Gads paskrējis, un šomēnes redakcijā uz jauniešu lapas spēli „Divkauja” tikās otrā pusfināla pēdējie divi dalībnieki. Decembrī uz pēdējo šī gada spēli nāks abu pusfinālu uzvarētāji. Bet līdz tam vēl mirklis jāpagaida. Vispirms novembra spēle, kurā draudzīgā kompānijā tikās divi cēsnieki – Jānis Nikolajevs un Raivis Ābelītis.
Puišu spēles temats tika izraudzīts patriotisks – Latvija. Pirmajā uzdevumā viņiem bija jāuzzīmē pirmās asociācijas, domājot par savu valsti. Vērtējiet zīmējumos.
-Ko jums nozīmē Latvija?
Jānis:– Latvija man asociējas ar siltumu, mīļumu un mājīguma sajūtu. Te ir draugi, ģimene. Ar visu pozitīvo. Svarīgi ir šo zemi mīlēt, jo tā ir mūsu.
Raivis:– Latvija ir mana dzimtene. Vieta, kur esmu dzimis, audzis, mācos un kur veidošu karjeru.
– Kā vērtējat latviešu izceļošanu uz citām pasaules valstīm?
Jānis:– Tas saistīts ar ekonomisko situāciju valstī. Jo cilvēki prom nebrauc, lai tāpat vien paceļotu. Viņi brauc pelnīt naudu, jo ir spiesti to darīt. Bet ceru, ka valstī situācija mainīsies un cilvēki sapratīs, ka arī tepat uz vietas viņiem ir nākotne. Domāju, arī Latvijā var veidot karjeru. Pats laikam prom no valsts nebrauktu nekad. Nu, vismaz līdz pēdējam mirklim izeju meklētu tepat Latvijā. Domāju, ka viss jau ir mūsu galvās. Kas ārzemēs ir labāks? Ja vien ir vēlēšanās, strādāt un panākumus var gūt arī te.
Raivis:– Iepriekš latvieši prom brauca, jo vēlējās dzīvot labāk un pelnīt vairāk. Tagad valsti pamet, izmisuma dzīti, jo vairs vienkārši nespēj savu iegādāto „labo dzīvi” uzturēt. Protams, arī augstais bezdarbs darījis savu. Es nesaku, ka nekad nebrauktu prom. Ja būtu spiesta lieta, aizbrauktu.
-Kuri svētki jums ir mīļākie?
Jānis:– Man īpaši tuvi ir svētki – 11. novembris jeb Lāčplēša diena un Lieldienas. Lāčplēša diena man raisa patriotiskas emocijas. Svecīšu iedegšana logā, lāpu gājiens un viss pārējais. Lieldienas ir vienkārši jautri un pavasarīgi svētki ar visām jaukajām tradīcijām.
Raivis:– Man mīļi svētki ir 18. novembris un Ziemassvētki, kad mūsu ģimenē pulcējas visi tuvākie cilvēki. Uz Ziemassvētkiem mājās atbrauc pat tie, kuri devušies prom no valsts.
-Vai mēdzat dziedāt himnu?
Jānis:– Šogad 18. novembrī himnu dziedāju kopā ar cēsniekiem Vienības laukumā. Tas bija kaut kas tiešām īpašs. Tas bija īstais brīdis ar īstajām emocijām. Pat tirpas pārskrēja.
Raivis:– Valsts himnu dziedu diezgan bieži. To nācies dziedāt gan skolā, gan dažādos citos svinīgos vai mazāk svinīgos pasākumos. Himnas dziedāšana cilvēkus tuvina ar valsti.
-Ja nāktos doties prom no valsts uz ilgāku laiku, kādas trīs lietas ņemtu līdzi?
Jānis:– Fotoalbumu ar mīļām fotogrāfijām, kādu T-kreklu ar uzrakstu „Latvija” un sava mīļā kaķa spalviņas. Viņš man tiešām mīļš.
Raivis:– Kad braucu uz Šveici, līdzi ņēmu mūsu rupjmaizīti, kefīru un siļķi. To arī ņemtu līdzi. Tas man atgādināja mājas. Turklāt ārzemnieki gavilē par mūsu labumiem.
-Patriotiskākā filma, kuru nācies redzēt?
Jānis:– Noteikti filma „Rīgas sargi”. Tā ir viena no labākajām un noteikti patriotiskākajām latviešu filmām.
Raivis:– Piekrītu Jānim. Ļoti laba filma. Turklāt daudzi jaunieši ar šīs filmas palīdzību patiešām saprata daudz no tā, kas saistīts ar mūsu valsts vēsturi un 11. novembri.
– Ko cittautiešiem stāstītu par mūsu zemi?
Jānis:– Stāstītu to, ka Latvijā cilvēki ir laipni un izpalīdzīgi. Stāstītu par skaisto dabu un ieteiktu atbraukt rudenī, izbaudīt sēņošanas priekus. Tāpat ieteiktu izbaudīt īstu latviešu virtuvi un pievērst uzmanību Latvijas meitenēm, kuras ir visskaistākās.
Raivis:– Dabas ainavas mums ir visskaistākās. Arī Rīga ir skaista.
-Vai mūsdienu jauniešus varat iedomāties cīnāmies par valsts brīvību?
Jānis:– Domāju, ka nebūtu tik traki, kā dažkārt sabiedrībā spriež. Vismaz es un mani draugi noteikti ietu cīņā par valsti. Taču pieļauju, ka būtu daļa jauniešu, kuri gļēvi aizbēgtu pāri robežai. Jo noteikti nevaram salīdzināt šodienas jauniešu drosmi un patriotisma sajūtas, ar tām, kas valdīja laikā, kad cīņās devās mūsu vectēvi.
Raivis:– Es arī teiktu, ka draugu un paziņu vidū ir jaunieši, kas noteikti ietu cīņā un savu zemi aizstāvētu. Mēs esam patrioti, un domāju, ka Latvijai nav par ko uztraukties. Puiši no laukiem noteikti parādītu raksturu. Un to, ko spēj un prot.
– Ja būtu valsts vadītājs, ko darītu?
Jānis:– Pievērstu lielāku uzmanību patriotisma audzināšanai skolās.
Raivis:– Laikam jau sāktu ar to, ka pasargātu un atbalstītu pensionārus un bāreņus. Pēc tam mēģinātu atmaskot tos, kuri mūsu valsti šo gadu laikā ir apzaguši. Domāju, ka man kāre pēc miljoniem nepieliptu, vadot valsti.
Lai arī puiši tikās šī gada pēdējā spēlē pirms lielā fināla, abi ieteica jau divas dalībnieces nākamā gada jaunajai spēlei „Divkauja”. Jānis:- Spēlei iesaku Paulu
Janīti. Raivis:- Sintiju Kokarēviču. Liene Lote Grizāne Vērtē – Elita Dumpe, skolotāja: -Jānim dodu 9 punktus, bet Raivim 9,5 punktus. Spriežot pēc Jāņa atbildēm, viņš ir īsts patriots. Apsveicami, ka viņa mīļākie svētki ir 11. novembris jo vairums mūsdienu jauniešu kā mīļākos svētkus min Jāņus komplektā ar alu. Arī Raivis ir patriots. Par pus punktu vairāk ieguva Raivis , jo, manuprāt, uz pašreizējo situāciju valstī skatās “skaidrām acīm”, nebaidās teikt, ja vajdzētu, tad dotos prom. Par zīmējumiem – katram liku 1 punktu, jo abi zīmējumi ir radoši un atspoguļo to, ko katram jaunietim nozīmē Latvija.
UN TĀTAD – decembrī “Divkaujas” finālā piedalīsies pirmā pusfināla uzvarētājs Jānis Gorbunovs un otrā pusfināla uzvarētājs Raivis Ābelītis.
Komentāri