“Transleiteris ārda skatuvi! Zāle ir pārpildīta – visi ieradušies apsveikt puišus ar fināla atvadu turneju!” Šādas emocijas bija dzirdamas pirms pāris nedēļām, kad divus koncertus “Fonoklubā” sniedza cēsnieki Lauris Mihailovs un Edžus Ķaukulis, kuri zināmi kā apvienība “Transleiteris”. “Druva” jauniešus aicināja uz sarunu dienu pirms uzstāšanās “Fonoklubā”, un puiši atzina, ka tieši Cēsīs sāksies koncertu sērija “Transleiteris stūrē fināla tūrē”. Kopā tiks nospēlēti daudzi koncerti, un viena no vērienīgākajām “Transleitera” uzstāšanās vietām būs “Fonofestā”. -Cik ilgi “Transleiteris” pastāv? Kāpēc jau runājat par fināla tūri? Edžus: – “Transleiteris” radās nejauši. Sākumā tā bija mums tāda ākstīšanās. Izdomājām, kāpēc gan nepamēģināt kādu populāru hītu pārtulkot latviešu valodā burtiski. To izdarījām, rezultāts pārsteidza mūs pašus. Pārtulkotās dziesmas sākumā popularizējām interneta vidē, vēlāk sekoja uzstāšanās klubos. Lauris: – Pirmās dziesmas uztaisījām jau pirms pieciem, sešiem gadiem, bet tā nopietnāk sākām darboties un koncertēt pirms diviem gadiem. Pirmais koncerts bija “Fonoklubā”, tur tagad iesākam arī savas atvadīšanās tūres koncertus. Edžus: – Tagad šķiet, ka esam gatavi iet tālāk. Cik tad ilgi tulkosim dziesmas, turklāt tas viss tiešām ir izklaides līmenī. Gribas uzsākt kaut ko nopietnāku. Tā ka no skatuves pavisam nepazudīsim, iespējams, varbūt nākotnē būsim redzami citos projektos. Lauris: -Jūtam, ka varam vēl vairāk un labāk. Esam gatavi jauniem izaicinājumiem. Varbūt nākotnē piesaistīsim grupu, jo pašlaik dziedam, izmantojot fonogrammas. Tā arī divatā kačājam.
-Cik koncertu šajos divos gados esat snieguši? Edžus: – Esam kārtīgi izbraukājuši visu Latviju, spēlējuši visās lielākajās pilsētās, sākot no Rēzeknes līdz Liepājai. Varbūt līdz simtam tikuši neesam, bet ļoti tuvu tam.
-Vai prātā palicis labākais koncerts? Edžus: – Laikam jau festivāls “Beach party”. Mums bija jāuzstājas SWH teltī, kur cilvēki, garām ejot, mūs paklausījās. Vairāk par 40 cilvēkiem tur vienkopus nepulcējās. Tā nu abi domājām, kā un kas būs, bet saņēmāmies savam koncertam. Un tā viena dziesma, otra… pēkšņi telts cilvēku pilna. Bija liels pārsteigums. Lauris: -Prātā palicis arī kāds koncerts Jelgavā, kur uz skatuves bija striptīzdejotāju stienis. Viens džeks pēkšņi uzkāpa uz skatuves un sāka ap to griezties, tajā mirklī ar kāju izsita kādai meitenei zobu. Koncertu pārtraucām un domājām, vai vispār varam turpināt. Bet var teikt, ka mūsu koncertos lielākoties vienmēr iet karsti. Pa vidu ir dažādas atrakcijas, arī izģērbšanās, un tas vienmēr beidzas komiski. -Vai ir mīļākās dziesmas, pie kurām esat strādājuši? Edžus: -Pēdējā laikā viena no labskanīgākajām dziesmām ir Mihaela Telo “Ai Se Eu Te Pego”, kas mūsu versijā ir “Mazā, tu būsi mana”. Tā tagad daudziem patīk. Lauris: -Laikam jau “Limp bizkit” dziesma “Rollin”. Tā baigi iekačā publiku. Tā starp daudzajām klubmūzikas dziesmām ir tāda feina odziņa. -Tā kā strādājat ar dziesmu tekstu tulkošanu, kā vērtējat tos? Edžus: -Saskaramies ar dažādām dziesmām, kultūru un līdz ar to arī izteikumiem. Ir atšķirība, vai tulkojam popdziesmu vai repa gabalu. Turklāt nepretendējam uz literāru tulkojumu. Tulkojam burtiski. Lauris: -Protams, gan pieturamies pie tā, lai latviskajā versijā vārds arī iekļautos konkrētā zilbju skaitā, lai ritmiski to pēc tam var izdziedāt. Ar tekstiem spēlējamies, meklējam arī citu interpretāciju. Taču 87 procenti jau no īstās domas paliek, lai arī varbūt brīžiem ļaujamies teksta parodēšanai. Gadās, ka dziesmai piedziedājums ir labs, bet pārējais teksts tāds, ko nevar iztulkot. Ir dažādi. -Kā vērtējat klubu publiku? Lauris: -Viss atkarīgs no tā, cik konkrētajā pilsētā ir iedzīvotāju. Ja salīdzinām, piemēram, Rīgas un Dobeles klubu, tad redzamākā atšķirība, ka lielākās pilsētās katrā klubā apmeklētāji ir citādi. Ja ir viens klubs, tad uz to nāk visi un visādi. Tad arī ir lielāka iespējamība, ka sāksies kādi konflikti.
Edžus: -Bet tas atkarīgs arī no tā, kas uzstājas. Tad arī sapulcējas atbilstoša publika. Mēs nesam tādi kā “vairāk pa jokam”, mums nav pirksti gaisā, esam vienkārši džeki. Ierodamies, lai vienkārši uzspēlētu jauku ballīti superīgā atmosfērā. Un mēs patīkam dažādai publikai. Lauris: -Bet agrāk pati mūzika bija citāda. Mūsdienās klubmūzika kļuvusi daudz agresīvāka. Tāda, kas zombē.
Edžus: -Klubu dzīvi ietekmē mūzika, kas tajā skan. Noteikti. Ir tāda riktīga kačka, un cilvēkiem tas patīk. Bet, runājot par mums, labprāt uzstājamies kā Rīgā, tā Rēzeknē. Turklāt tieši Latgalē publika ir daudz atvērtāka. Viņi nav izlepuši un jebkuru uzstāšanos uzņem ar daudz lielāku sajūsmu, lai gan, nenoliedzami, arī mūsu ballītes Cēsīs vienmēr ir lieli svētki mums pašiem. Liene Lote Grizāne
Komentāri