Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Palīdzot citiem, palīdzējām sev

Druva
15:50
03.02.2010
26
100 9961

Projekts „Ar sauli plaukstā” jeb piedzīvojums 15 mēnešu garumā tika īstenots ar mērķi mainīt savu un līdzcilvēku attieksmi pret jauniešiem ar kustību traucējumiem. Tajā piedalījās jaunieši no Cēsu pilsētas vakara vidusskolas, Cēsu 4. arodvidusskolas, kā arī jaunieši ar kustību traucējumiem no Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas . Atšķirīgi it visā viņi padarīja projekta procesu ļoti raibu.

Ideja par jauniešu iniciatīvas projektu „Ar sauli plaukstā” ES neformālās izglītības programmas Jaunatne darbībā” radās

jauniešiem, kuri brīvajā laikā darbojas Cēsu pieaugušo izglītības centrā. Projekta dalībnieki saka: „ Ikdiena bija palikusi pelēka un garlaicīga, gribējās kaut ko mainīt. Sanācām kopā un radās ideja par projektu – vēlējāmies mainīt savus aizspriedumus un stereotipus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo nebijām satikušies, tikai kādreiz redzējuši uz ielas.”

Ļoti gribējās izdarīt kaut ko nozīmīgu, kā arī pārbaudīt savus spēkus un varēšanu, tāpēc pašu spēkiem tapa projekta pieteikums valsts aģentūrai „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”. To rakstot mācījāmies formulēt domas, mērķus, pamatot viedokli, plānot budžetu – šīs prasmes noteikti noderēs arī nākotnē darba meklējumos, turpinot mācīties u.c. Tas bija sarežģīti, tomēr vēl lielāks izaicinājums bija īstenot, ko bijām uzņēmušies. Projekta plānošanas un organizēšanas darbos palīdzēja pieaugušo izglītības centra darbiniece Baiba Krišjāne un vakara vidusskolas sociālā pedagoģe Laura Jonele, tomēr pēc iespējas centāmies tikt galā pašu spēkiem.

Katru mēnesi divas reizes braucām uz Raiskumu, kur kopā veicām dažādus sadarbības uzdevumus, mācījāmies kopā būt.

Notika trīs semināri, kuros aktīvākie Cēsu jaunieši vadīja radošās darbnīcas. Varēja apgūt

kā dejot hip-hopu, spēlēt ģitāru, darboties teātra studijā, žonglēt, dziedāt, nodarboties ar fotografēšanu.

Lai ar projektā gūto pieredzi iepazīstinātu citus, paši veidojām projekta Ziņu lapu, projekta rezultātu prezentējām Raiskuma internātpamatskolā.

Esam mācījušies izteikt domas, uzklausīt dažādus viedokļus, uzstāties publikas priekšā; ir iegūta informācija par jauniešu iespējām Eiropā. Projekta aktivitātes ir beigušās, bet Raiskuma jaunieši joprojām vēlas redzēt savā skolā. Projekts parādīja, ka jaunieši ar kustību traucējumiem ir tādi paši cilvēki kā citi; es vairs nekaunos no tā, kāds esmu; neesmu tik slikts, kā par sevi visu laiku biju domājis, – tā projekta dalībnieki no Raiskuma. Daži projekta dalībnieki ir guvuši motivāciju darboties neformālās izglītības projektos.

„Vērojot Cēsu un Raiskuma jauniešus, atliek secināt, ka ir nojaukts kāds žogs un tas licis saprast – pasaule ir

plaša, iespēju un krāsu pilna, tikai mēs paši

to ierobežojam, ceļot žogus savās galvās. Tie jājauc nost un par to atbildīgi esam katrs pats,” uzskata Baiba Krišjāne. Laura Buša

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
81

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
122

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
50

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
188

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
135

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
98

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi