Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Saruna ar tēvu

Druva
14:19
28.04.2014
15

Domraksts ieguvis 1. vietu literāro darbu konkursā Cēsu bijušā rajona vidusskolu audzēkņiem.

Sveiks, tēt! Atkal pagājis laiks, kopš rakstīju Tev vēstuli. Piedod, ka tik ilgi nākas gaidīt atbildi. Latvijā laiks rit tikpat lēni, kā pie Tevis Īrijā. Protams, katru reizi es Tev varētu pastāstīt, cik skaisti pie mums mostas daba. Šodien no rīta gaisā virmoja agra pavasara smarža, kurai pa vidu jaucās sniegpulkstenīšu nevainīgais aromāts. Putnu trallināšanu, kas pārvēršas dziesmā, ja uzmanīgi neieklausās, vispār ir neiespējami aprakstīt. Solis pa piesalušo zemi man bija tik viegls, līksms un skanīgs. Saules lēkts kā liesma lēni lauzās caur bērziem, tur, pie dīķa, un iededza ugunskuru pļavā. Tu taču vēl atceries, kur tas ir?

Tu vaicāji, kā man iet. Paldies, nevaru žēloties! Tu taču vēlies dzirdēt, ka man iet labi, vai ne? Tu jautāji, kā pa skolu. Arī labi, protams. Tu apvaicājies par mazo brāli. Viņš ir tāds pats blēņdaris, kā pēdējo reizi, kad rakstīju. Es mūžīgi Tev varu atbildēt tikpat vienmuļi, jo nezinu, vai Tevi interesēs, ja sākšu stāstīt patiesību. Piedod, tēt, bet tā ir. Es nezinu, vai varu Tev uzvelt daļu no savas ikdienas nastas. Nevēlos, lai arī Tev ap sirdi kļūtu smagi. Tikpat smagi, kā man.

Kā man iet? Slikti, tēt, man iet slikti. Man pietrūkst māsas. Nepaiet ne diena, neiedomājoties par viņu. Par viņas mazo meitiņu, kurai nu jau pusgads, bet es neesmu vēl satikusi. Ejot gulēt, bieži vien asaras rit uz spilvena, tur neko nevaru darīt. Man sāp. Man sāp viņas aizbraukšana. Ar šīm sāpēm jāsadzīvo katru dienu, un ne jau man vienai. Sāp arī mammai. Mamma pārdzīvo un raud. Raud par to, ka nevar būt līdzās, kad māsai to vajag visvairāk.

Man pietrūkst Tevis. Tu aizbrauci, kad man bija deviņi gadi. Jūtos, it kā būtu uzaugusi bez tēva, un sava taisnība tur ir. Tu ģimeni – divas meitas un divus dēlus – iemainīji pret naudu. Labi, zinu, ka Tev ar mammu bija atsalušas attiecības. Vai tādēļ bija jāpamet bērni? Vai nauda bija tā vērta? Vai dzīve svešumā ir problēmām mazāka un nasta uz pleciem vieglāka?

Atminos to dienu, kad lidoji prom. Kā stāvēju, piespiedusi galvu pie stikla, un skatījos, kā ej caur muitu. Asaras man bira kā lietus karstā vasaras dienā. Savā deviņgadnieces galvā cerēju, ka

pārdomāsi un nāksi atpakaļ, apskausi mūs un nekad nelaidīsi vaļā no savām stiprajām rokām. Tā nebija. Tu nenāci atpakaļ. Tu nekad neatgriezies. Es zinu, ka Tu centies. Sākumā brauci apciemot, bārstīji frāzes – “nākamgad viss būs citādāk”, “nepaies ne gads, un atkal dzīvošu Latvijā”. No gada uz gadu solīji atgriezties. Tev tas neizdevās. Sāki aicināt ciemos uz savu svešo zemi. Mazai esot, man tas bija kā sapnis – braukt uz tālām zemēm. Nespēju vien sagaidīt, kad varēšu iekārtoties pie Tevis. Bet man tas neizdevās. Nesaprotu, kas uzvarēja – bailes no nezināmā, no svešās, drūmās, aukstās un lietainās zemes, kur cilvēki mūžīgi sevī ierāvušies, vai arī ilgas pēc mātes. Pēc manas mīļās, mīļās māmiņas, kura mūs – māsas un brāļus – uzaudzināja. Varbūt tās bija ilgas pēc dzimtenes, pēc smaržām un skaņām, pēc vasaras tveices, puķu pilnām pļavām un siena, pēc smiekliem, vakara sarunām un liepziedu tējas, mājas priekšā vērojot dienā paveikto. Nezinu, tiešām nezinu, kas tieši mani vilka atpakaļ. Es atgriezos. Ja es to varēju, kāpēc Tu to neizdarīji? Piedod, lūdzu, piedod, ka Tev jāsaka šie skarbie vārdi. Ilgāk nevaru klusēt, mana sirds vai lūst…

Pie mūsu mājas kastaņkoka maija vakarā skatījos, kā sarkana

riet saule. Tajā vakarā tik sarkana kā asinis. Tāpat asiņoja mana sirds. Un tad es domāju par Tevi. Vienmēr likās, ka tur, kur saule riet, esi Tu. Reizēm atminos, kā braucām uz ezeru peldēt, un es, turoties Tev ap kaklu, kopā ar Tevi varēju brist dziļumā. Kā Tu mani nesi uz pleciem, kad gājām ciemos pie mammas uz darbu. Tik daudz dažādu siltu atmiņu uzplaiksnī, kad domāju par Tevi. Varēja būt vēl vairāk, bet tās mums abiem atņēmi aizbraucot. Tagad zini, ar kādām sāpēm visu laiku dzīvoju. Sāpes atkārtojas no viena saulrieta uz nākamo. Manī nav palikusi pat vilšanās. Ir tikai trulas, nepārejošas sāpes. Reizēm domāju, ka nevar sāpēt vēl vairāk. Var, kā vēl var!

Jau tik daudz gadu, kopš esi projām. Gana laika pārdomām. Esmu izaugusi no sapņainā vecuma un daudz ko sapratusi. Zinu, ka Latvijā Tu vairs neatgriezīsies. Esmu samierinājusies ar Tavu izvēli, esmu piedevusi. Man tikai gribētos zināt, vai arī Tev iesmeldzas sirds, domājot par mums, par mājām? Tava aizbraukšana paliks kā nedzīstoša rēta. Kāpēc gan Tev tā bija jādara – jāatraujas no mums? Piedod, ka esmu tik atklāta, visu pasaku. Vismaz zināsi, kā man patiešām iet. Es mīlu Tevi, tēt, par spīti visiem pārdzīvojumiem un nelaimēm. Vari būt drošs, ka Tevi mīlēšu. Tu esi mans tētis. Mans mīļais Tētis. Dziļā mīlestībā, Tava meita Saulīte. Anna Kalniņa, Vecpiebalgas vidusskolas skolniece

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
90

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
139

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi