Jaunā māksliniece, Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas 4. kursa audzēkne Zīle Ziemele augusta beigās nedēļu dzīvoja Cēsīs un gleznoja pilsētas ainavas. Meiteni pavisam nesen varēja redzēt arī TV3 šovā “Gandrīz ideāls randiņš”, kur viņa kopā ar trim citām dāmām cīnījās par kāda puiša simpātijām. Taču šoreiz ne par šovu un ne par puišiem. “Druva” jaunajai māksliniecei jautāja, kā viņa pavadījusi laiku Cēsīs un ko mūsdienās nozīmē būt jaunam māksliniekam. “Uz Cēsīm atbraucu, lai gleznotu skaistās pilsētas ainavas un dabu. To varētu saukt par plenēru. Turklāt vislabāk kaut ko uzgleznot sanāk, ja esi izolēts no ierastās ikdienas, no mājas. Un tā ir laba sajūta, ja ir iespēja aizbraukt uz kādu citu vietu ne tikai atpūsties, bet arī kārtīgi pastrādāt,” saka Zīle un vaicāta, kā viņai patika Cēsis un tuvējā apkārtne, jaunā māksliniece teic: “Biju paņēmusi no Rīgas divriteni, līdz ar to varēju braukt daudz tālāk, nekā to varbūt būtu darījusi, staigājot kājām. Biju aizbraukusi apskatīt Jāņa Dukāta gleznu ekspozīciju mežā, un man ļoti patika pati ideja – mežā izstāde. Lieliska! Biju arī Priekuļos un selekcijas institūtā, kur mani pārņēma tāda kā citas realitātes sajūta, jo šķita, ka kādā kartupeļu pagrabā paslēpts citplanētiešu kuģis! Runājot par Cēsīm, patika, ka var redzēt tālu – plašumus, kalnus un lejas. Jāteic, ka Cēsis ir ļoti mājīga pilsēta, labprāt šeit dzīvotu. Kad atgriezos Rīgā, gribēju jau braukt uzreiz atpakaļ.” Ar jauno mākslinieci runājam arī par mākslinieku šodienu un nākotni, par perspektīvām un finansiālo stabilitāti. Zīle Ziemele teic, ka daudz kas atkarīgs no katra uzdrīkstēšanās, izglītības un daudz kā cita. “Jaunie mākslinieki ir dažādi. Ir tādi, kas no sevis nez ko iedomājušies, bet ir arī tie, kas kārtīgi rukā. Tos arī cienu. Bet varētu teikt, ka mūsdienās nav prātīgi apgūt mākslinieka profesiju. Un man nav ne jausmas par finansiālo stabilitāti mākslas pasaulē, jo es pagaidām vienkārši daru to, ko gribu un varu atļauties,” viedokli pauž Zīle. Vaicāta, kādu redz savu nākotni kā māksliniece, Zīle teic, ka viņa gribētu dzīvot šiki un, iespējams, pat Cēsīs.
“Negribētu būt neatzītā māksliniece, kura bubina aiz stūra, cik viss slikti. Gribu, lai mani darbi iepriecina citus un arī mani. Domāju, ka visgrūtāk palikt godīgam pret sevi, būt pašam, nesākt taisīt kaut kādus smērējumus. Domāju, ka ir diezgan viegli nokļūt mākslas apritē, jo Latvija ir samērā maza valsts. Vajag tikai kārtīgi strādāt, īstenot dažādas idejas, dažkārt pat tādas, kas citiem šķiet trakas,” domās dalās jaunā māksliniece. Runājam arī par to, ka daudzi sevi mēdz dēvēt par mākslinieku vai multimākslinieku. Tas tāds šiks un modes lieta. Zīle piekrīt, sakot, ka mūsdienās skaitās diezgan smalki sevi saukt par mākslinieku. “Mani draugi izdomāja jaunu vārdu, kas apzīmē pseidomāksliniekus – mākslīši. Es arī sevi vēl nevaru dēvēt īsti par mākslinieci. Skolotāji uzskata, ka mums Rozīšos visiem jābūt pazemīgiem dabas mācekļiem, jo tikai dabā mēs atradīsim sevi. Bet es uzskatu, ka mākslinieks var būt ikviens!” tā Zīle. Stāstot par savu vasaru, Zīle teic, ka tā izvērtusies ļoti jauka, iespējams, labākā, kāda bijusi. Viņa iepazinusies ar daudziem interesantiem cilvēkiem, lieliski pavadījusi laiku ar draugiem, kā arī paspējusi uzgleznot dažas labas gleznas. “Ar zīmēšanu nav tā kā ar klavierēm, kuras noteikti jāspēlē katru dienu vairākas stundas. Jāzīmē tad, kad vairs nevar izturēt to, cik ļoti vajag un gribas zīmēt. Es ikdienā gan zīmēju, gan gleznoju. Zīmēju cilvēkus, bet gleznoju dabu,” saka Zīle un vaicāta, kādēļ izvēlējusies iet mākslinieces ceļu, atbild: “Laikam jāsaka, ka es neizvēlējos. Iespējams, manu izvēli noteica vecāki, kuri bērnībā pasaku grāmatu vietā man deva skatīties Vincenta van Goga, Gogēna, Munka un citu gleznotāju reprodukciju albumus.” Domājot par jauki pavadīto laiku Cēsīs un iespēju šeit būt, Z. Ziemele sūta sirsnīgus sveicienus cēsniecei Inesei Čiekurei un Grašu ģimenei par atbalstu plenēra laikā. Turklāt tieši I. Čiekure solījusi, ka, iespējams, jau tuvākajā laikā Cēsīs tiks izveidota Zīles Ziemeles izstāde, kurā ikviens varēs aplūkot darbus, kas tapa Cēsīs un apkārtnē. Liene Lote Grizāne
Komentāri