Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Paaudzes satiekas dokumentālajā kino

Druva
09:56
19.02.2014
17
Jaunie U 1

Vairāki Cēsu jaunieši, apvienojot spēkus, uzfilmējuši dokumentālo filmu “Latvieši starp divām frontēm”, uzklausot septiņus vidzemniekus, kas piedzīvojuši Otro pasaules karu. Viena no šīs komandas ir cēsniece Sanda Salmiņa (27 gadi), kura ikdienā strādā Cēsu muzejā par muzeja pedagogu.

Sanda atzīst, ka vienmēr bijis interesanti klausīties cilvēkos, kuri paši piedzīvojuši kādu vēsturisku notikumu. Tāpat vienmēr ar patiesu cieņu klausījusies cilvēkos, kuri piedzīvojuši Otro pasaules karu.

“Kad cilvēks pastāsta kādu notikumu, ko pats piedzīvojis, vienmēr stāsts ir patiesāks un daudz emocionālāks nekā vēstures traktāti. Tas vairs nav tas, ko varam izlasīt vēstures grāmatās. Mūsu filmā runā cilvēki, kuri Otrā pasaules kara laikā bija jaunieši, viņi stāsta, kā šo laiku izdzīvoja. Tas lika mums pašiem aizdomāties, cik ļoti jaunieši tajā laikā atšķīrās no mūsdienu jaunās paaudzes. Kādas vērtības bija viņiem un ko ar vērtībām saprotam šodien,” saka Sanda, atklājot, ka filmā runā cilvēki, kuri toreiz bija jaunieši un bērni.

“Uzklausītie un apkopotie stāsti ir dažādi. Ir mums, piemēram, cēsnieces, skolotājas Mirdzas Lībietes stāsts, kura kā skolniece piedzīvoja kara laiku. Žēl tikai, ka mūsu 16 minūšu garajā filmā varējām ielikt vien nelielu daļu no uzfilmētā un uzklausītā,” norāda viena no filmas veidotājām. Sanda arī bilst, ka cilvēkos, kurus nācās uzklausīt šīs filmas sakarā, bija jūtams patiess spēks un patriotisms, kā mūsdienās daudziem jauniešiem pietrūkst.

“Šie cilvēki, kuri paši piedzīvojuši kara laiku, patiesi ir daudz patriotiskāki. Viņi ir par Latviju un latviešiem. Tāpat var spilgti redzēt, ka tā laika audzināšana bija citāda. Šie kungi ir galanti, un ne velti. Tajā laikā skolā esot bijusi stunda, kurā pat mācīts tas, kā jāsēž pie galda, kā jātērzē un jāuzvedas. Bija jāprot dejot un labi sarunāties. Var teikt, ka tolaik skolās audzināja patiešām kulturālus cilvēkus, ja tā var teikt. Tika ieaudzināta kultūras apziņa, tas, ka esi latvietis, un to nespēja aizslaucīt ne kara gaitas, ne padomju laiki. Un tas ir apbrīnojamākais, jo mūsdienās aug pavisam citādi jaunieši. Katram ir sava izpratne pat kulturālu uzvešanos vai dzīves vērtībām,” domās dalās Sanda un turpina: “Filmēšanas laikā daudz domāju, vai mūsdienu jaunatne būtu kam tādam gatava un vai mēs būtu spējīgi izciest to, ko piedzīvoja šie cilvēki. Manuprāt, mūsu paaudzei pietrūkst patstāvības un dzīves rūdījuma. Tolaik jau mazus bērnus sūtīja ganos, bērni rūdīja raksturu, iemācījās strādāt un novērtēt darbu. Mūsdienās daudzās ģimenēs bērni aug kā siltumnīcā – bez pienākumiem, bez atbildības un daudz kā cita. Tā ir lielākā atšķirība. Domāju, daudzi jaunieši mūsdienās neapzinās, ka tikai ar smagu darbu dzīvē kaut ko var sasniegt, nesaprot, ka paši esam atbildīgi par savu rīcību un arī to, ko dzīvē sasniedzam. Mūsdienās jaunieši ir citādi – dažā ziņā daudz patstāvīgāki, izdomā, grib vai negrib kaut ko darīt. Tajā laikā nepastāvēja jēdziens “gribēt”. Vienkārši vajadzēja darīt un bija jādara.”

Sanda tic, ka tā laika cilvēki vairāk novērtē ģimenes nozīmi. Viņi zina, ka pēc piedzīvotām briesmām ģimene ir patiesā drošības saliņa. Tāpat Sandai prātā ir kāda intervētā kunga vārdi, ka tajā laikā viņi izdzīvoja elli, bet tagad var dzīvot paradīzē. Sanda gan jautā, vai mūsdienās mēs paši apzināmies to, ka dzīvojam paradīzē.

Sanda ir vēsturniece, un vēsture viņai interesējusi jau skolas laikā. Vistuvākā viņai ir sociālā vēsture – kā cilvēki konkrētā laika posmā dzīvojuši, ko domājuši un kādas problēmas risinājuši..

“Tādēļ arī filmas veidošanai piekritu labprāt. Domāju, šis ir veids, kā arī jauniešiem stāstīt un mācīt par vēsturi. Tas ir iespēja atdzīvināt un interesanti pasniegt vēstures grāmatu. To arī redzēju mūsu filmas atklāšanas svētkos pirms pāris nedēļām. Skatītājos bija uzaicināti arī Cēsu 2. pamatskolas 9. klases audzēkņi. Skolēni patiesi ar interesi skatījās filmu un pēc tās uzdeva jautājumus filmas varoņiem. Pusaudži teica, ka uzzinājuši daudz jauna, arī to, kāda tajā laikā bija mūsu pašu pilsēta – Cēsis,” saka cēsniece un filmas līdzautore. Sanda stāsta, ka filma un filmā neparādītie materiāli tiks ievietoti arī speciāli izveidotā blogā internetā.

“To izdarīsim jau tuvākajā laikā, tā būs iespēja ikvienam interesentam iepazīties ar mūsu filmu,” saka Sanda un informē, ka filma tapusi par Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” projekta “Gribam zināt” finansējumu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi