Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Transleiteri: “Esam vienkārši džeki!”

Druva
14:17
27.04.2012
316
Transleiteri 1 1

“Transleiteris ārda skatuvi! Zāle ir pārpildīta – visi ieradušies apsveikt puišus ar fināla atvadu turneju!” Šādas emocijas bija dzirdamas pirms pāris nedēļām, kad divus koncertus “Fonoklubā” sniedza cēsnieki Lauris Mihailovs un Edžus Ķaukulis, kuri zināmi kā apvienība “Transleiteris”. “Druva” jauniešus aicināja uz sarunu dienu pirms uzstāšanās “Fonoklubā”, un puiši atzina, ka tieši Cēsīs sāksies koncertu sērija “Transleiteris stūrē fināla tūrē”. Kopā tiks nospēlēti daudzi koncerti, un viena no vērienīgākajām “Transleitera” uzstāšanās vietām būs “Fonofestā”. -Cik ilgi “Transleiteris” pastāv? Kāpēc jau runājat par fināla tūri? Edžus: – “Transleiteris” radās nejauši. Sākumā tā bija mums tāda ākstīšanās. Izdomājām, kāpēc gan nepamēģināt kādu populāru hītu pārtulkot latviešu valodā burtiski. To izdarījām, rezultāts pārsteidza mūs pašus. Pārtulkotās dziesmas sākumā popularizējām interneta vidē, vēlāk sekoja uzstāšanās klubos. Lauris: – Pirmās dziesmas uztaisījām jau pirms pieciem, sešiem gadiem, bet tā nopietnāk sākām darboties un koncertēt pirms diviem gadiem. Pirmais koncerts bija “Fonoklubā”, tur tagad iesākam arī savas atvadīšanās tūres koncertus. Edžus: – Tagad šķiet, ka esam gatavi iet tālāk. Cik tad ilgi tulkosim dziesmas, turklāt tas viss tiešām ir izklaides līmenī. Gribas uzsākt kaut ko nopietnāku. Tā ka no skatuves pavisam nepazudīsim, iespējams, varbūt nākotnē būsim redzami citos projektos. Lauris: -Jūtam, ka varam vēl vairāk un labāk. Esam gatavi jauniem izaicinājumiem. Varbūt nākotnē piesaistīsim grupu, jo pašlaik dziedam, izmantojot fonogrammas. Tā arī divatā kačājam.

-Cik koncertu šajos divos gados esat snieguši? Edžus: – Esam kārtīgi izbraukājuši visu Latviju, spēlējuši visās lielākajās pilsētās, sākot no Rēzeknes līdz Liepājai. Varbūt līdz simtam tikuši neesam, bet ļoti tuvu tam.

-Vai prātā palicis labākais koncerts? Edžus: – Laikam jau festivāls “Beach party”. Mums bija jāuzstājas SWH teltī, kur cilvēki, garām ejot, mūs paklausījās. Vairāk par 40 cilvēkiem tur vienkopus nepulcējās. Tā nu abi domājām, kā un kas būs, bet saņēmāmies savam koncertam. Un tā viena dziesma, otra… pēkšņi telts cilvēku pilna. Bija liels pārsteigums. Lauris: -Prātā palicis arī kāds koncerts Jelgavā, kur uz skatuves bija striptīzdejotāju stienis. Viens džeks pēkšņi uzkāpa uz skatuves un sāka ap to griezties, tajā mirklī ar kāju izsita kādai meitenei zobu. Koncertu pārtraucām un domājām, vai vispār varam turpināt. Bet var teikt, ka mūsu koncertos lielākoties vienmēr iet karsti. Pa vidu ir dažādas atrakcijas, arī izģērbšanās, un tas vienmēr beidzas komiski. -Vai ir mīļākās dziesmas, pie kurām esat strādājuši? Edžus: -Pēdējā laikā viena no labskanīgākajām dziesmām ir Mihaela Telo “Ai Se Eu Te Pego”, kas mūsu versijā ir “Mazā, tu būsi mana”. Tā tagad daudziem patīk. Lauris: -Laikam jau “Limp bizkit” dziesma “Rollin”. Tā baigi iekačā publiku. Tā starp daudzajām klubmūzikas dziesmām ir tāda feina odziņa. -Tā kā strādājat ar dziesmu tekstu tulkošanu, kā vērtējat tos? Edžus: -Saskaramies ar dažādām dziesmām, kultūru un līdz ar to arī izteikumiem. Ir atšķirība, vai tulkojam popdziesmu vai repa gabalu. Turklāt nepretendējam uz literāru tulkojumu. Tulkojam burtiski. Lauris: -Protams, gan pieturamies pie tā, lai latviskajā versijā vārds arī iekļautos konkrētā zilbju skaitā, lai ritmiski to pēc tam var izdziedāt. Ar tekstiem spēlējamies, meklējam arī citu interpretāciju. Taču 87 procenti jau no īstās domas paliek, lai arī varbūt brīžiem ļaujamies teksta parodēšanai. Gadās, ka dziesmai piedziedājums ir labs, bet pārējais teksts tāds, ko nevar iztulkot. Ir dažādi. -Kā vērtējat klubu publiku? Lauris: -Viss atkarīgs no tā, cik konkrētajā pilsētā ir iedzīvotāju. Ja salīdzinām, piemēram, Rīgas un Dobeles klubu, tad redzamākā atšķirība, ka lielākās pilsētās katrā klubā apmeklētāji ir citādi. Ja ir viens klubs, tad uz to nāk visi un visādi. Tad arī ir lielāka iespējamība, ka sāksies kādi konflikti.

Edžus: -Bet tas atkarīgs arī no tā, kas uzstājas. Tad arī sapulcējas atbilstoša publika. Mēs nesam tādi kā “vairāk pa jokam”, mums nav pirksti gaisā, esam vienkārši džeki. Ierodamies, lai vienkārši uzspēlētu jauku ballīti superīgā atmosfērā. Un mēs patīkam dažādai publikai. Lauris: -Bet agrāk pati mūzika bija citāda. Mūsdienās klubmūzika kļuvusi daudz agresīvāka. Tāda, kas zombē.

Edžus: -Klubu dzīvi ietekmē mūzika, kas tajā skan. Noteikti. Ir tāda riktīga kačka, un cilvēkiem tas patīk. Bet, runājot par mums, labprāt uzstājamies kā Rīgā, tā Rēzeknē. Turklāt tieši Latgalē publika ir daudz atvērtāka. Viņi nav izlepuši un jebkuru uzstāšanos uzņem ar daudz lielāku sajūsmu, lai gan, nenoliedzami, arī mūsu ballītes Cēsīs vienmēr ir lieli svētki mums pašiem. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi