Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Sliktais opis joko

Druva
15:54
03.12.2013
162
Bad 1

Latvijā kinoteātros skatāma pazīstamās “Jackass” trijotnes filma “Sliktais opis”. Scenārijus sarakstījuši – Džefs Tremeins, Džonijs Noksvils un Spaiks Džonss, bet režisors ir Džefs Tremeins, savukārt Džonijs Noksvils tēlo par sevi divreiz vecāku cilvēku, proti, veco opi Ērvinu Zismani. Ja kāds tomēr nezina, kas ir “Jackass”, tad īsumā sakot – traki cilvēki āzē citus, izspēlē visdumjākos un melnākos jokus un situācijas ar sevi un citiem. Nereti tiek arī pie pamatīgām traumām un morāli traumē skatītāju. Protams, šādi “jokdari” nevar palikt nepamanīti, tāpēc “Jackass” jau ir iegājis sava veida kino kultūras mantojuma statusā.

Jāpiebilst, ka filma jau pirmajā nedēļas nogalē Eiropā un Amerikā iekasēja 32 miljonus dolāru.

Filmu skatījās cēsnieki Māris Zvirbulis un Ieva Kiršteina. Jaunieši pēc filmas atzina, ka bija gan pārsmējušies, gan labi atpūtušies.

Filmā 86 gadus vecais Ērvins Zismanis un viņa mazdēls Billijs dodas ceļojumā pa Ameriku. Pa ceļam Ērvins iepazīstina mazdēlu ar dažādām vietām, cilvēkiem un situācijām, kas pārspēj ierastos uzskatus par bērnu audzināšanu. Viņi sastopas ar nikniem pārdevējiem, pompoza meiteņu skaistumkonkursa dusmīgajām dalībniecēm un viņu mātēm, ar sērojošiem bēru ceremonijas viesiem, kļūst par neaicinātiem viesiem kāzās, sapazīstas ar baikeru kluba tēvaiņiem un citiem Amerikas dīvaiņiem.

Filmā redzamās amerikāņu emocijas uz dažādiem jokiem un notikumiem ir patiesas, kas laikam arī visvairāk smīdina.

– Ko jūs teiktu par “Jackass”, kas noteikti pie skatītājiem ir atgriezies jaunā formā?

Māris: – Šī noteikti bija viena no izreklamētākajām filmām Latvijā un to redzēt gribēja daudzi. Man vienmēr paticis “Jackass” ne jau tikai smago joku, muļķību un uzdrīkstēšanās dēļ, bet tīri dēļ tā, ka viņu izdomai un pat trakumam nav nekādu robežu. Un arī “Sliktais opis”, izrādās, ir kaut kas jauns un iepriekš nebijis arī “Jackass” amplitūdā.

Ieva: – Sen atpakaļ, šķiet, vidusskolas laikā, visa klase bija traka un pārņemta ar “Jackass” jokiem. Klasesbiedri izdomāja muļķības, centās tās realizēt un pat filmēt. Traks laiks tas bija. Arī es ar lielu interesi gāju uz jauno “Jackass” filmu, jo zināju, ko un kādus jokus sagaidīšu, tādēļ neteikšu, ka mani būtu kas šokējis. Filmu izbaudīju un no sirds kārtīgi izsmējos. Turklāt jau laikam visvairāk uzjautrināja, kā cilvēki reaģē uz citu izstrādātām muļķībām.

Māris: – Vienīgais, ko varu ieteikt tiem, kuri filmu vēl nav redzējuši, neskatīties reklāmas rullīšus, jo tajos tiek parādīta lielākā daļa no labajiem jokiem. Domāju arī, ka nākotnē “Sliktajam opim” vēl būs kāds turpinājums.

– Gaidot filmu uz Latvijas kino ekrāniem, arī mēs interneta vidē varējām manīt jokojam mūsu populāro TV raidījumu vadītāju, bijušo basketbolistu Renāru Zeltiņu, kurš pārģērbās un iejutās neapmierināta pensionāra ādā. Arī viņš izspēlēja dažādus jokus ar kino apmeklētājiem Rīgā. Vai redzējāt, vai patika?

Ieva: – Jā, domāju, lielākajai daļai jauniešu Latvijā nekādus komentārus neprasa arī Renārs Zeltiņš, kurš popularitāti drīzāk guva, uzdodot nesakarīgus jautājumus Latvijas slavenībām. To visu internetā var atrast un kārtīgi izsmieties. Redzēju, protams, arī to, kā viņš izjokoja kino apmeklētājus, pārģērbies par vecu vīru. Man patīk šādas trakas lietas, patīk joki, patīk cilvēki, kuriem ir humora izjūta, kas var pasmieties par citiem un sevi. Domāju, mūsu pašu Zeltiņš nebūtu sliktāks opis, viņš pats varētu uzņemt savu jackass, izjokojot latviešus.

Māris: – Piekritīšu Ievai – Zeltiņš ir labs komiķis, lai gan ir sportists. Viņa joki un komentāri kinoteātrī arī mani sasmīdināja, daži paziņas pat bija patrāpījušies Zeltiņam kinoteātrī. Cilvēki gan bija šokā un lielākoties domāja, kas tas par traku veci atnācis uz kinīti. Bet tā jau tie joki un patiesās cilvēku emocijas rodas. Gluži kā amerikāņu “Jackass”.

– Kurš, jūsuprāt, “Sliktajā opī” bija labākais joks?

Māris: – Patika daudzi, bet pirmais, kas nāk prātā – mazais puika, kurš nodejo striptīzu skolas pasākumā, un zālē var redzēt īsto vecāku patiesās sejas izteiksmes, kuras pauda šoku. Jā, un varētu piebilst, lai arī filmā redzams vectēvs ar mazdēlu, šī filma nav domāta bērniem. Joki ir pieaugušajiem, un šī nebūs īstā filma, uz kuru vecvecākiem doties kopā ar mazbērnu (smejas).

Ieva: – Var jau teikt, ka tas ir melnais humors. Inteliģentiem un ļoti kulturāliem cilvēkiem šī filma nepatiks. Runājot par jokiem, man patika daudzi, bet laikam jau sāls nav izspēlētajā jokā, bet apkārtējo cilvēku reakcijā. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
10

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi