Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Prasme debatēt

Druva
12:31
20.11.2018
272
Jauniete 2

Nav tikai pareizas vai nepareizas atbildes – to jau labi apguvusi Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkne Konstance Krieviņa.

“Esmu apguvusi, kā izteikt uz faktiem balstītu viedokli, tāpēc debatējot mazāk paļaujos uz savu, bet vairāk izmantoju uz faktiem balstītu viedokli. Kad piedalos debašu turnīros, manā rīcībā ir fakti no pētījumiem, aptaujām,” viņa saka un piebilst, ka runātājam ticēs, ja viņš zinās avotus, no kuriem fakti smelti.

Šovasar Konstance pabija Grieķijā, lai Atēnās kopā ar citiem Eiropas jauniešiem vēl labāk apgūtu debatēšanas prasmes. Latviju starptautiskajā formā pārstāvēja astoņi jaunieši, no mūspuses komandā bija arī Silvestrs Pētersons no Vecpiebalgas. Viņi iepriekš bija apliecinājuši augstu motivāciju vēl dziļāk apgūt debašu kultūru. Latvijas Debašu asociācija, izlasījusi cēsnieces Konstances Krieviņas pamatojumu, kāpēc vēlas iegūt starptautisku praksi, uzzināja, ka Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece jau pārstāvējusi skolu Vidzemes un Latvijas mēroga jauniešu debašu turnīros. “Iesniegumā rakstīju, ka debatēšana man ļoti patīk, labprāt runājos ar cilvēkiem,” saka ģimnāziste.

Skolu komandu debašu turnīros Konstance piedalās tikai otro mācību gadu. Nupat Latvijas mērogā rīkotajā debašu turnīrā Cēsu Valsts ģimnāzijas komanda ieguva pirmo vietu valstī. “10. klasē mācoties, nolēmu apgūt debatēšanas mākslu,” uzsver Konstance Krieviņa, kuru debašu kluba vadītāja Lauma Abramsone vērtē kā ļoti uzņēmīgu un mērķtiecīgu. Pagājušajā mācību gadā jauniešu debatēšanai bija izvirzīta medijpratības tēma. Tajā iztirzāja, vai Latvijas sabiedrība, tajā skaitā jaunieši, jau pietiekami apguvuši medijpratību, piemēram, prot atšķirt ticamas un neticamas ziņas.
Šajā mācību gadā skolu komandas gatavojās niknām debatēm, turnīros iztirzājot citu valstī aktuālu tēmu – ir vai nav valsts institūcijām jāuzrauga informatīvā telpa interneta vidē.

“Šovasar Grieķijā debatējām, vai piedalīšanās vēlēšanās valsts pilsoņiem jāpadara par obligātu. Tagad varam izvēlēties, vai iesim balsot, bet kā būtu, ja likums būtu citāds?” saka Konstance.

Vaicāta par piedzīvotām grūtībām starptautiska līmeņa turnīrā, ģimnāziste uzsver, ka lielākais pārbaudījums bijusi raita debatēšana angļu valodā. Citas grūtības starptautiskajā forumā vieglāk pārvarētas, jo debatēšanas priekšnoteikumus un prasmes, mācoties Cēsīs, jaunieši apgūst itin labi. Bez grūtībām neizticis, tāpēc skolēni no Latvijas viens otru atbalstījuši, tagad visi jūtas kā draugi. “Turpinām sazināties,” saka cēsniece par iepazītajiem kurzemniekiem un vidzemniekiem.
Tas, kas debašu pulciņa apgūts, jauniešiem noder ne tikai sacensībās, arī skolā, jo mācību gaitā jaunieši nāk auditorijas priekšā, aizstāvot savu darbu. “Es protu izteikties auditorijas priekšā, varu runāt nekautrējoties. Pat latviešu valodas stundās, rakstot esejas, jūtu, ka vairs nemāku tukši runāt. Man patīk rakstīt argumentējot. Esejas man sāk padoties!” iesmejoties saka 11. klases ģimnāziste.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
90

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
139

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi