Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Priekuļos vērtē īsfilmu – farsu par parādsaistībām

Druva
09:08
12.04.2018
66
Olega Morale Filmesana 1 2

Priekuļu Jauniešu centrā “REST[e]” otrdien, 27.martā, interesenti bija aicināti uz tikšanos ar īsfilmas “Oļega morāle” autoru un režisoru Rihardu Romušu, kā arī noskatīties novadnieka, Liepā dzimušā jaunieša, veidoto ironisko stāstu par cilvēcisko izmisumu parādu jūgā.

“Oļega morāle” ir filma par 21 gadu vecu jaunieti, kurš meklē iespējas, kā izkļūt no parādu sloga. Sižeta pieteikumā viņš pat tiek dēvēts par neveiksminieku visās dzīves jomās. Puiša pārziņā nonāk vecmammas māja, kas atrodas tālā nostūrī. Jaunietis ilgstoši nemaksā rēķinus, nodokļus, pie Oļega ierodas Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji. Parād­niekam tiek dotas divas dienas saistību nomaksai, kas izmisumā Oļegu noved pie visnotaļ nekonstruktīvām un pat absurdām idejām.

Šī īsfilma ir R.Romuša debija režijā, bet vairākiem jauniešiem – pirmie soļi aktierspēlē. Filma pirmizrādi ar lielu skatītāju atsaucību piedzīvojusi februāra nogalē pārpildītā kinoteātrī Vi­dzemes koncertzālē. Arī Priekuļu “RES­T[ē]” sarīkotais seanss bija skatāms bez maksas, diemžēl šoreiz bija atnākuši tikai daži aktīvākie jaunieši.

Pēc 33 minūšu garās kino lentes noskatīšanās secinu, ka filmas veidotāju komandas mērķis vismaz daļēji tiešām sasniegts – tās iespaidā gribas pasmaidīt par jebkuru ikdienas sarežģījumu, jo apziņā caur anekdotiskajām situācijām nostiprinās pārliecība par absurdu iedomu neizbēgami nelāgo iznākumu. Lai gan dialogi sākotnēji šķiet neveikli un dažas situ­ācijas neticamas, tomēr, iespējams, tieši šis kopums palīdz pārvarēt to depresīvo noskaņu, ko īsā laikā rada filmā atainotās problēmas.

Jaunais režisors “Druvai” atzina, ka sākotnēji viņa stāsta iecere bijusi citāda, tomēr burtiski divas dienas pirms filmēšanas sākuma plāns mainījies, uzrakstīts pilnībā jauns scenārijs komēdijai. R.Ro­mušs pievērsies parādsaistību tēmai, jo tā, viņaprāt, šobrīd ir valstī visaktuālākā problēma, ar kuru sastopas plašs cilvēku loks. “Man gribējās izveidot kaut ko tādu, lai cilvēki aizmirstu par šo problēmu slogu – vienkārši pasmietos par tām. Mēs attēlojām šīs situācijas, taču no komiskās puses,” teic 19 gadus vecais režisors.

Jautāts par grūtāko filmas veidošanā, Rihards atzīst, ka scenārijs tapis viegli, taču filmēšanas laikā viņu mākušas praktiskas dabas bažas. Mēģinot īstenot scenārijā aprakstītās mizanscēnas, izvērtušies visai “dramatiski apstākļi”. Filmējot galveno varoni puskailu guļam gultā, aukstums bijis tāds, ka pārējā filmēšanas komanda nenovilka ziemas jakas. Tāpat, uzņemot vienu no ainām, kurā kāds nelīdzsvarots tips piesējis Oļegu pie koka un pieprasa no viņa savu iedomāto loterijas laimestu, galvenā varoņa lomas atveidotājs Dmitrijs Zeicmanis salā vienā uzvalkā atradies sasiets vairāk nekā piecas stundas. Par laimi, nekādas veselības problēmas nav radušās.

Priekuļos sarīkotā seansa iniciators Toms Ozols, novada Jau­niešu domes pārstāvis, norāda, ka vēlējies rast iespēju dzirdēt paša režisora stāstīto. “Lai jauniešiem ir piemērs, ka var kaut ko izdarīt arī paša spēkiem.” Toms nav gaidījis no filmas kādu noteiktu atbildi nopietno problēmu risinājumam. “Katrā ziņā ir cilvēki, kas vienmēr saskata slikto, arī galvenais varonis Oļegs jau iztēlē met cilpu kaklā vai mēģina slīcināties akā, bet var arī vienkārši pasmieties par šīm problēmām, jo ne viss ir tik nozīmīgs, kā to iztēlojamies,” pārdomās dalās jaunietis, atsaucoties uz savulaik izlasīto: “95 procenti no iespējamām pro­blēmām, par kurām uztraucamies, nekad tā arī nenotiek. Var­būt labāk pasmieties par tām?”

Savukārt Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Natālija Mahņova no Priekuļiem uzsvēra darba veiksmīgo muzikālo pavadījumu. “Man likās ļoti trāpīga mūzikas izvēle, piemērota notikumu gaitai,” teic jauniete. Gan mūzikas izvēle, gan skaņu celiņa apstrāde pilnībā ir paša režisora darbs.
Rihards Romušs agrīnos skolas gadus pavadījis Liepā un Priekuļos, vēlāk – Cēsu Pilsētas vidusskolā. Par plāniem studēt režiju viņš pagaidām atturīgi noteic – laiks rādīs.

Informācija feisbukā liecina, ka viņš vada paša izveidoto studiju “Aventa Films Production”, piedāvājot filmēt kāzas, reklāmas, kā arī veidot mūzikas video klipus. Rihards pastāstīja, ka pēc debijas īsfilmas veidošanā viņam jau paredzēts cits lielāks projekts – pilnmetrāžas filma, kas plānota kā turpinājums iesāktajai tē­mai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
10

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi