Pārējās komandas veidoja ļoti sarežģītus un psiholoģiski smagus sižetus, savukārt mūsējais atšķīrās ar vienkāršību.” Īsfilmas pamatā ir ideja, ka skolnieks ir iesprūdis krievu valodas konsultācijās un netiek ārā no kabineta, jo nesaprot, ka uz durvīm krievu valodā ir uzrakstīts vilkt, bet viņš grūž. “Šai īsfilmai bijām devuši nosaukumu “Durvju vilciens”, bet režisori laikam neuzķēra to ideju, kā mēs esam parādījuši filmas nosaukumu, tādēļ nosauca to krieviski par “Tolkaķ”,” īsfilmas nosaukuma tapšanu komentē Gustavs Vijups.
“Stāstu rakstījām kopā, režisors arī nebija konkrēti noteikts. Vissvarīgākais komandas darbā likās sapratne un saskaņa – visu varējām sarunāt. Sākumā ģenerējām dažādas idejas, tā nemanot nonācām līdz šai konkrētajai. Viss tapa vienkārši. Iztikām bez strīdiem, spējām ātri sadalīt lomas. Domāju, tas palīdzēja gūt uzvaru konkursā. Mums bija vismazākā komanda, droši vien tāpēc bija tik viegli sastrādāties,” par īsfilmas tapšanas procesu stāsta Gustavs, kuram tika piešķirta galvenā, skumjā zēna, kurš iesprūdis krievu valodas konsultācijās, loma.
Gustavs atzīst, ka ar aktiermākslu nopietnāk sācis nodarboties pirms pusotra gada, kad klases biedri ar ovācijām novērtējuši un atzinuši viņa spējas literatūras stundai filmētajā projektā. “Neviens man nesaka – Gustav, tev jādara tas un tas -, es pats sevi motivēju. Es gribu darīt to, kas man labāk padodas, darīt to, ko labāk vēlos,” apgalvo Gustavs un ar pārliecību saka: “Šīs pieredzes dēļ esmu absolūti parliecināts par saviem nākotnes plāniem. Filmēšanas procesu tik ļoti izbaudīju, ka tagad grūti iedomāties, ka savā dzīvē varētu darīt kaut ko citu.”
Komentāri