Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Tver mirkļus foto objektīvā

Druva
10:53
09.09.2014
96
Marija Markule Img 7517 1

Cēsniece Marija Markule ir ļoti daudzpusīga un radoša jauniete. Viņa Vidzemes Augstskolā studē tūrisma organizāciju un vadību, bet brīvajā laikā aizraujas ar fotografēšanu, kā arī rotu veidošanu.

Marija atzīst, ka viņu Rīga kā studiju un dzīves vieta nav vilinājusi un aizvien nevilina. Tādēļ vidusskolas pēdējā gadā jau bijis skaidrs, ka studēt

dosies uz Valmieru. Marija izmēģinājusi spēkus, piesakoties vairākos studiju virzienos, taču izvēlējusies apgūt tūrisma organizāciju un vadību: “Izvēli neesmu nožēlojusi. Ir sācies ceturtais studiju gads, un varu teikt, ka šī joma ir ļoti interesanta un labprāt tajā arī strādāšu. Jau esmu guvusi interesantu pieredzi. Visam kursam bija kopīga prakse – ar velosipēdu devāmies iepazīt Alūksnes novada lauku tūrismu, zemnieku saimniecības. Vēl viena interesanta prakse bija viesmīlības servisā, kur apguvām darbu restorānos, kā arī viesnīcu tīrīšanu. Individuālā prakse man bija Cēsu Tūrisma informācijas centrā, kā arī Vidzemes tūrisma asociācijā.” Marija uzsver, ka viņa savu nākotni cer saistīt ar Cēsīm vai citu Vidzemes pilsētu, taču Rīga un darbs ārzemēs viņu, vismaz pagaidām, nevilina.

Šo vasaru Marija pavadīja, strādājot kā viesmīle Vidzemes koncertzāles “Cēsis” kafejnīcā – restorānā “Bohēma”. Tas bijis ļoti interesanti gan profesionālā ziņā, lai labāk izprastu viesmīlības jomu, gan tādēļ, ka varēja satikt daudz Cēsu viesu. Ne viens vien arī vaicājis, kur aizbraukt, ko apskatīt un kā kaut kur nokļūt. Tad Marija varējusi likt lietā Tūrisma informācijas centrā gūto pieredzi un zināšanas.

Marijas liela aizraušanās, ko novērtē aizvien vairāk cilvēku, ir fotografēšana. Marija stāsta: “Šķiet, mācījos piektajā vai sestajā klasē, kad sāka rasties interese par fotografēšanu. Vecāki bija nopirkuši parasto “ziepju” fotoaparātu, sāku fotografēt, salīdzināt, kā un kas mainās, izmantojot dažādas fotoaparāta iespējas. Palēnām iepazinu arī bilžu apstrādi, meklēju informāciju, iedvesmu grāmatās, internetā. Vēlāk ģimene iegādājās jau nedaudz labāku fotoaparātu, tad nākamo – vēl labāku, bet aizvien neprofesionālo. Taču jau tad sākās pirmās veiksmes – Cēsīs bija konkurss „Dzīvot šodienai, neaizmirstot par rītdienu”, un tajā ar savām fotogrāfijām uzvarēju vairākus gadus pēc kārtas. Pirms apmēram diviem gadiem beidzot rokās turēju profesionālu fotoaparātu ar spoguļkameru, un nu jau ir iespēja fotografēt nopietnākā līmenī. Ir bijušas vairākas fotosesijas, esmu fotografējusi kāzas, palīdzējusi veidot tēlu jaunam kleitu veikaliņam Cēsīs “Kinoo”.

Fotografēt cilvēkus, kāzas un citus nozīmīgus notikumus ir ļoti atbildīgs pienākums. Man aizvien ir satraukums, jo ļoti gribas, lai cilvēkus mans veikums apmierina, lai viņiem patīk. Uzskatu, ka man piemīt redzējums, bet tehniskās iespējas, protams, vēl nav tik labas, jo profesionāla aparatūra maksā ļoti dārgi.”

Marijai fotografēšana ir kaislība. Ja viņa ieraudzīs skaistu mirkli, nekavēsies to iemūžināt: “Reiz laukos pamanīju tālumā lapsas, sapratu, jāfotografē. Tā nu lēnām pusstundu gāju tuvāk un tuvāk, lai izdotos labas bildes. Savukārt citā reizē pa logu lietainā dienā pamanīju ļoti skaistu miglu tuvējā pļavā. Rezultātā bija skaistas fotogrāfijas, bet pati biju pilnībā salijusi.”

Marija atzīst, ka pagaidām nav apmeklējusi kursus, lekcijas, lai iegūtu kādu diplomu foto mākslā: “Daudzos kursos māca tehniskās lietas, kuras jau esmu apguvusi. Savukārt redzējums man jau ir, un, šķiet, to pat nevar iemācīt – vai nu tas ir, vai nav.”

Marijas fotogrāfijas guvušas atzinības dažādos konkursos un izmantotas arī Valmieras kalendārā un Valmieras ceļvedī. Tapusi arī Valmieras pastkartīte ar Marijas fotografētu attēlu.

Vēl viena Marijas aizraušanās ir rotu darināšana. Viņas rotas top no metāla, stikla un fotogrāfijām. Stiklā tiek “ieslodzīti” foto attēli, un tā top gredzeni, auskari. Marija veidojusi arī suvenīrus Raunas pašvaldībai.

Šis gads Marijai būs nozīmīgs, jo jāraksta bakalaura darbs, jāpabeidz studijas un paralēli tam jāturpina attīstīt savus vaļaspriekus. Pēc studijām būs vajadzīgs arī algots darbs. Marija atzīst, ka pagaidām par to, kur un kādu darbu atradīs, neuztraucas. Viņa optimistiski piebilst, ka darbs “atnāks”. Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
12

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
93

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
128

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
55

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
194

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi