Turpmāk studiju un studējošo kredītus
ar valsts vārdā sniegtu galvojumu varēs saņemt eiro valūtā – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas
sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā piešķir , atmaksā un dzēš studiju kredītu un studējošā kredītu. Pēc kredīta ņēmēja izvēles kredītus varēs izsniegt arī latos.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai par izsniegtajiem kredītiem samazinātos procentu maksājumi kredītiestādēm. Kredītiem, kas izsniegti eiro valūtā, tiks piemērota euribor procentu likme, kurai pieskaitīta kredītiestādes procentu likmes starpība ar minēto procentu likmi. Tā kā euribor procentu likmes ir ievērojami zemākas nekā latu aizdevumu rigibor procentu likmes, arī procentu maksājumu kopējais apmērs par izsniegtajiem kredītiem samazināsies.
Šobrīd daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, strādājošajiem tiek noteikts nepilns darba laiks. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu kredītu dzēšanā strādājošajiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, noteikumu projekts paredz, ka par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.
Noteikumu projekts precizē kredīta dzēšanas kārtību kredīta ņēmējiem, kuri strādā nepilnu darba laiku. Līdzšinējā kārtība paredz – ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš tikai pusi no kredīta summas, kas šajā gadā ir jāatmaksā. Pusi no kredīta summas, kas gadā ir jāatmaksā, dzēš visiem kredīta ņēmējiem. neatkarīgi no viņu nepilnā darba laika ilguma.
Tā kā valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis un ne vienmēr kredīta ņēmējam izdodas atrast jaunu darba vietu viena gada laikā, noteikumu projekts paredz, ka kredīta ņēmējam, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš turpmāk tiks pagarināts līdz pat diviem gadiem.
Mairita Kaņepe
Komentāri