Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) salidojums, kas reizē bija arī skolas atjaunotnes 25 gadu svinības, pagājušajā nedēļas nogalē pulcēja kuplu skaitu absolventu, esošos un bijušos pedagogus, darbiniekus.
Prieks par atkalredzēšanos, smiekli, atmiņu zibšņi un arī pa kādai asarai – tās ir emocijas, kuras ir neatņemamas salidojumu pavadones. Gunitai Gailei šis bija pirmais salidojums kopš skolas absolvēšanas pirms trīs gadiem: „Īsti nezināju, ko sagaidīt, bet tagad varu teikt, ka salidojums ir patīkami nostalģisks pasākums, kurā ar klasesbiedriem un skolotājiem atcerējāmies notikumus no skolas dzīves. Atkal bija iespēja izstaigāt visas klases „zem zilajiem jumtiem” un uzkāpt Zvirbuļkalnā. Man bija ļoti patīkami satikt skolotājus, kuri skolas laikā, manuprāt, man daudz devuši. Salidojums ir lieliska iespēja satikt klases un skolasbiedrus, kurus ikdienā gandrīz vai nesatieku.”
Arī Dace Rubene, kura DACVĢ absolvēja pirms 11 gadiem, skolas salidojumā pabija pirmo reizi: „Man bija priekšstats par salidojumiem kā par garlaicīgiem pasākumiem, bet šis priekšstats izrādījās pavisam aplams. Salidojums ar laika distances palīdzību ļauj novērtēt, ar kādiem kolosāliem cilvēkiem kopā esam dalījuši klasi, katru skolas dienu. Uzkrātā pieredze tagad ļauj saskatīt cilvēkos vērtības, kuras skolas laikā nebija izkristalizējušās. Jāsaka tā – DACVĢ ir mācījušies ļoti forši cilvēki. Cerams, ka tādi te mācīsies arī nākotnē!”
Pirms 12 gadiem DACVĢ absolvēja Agrita Plaude. Viņa atzīst, ka lielākā salidojumu vērtība ir satikšanās: „Ikdienā kontakti saglabājušies vien ar divām skolas biedrēm, kuras kļuvušas par ģimenes draugiem. Ar pārējiem saziņas ikdienā nav, bet salidojumā ir lieliska iespēja uzzināt, kur katru ir aizveduši dzīves ceļi. Ir interesanti uzzināt, kādas izglītības ieguvuši skolasbiedri, kur kurš strādā, kādi ir vaļasprieki un, protams, klasiski ir jautājumi par ģimenes stāvokli, bērniem, par plāniem un mērķiem. Mēs, bijušie klasesbiedri, bijām un esam ļoti dažādi, esam izvēlējušies dažādas profesijas, dzīves ceļi katram ir atšķirīgi, un ir ļoti jauki par katru kaut vai nedaudz, bet tomēr uzzināt.”
DACVĢ absolvents ir arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš sarunā ar „Druvu” salidojumu salīdzināja ar iespēju uz mirkli atgriezties pagātnē un vēlreiz izdzīvot skolas laika emocijas. Viņš šo skolu absolvēju pirms 19 gadiem. J.Rozenbergs uzskata, ka doties uz salidojumu pamudina simpātijas pret skolu: „Domāju, tie, kuri apmeklē salidojumus, jūt dziļas simpātijas pret skolu, pret pedagogiem, kuri devuši ļoti daudz. Tā ir vēlme un iespēja satikt klases un skolas biedrus. Salidojums ir kā laika ceļojums – atgriešanās pagātnē, lai atcerētos notikumus, piedzīvoto.”
Svētku diena bija gara un skaista. Rīta pusē pedagogi devās nolikt ziedus un iedegt piemiņas sveces mūžībā aizgājušo pedagogu atdusas vietās Cēsu Meža, Priekuļu, Liepas un Dzērbenes kapos. Vēlāk skolā notika bijušo un esošo pedagogu, darbinieku, Valsts ģimnāziju pārstāvju un citu viesu tikšanās, bet vakarā absolventi, pedagogi un darbinieki pulcējās uz atkalredzēšanās stundu „Zem Pūces spārna”, kā arī uz neformālo tikšanos un balli.
