Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Tetovējums- ķermeņa rotājums un vēstījums sev

Druva
14:53
04.02.2011
156
Img 2127 1

Uztaisīt tetovējumu ir daudzu jauniešu sapnis. Tāds reiz bija arī Simonai Bahai (20 gadu), kurai šobrīd jau ķermeni rotā pieci lielāki un mazāki tetovējumi. Katram no viņas tetovējumiem ir savs stāsts. Simona stāsta, ka pirmo tetovējumu paslepus no mammas uztaisījusi jau 16 gadu vecumā.

„Tos patiešām taisīju paslepus un slēpu, lai mamma neierauga. Nebraucu kopā ar mammu uz jūru vasarā, mājās staigāju tādās drēbēs, lai nepamana. Man bija kategoriski aizliegts ko tādu darīt, tādēļ līdz 18 gadiem arī sanāca to slēpt. Pašai gan sākumā bija bail, tādēļ taisīju to neredzamā vietā. Turklāt izrādījās, ka tas nav arī nemaz tik mazsāpīgs process, un tā stunda, kamēr tetovējumu taisīja, nemaz tik ātri man nepagāja. Tomēr pēc tam biju diezgan laimīga,” saka Simona un stāsta, ka viņas pirmais tetovējums bija trīs taureņi. „Taureņi simbolizē brīvību. Ir teiciens arī par taureņiem vēderā. Tā tapa mans pirmais tatoo,” smaidot saka Simona. Nākamais tetovējums Simonai tapa uz kājas- mēness ar zvaigzni pa vidu. „Man ļoti patīk naktis, īpaši siltās vasaras naktis, tādēļ tapa šis tetovējums. Lai gan jāsaka, ka tas ir vienīgais no visiem, kuru nedaudz nožēloju. Jo izrādās, ka tetovējums izskatās pēc Turcijas karoga. Īpaši, esot Kiprā, jutu, ka cilvēki uz manis skatās. Viņi laikam domāja, ka man kādas īpašas attiecības ar Turciju,” stāsta Simona un rāda savus tiešām skaistos un krāsainos tetovējumus uz abām rokām. „Viens tetovējums simbolizē manu atkarību no mūzikas, bet otrā ir daudz dažādi simboli un lietas, kas mani raksturo. Tas ir vesels stāsts par mani. Šo tetovējumu arī pati zīmēju. Esmu māksliniece sirdī,” smaidot saka Simona. Viņa atzīst, ka tetovējums ir kas īpašs. Turklāt, pirms tādu taisīt, cilvēkam jābūt simtprocentīgi pārliecinātam par to. „Jaunieši bieži saka, ka vēlas tetovējumu, tikai nezina, ko. Tas jau ir pats būtiskākais, saprast, ko vēlies uz sava ķermeņa uzlikt. Nesaprotu cilvēkus, kuri tetovē savu otru pusīšu vārdus. Tāpat kaut kur redzēju kādam uz nabas uztetovētu kaķa dibenu. Diezin, ko šis cilvēks ar to gribēja pateikt? Tāpat uzskatu, ka tetovējums lielā mērā ir paliekoša lieta uz cilvēka ķermeņa. Youtubā redzēju, kā it kā tiek ņemts laukā tetovējums. Jāsaka- procedūra diezgan nepatīkama, turklāt redzēju, ka paliek arī tajās vietās gana lielas čūlas,” stāsta Simona un vaicāta, vai kādreiz dzīvē nenāksies nožēlot pašas radīto mākslu uz sava ķermeņa, saka: „Kādreiz likās, ka ne. Šobrīd par to nedaudz aizdomājos. Biju ieplānojusi pēc skolas beigšanas pastrādāt par stjuarti un nedaudz apceļot pasauli, taču izrādās, ka ir aviokompānijas, kuras neņem darbā stjuartes ar tetovējumiem. Baidos, ka arī bankā darbu nedabūšu (smejas), un tas ir tas, par ko nedaudz varētu uztraukties. Par vecumdienām gan nebaidos. Tad, kad es būšu veca, daudziem pensionāriem būs tetovējumi. Tas būs cits laiks.” Simona stāsta, ka vienmēr bijusi nedaudz atšķirīga no citiem. Taču lielākoties visiem jauniešiem ir dzīves posms, kad gribas būs citādākam nekā pārējie. Tad katrs izdomā, ar ko atšķirties. Uz jautājumu, kādēļ jaunieši tetovējas, Simona saka: “Tas ir stila pēc, bet gribētos domāt, ka arī tādēļ, lai izrotātu savu ķermeni. Jāteic, ka ar tetovēšanos var arī saslimt. Kad taisīju pirmo, domāju, ka man tas būs vienīgais. Tad vēlējos vēl vienu un vēl. Arī tagad zinu, ka mans nākamais tetovējums būs kentaurs vai vienradzis. Tas būs turpinājums rokas tetovējumam. Jā, ar to saslimst.” Simona stāsta, ka pavisam nesen iegādājusies tetovēšanas mašīnīti un pati nolēmusi iemācīties šo prasmi. Sertifikāta iegūšana gan Latvijā ir dārgs prieks, kā izglītība vispār. „Labprāt gribētu strādāt tatoo salonā un taisīt cilvēkiem tetovējumus. Tā ir māksla, tas ir radošs darbs. Domāju, ka spētu arī cilvēkiem ieteikt un varbūt pat kādreiz atrunāt no kāda ne visai veiksmīga tetovējuma uztaisīšanas. Kādreiz skats no malas ir būtisks. Tad cilvēks nenonāktu situācijā, kā es, kad uztetovēju Turcijas karogu,” saka meitene. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
83

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
123

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
51

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
189

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
136

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
99

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi