Šodien 8. marts. Ziedus saņems katra – vai no vīra, drauga, brāļa vai tēta.
Arī cēsnieces Zita Voiciša, Adele Ozola un Inese Raubiško stāsta, ka šī diena viņām īpaša. Tā ir svētku diena. – Kādi ir jūsu mīļākie ziedi? Adele: – Noteikti maijpuķītes. Inese: – Daudz un dažādi, bet tās varētu būt arī kallas. Lilijas. Bet galvenais, lai smaržotu. Zita: – Tulpes. – Vai meitenēm ir svarīgi, ka viņām dāvina ziedus? Inese: – Ziedus vienmēr ir patīkami saņemt. Zita: – Tas vienmēr ir pārsteigums. Zini, ka kāds par tevi domā un vēlas sagādāt prieku. Adele: – Kādreiz nepatika, ka man ziedus dāvina. Domāju, tas tāds pārejošs skaistums. Taču šobrīd domas esmu mainījusi. Ir jauki, ja dāvina ziedus. Tas ir vienkārši un skaisti. – Vai bieži ikdienā ziedus saņemat? Zita: – Tā kā pati strādāju ziedu veikalā, man puķes dāvina reti. Taču gadās, ka mēnesī vismaz pāris reizes pasniedz, bet gadās, ka neuzdāvina ne reizi. Noteikti tos nedāvina tikai dzimšanas dienā. Arī ikdienā saņemu. Inese: – Reizi mēnesī noteikti. – Ko jums nozīmē 8. marts? Inese: – Sieviešu diena. Svētki. Noteikti šajā dienā gaidu un arī saņemu ziedus. Zita: – Daudz darba. Taču šajā dienā nereti puķes saņemam arī no svešiem cilvēkiem. Ja Valentīndienā ziedus dāvina tikai otrai pusītei, tad 8. martā var sveikt sievietes – draugus, radus, paziņas vai kolēģes. Un tā tas arī notiek. Arī es pati, strādājot veikalā, no klientiem šajā dienā saņemu vismaz pāris tulpītes. Cilvēks pērk ziedus sava kolektīva dāmām un vienu uzdāvina man. Ir jauki. Inese: – Un ierasti tieši arī tulpes šajā dienā vīrieši dāvina. Rozes īsti nav šiem svētkiem piemērotas. Zita: – Arī neļķes vīrieši pērk un dāmām dāvina. Adele: – Tētis noteikti šajā dienā mums ar mazo māsu un mammu uzdāvina ziedus. Un ir jauki. Bet runājot par neļķēm, tās man saistās ar kapiem. -Vai šķiet, ka šie svētki sievietēm nepieciešami? Zita: – Svētku nekad nav par daudz. Un sievietes kādreiz vajag arī palutināt. Vai tad tikai dzimšanas un vārda dienā ziedus dāvinās? Vajag, vajag. Jau tagad vīrieši domā, ko un kā pārsteigs sievietes 8. martā. Jau pasūta puķes. Bez tam vīrieši puķes vairāk pērk tieši uz 8. martu un nevis Valentīndienu. Tas nozīmē, ka viņiem arī šī diena iet pie sirds. Inese: – Ja kādai nav otras pusītes, tad vismaz ir iespēja 8. martā ziedus saņemt. Nē, šiem svētkiem nav ne vainas. – Vai arī jums pašām patīk dāvināt ziedus citiem? Zita: – Ļoti, man sagādā prieku otram dāvināt ziedus. Nesen veikalā atveda ceriņus, ir tik jauki kādam tos uzdāvināt un sagādāt prieku. Adele: – Uz dzimšanas dienu eju ar ziediem, bet ikdienā gan draudzenēm tos nedāvinu, arī puišiem ne. It kā. – Kādu pasākumu nevarat iedomāties bez ziediem? Adele: – Izlaidumu. Inese: – Uz kāzām noteikti bez ziediem neiet. Zita: – Bērniņa piedzimšanu. Bet patiesībā nevajag jau iemeslu, lai otram dāvinātu ziedus. Vienkārši tāpat un ne par ko var puķes dāvināt. – Vai prātā palikusi kāda īpaša reize, kad dāvināti ziedi? Inese: – Reiz man uzdāvināja mazu pušķīti ar mežā saplūktām puķītēm. Tas bija ļoti mīļi. Tas mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Zita: – Pavasarī plūktas pirmās māllēpes. Tas bija jauki. Ne vienmēr vajag rozi. Ne vienmēr vajag daudz, lai otru iepriecinātu. Un situācijā, kad vismazāk esi gaidījis, ir vislielākais pārsteigums. Adele: – Ceru, ka man kādā dzimšanas dienu uzdāvinās tik daudz rožu, cik gadu paliek. Un rozes būtu tumši sarkanas un garos, resnos kātos. Tā, lai ir skaisti!
Komentāri