Ilggadējā DACVĢ skolotāja Maija Sīle, kura veidoja scenāriju atkalredzēšanās mirkļiem, skolas pedagogiem un viesiem atzina, ka tikšanās bijusi sirsnīga, tāpat kā mirkļi kopā ar skolas absolventiem vēlāk vakarā. Klasēs, kurām M. Sīle bijusi audzinātāja, kopumā mācījušies 96 audzēkņi – lai gan visi uz salidojumu neierodas, tāpat ar katru nepietiek laika aprunāties. M. Sīle neslēpj – par to ir nedaudz skumji, tomēr – lai arī tā, salidojumi ir reize un vieta, kad vienam otru satikt, uzzināt kaut nedaudz un arī atjaunot kontaktus. „Salidojums ir kā liels prieka vilnis, jo uz to ierodas pozitīvi noskaņoti, priecīgi cilvēki,” saka M. Sīle, piebilstot, ka ir gandarījums redzēt daudzos DACVĢ absolventus, kuri guvuši labus sasniegumus izglītībā, profesionālajā dzīvē, kas ir arī apliecinājums labajai un noderīgajai izglītībai, kas gūta ģimnāzijas solos. „Atskatoties uz skolas 25 gadiem, jāsaka, ka ir paveikts ļoti liels darbs, daudz ieguldīts skolēnos. Daudz ko DACVĢ aizsāka pirmie Latvijā, un ir daudz skaistu sasniegumu – par to ir gandarījums un prieks,” domās dalās M. Sīle.
„Mēs esam ceļotāji dzīves vilcienā” šis Zentas Mauriņas citāts bija vadmotīvs, tiekoties ar esošajiem un bijušajiem pedagogiem un viesiem. M. Sīle arī ar „Druvu” dalās pārdomās par to, ka dzīves vilcienā iekāpjam, nereti pat neapzinoties to milzu spēku, ar kādu tas dosies uz priekšu. Viņa mudina aizdomāties, cik saistīti ir cilvēki un viņu likteņi, cik liela nozīme ir tam, kuri cilvēki satiekas dzīves vilcienā un dodas kopīgā braucienā.
Arī DACVĢ direktore Dace Eglīte par aizvadīto salidojumu, atmiņu zibšņiem un sarunām ir gandarīta: „Ir liels saviļņojums, veroties absolventos, uzzinot par viņu dzīves gaitām, redzot, cik pozitīvas ir viņu emocijas, izstaigājot mīļos skolas gaiteņus, fotografējoties, satiekot sen nesatiktos skolasbiedrus, pedagogus. Šo 25 gadu laikā ģimnāziju ir absolvējuši daudzi, bet katru klases kolektīvu iespējams atsaukt atmiņās, jo katram bija savs raksturs un spožums. To aizmirst nevar.”
D. Eglīte „Druvai” pastāstīja, ka ik gadu absolventu kļūst aizvien vairāk un arī salidojumi līdz ar to kļūst apmeklētāki. Tas priecē, vienīgais mīnuss – absolventiem jārēķinās, ka tikšanās notiek ļoti draudzīgā gaisotnē, jo skolas telpas plašākas nekļūst. D. Eglīte saka: „Salidojumi ik pa pieciem gadiem notiks arī nākotnē, jo absolventu atsaucība un interese ir liela. Tomēr jāapsver iespēja, ka svinīgais pasākums varētu notikt kādā citā vietā, kas būtu plašāka un arī piemērotāka šādam emocionālam mirklim. Skolas sporta zāle, kur svinīgais pasākums notika šogad, nav piemērota svinīgiem un saviļņojošiem sarīkojumiem.”
Komentāri