Mūsu jautrais ceļojums sākas 12. augusta vakarā. Visi, sajūsmas pārņemti, kāpjam autobusā, lai dotos uz Maķedoniju. Ceļš tāls, taču neviens par to nebēdā, galvenais, ka visi esam kopā un gaidītais ceļojums ir sācies. Pirmā nakts ir gara, to pavadām
autobusā. Autobusa feinie šoferi Mario un Vladeks strādā kā raķetes. No rīta jau esam Krakovā, tātad izbraukuši caur Poliju pie Slovākijas robežas. Mūsu pirmā pieturvieta ir Slovākijas pilsēta Popradā. Tur ar nepacietību gaidām došanos uz akvaparku. Protams, akvaparkā jautrība sit augstu vilni, lai gan laukā laiks tāds pavēsāks, tas
netraucē. Pa kalnu ceļiem braucam caur Slovākiju. Līkumi un līkumi, lai nokļūtu Ungārijā. Ātrā skrējienā esam šķērsojuši Ungāriju un sasniedzam Serbijas robežu. Šeit ir Eiropas Savienības robeža, tātad citi robežas šķērsošanas noteikumi. Tas sarūgtina, jo notiek aizķeršanās – ilgstoša pasu pārbaude, autobusu pie robežas daudz. Skarba realitāte, jo mūsu plāni nedaudz mainās, mēs kavējamies. Naktī ceļojums turpinās cauri Serbijai, sasniedzam Maķedonijas robežu, kur robežsargs jau zina, ka braucam uz festivālu Ohridā.
Pirmā diena Ohridā sākas ar ekskursiju pa pilsētu ar 365 baznīcām – katrai dienai esot sava. Protams, neaizmirstama ir pelde
skaistajā Ohridas ezerā, kura dziļums ir 280 m, bet redzamība līdz 23 m. Pārsteigums – skolotāja paziņo, ka sniegsim koncertus divus vakarus pēc kārtas. Festivāla koncertā sapulcējas kolektīvi no deviņām valstīm. Neaizmirstama diena. Otrā diena. Izbrauciens pa ūdeņiem, jautras dejas uz kuģīša, brauciens uz Sv. Nauma klosteri. Vakara koncertā rādām, ko mākam. Neaizmirstama diena. Trešā diena. Ekskursija uz Maķedonijas pērļu manufaktūru. Tik skaistas lietas ieraugām, meitenēm acis mirdz! Klausāmies
stāstu, kā tapis papīrs un drukātas grāmatas. Pēc tam – ilgi gaidītais brīvais laiks pilsētā! Visi meklē suvenīrus mājiniekiem. Tad laiks pludmalē, peldoties un lēkājot no moliņa. Atkal jautrība. Maķedonijas dīvainība – katrā ēdienreizē saldajā ir kūka, nevis mūsu tik kārotie augļi. Vakarā festivāla noslēguma disenīte, iegūti draugi, dejotāji no Izraēlas un Krievijas. Neaizmirstama diena. Ceturtā diena. Rīts pludmalē,
saulīte mūs lutina. Pienāk laiks atvadām no Maķedonijas. Priekšā
mājupceļš caur Serbiju uz Budapeštu Ungārijā. Galapunktā nokļūstam ātrāk nekā
plānots. Šoferi brauc fantastiski.
Budapešta ir skaista, jo īpaši
skats no Budas kalna. Garais mājupceļš caur Poliju paiet dziesmās, atceramies jautros brīžus. Nakšņojam Lietuvas pierobežā. No rīta – ceļš uz mājām. Esam emociju apreibināti, pārņemti ar visu, kas piedzīvots. Paldies mūsu vecākiem, jo deva iespēju apskatīt skaisto Maķedoniju, un skolotājām Sandrai un Annai par uzņēmību.Tagad vēl vairāk zinām – esam deju kolektīvs, mums ir, ko pasaulei parādīt, mēs labi esam apguvuši latviešu tautas dejas! Beatrise Elīza Ozoliņa
Komentāri