Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Paaudzes satiekas dokumentālajā kino

Druva
09:56
19.02.2014
49
Jaunie U 1

Vairāki Cēsu jaunieši, apvienojot spēkus, uzfilmējuši dokumentālo filmu “Latvieši starp divām frontēm”, uzklausot septiņus vidzemniekus, kas piedzīvojuši Otro pasaules karu. Viena no šīs komandas ir cēsniece Sanda Salmiņa (27 gadi), kura ikdienā strādā Cēsu muzejā par muzeja pedagogu.

Sanda atzīst, ka vienmēr bijis interesanti klausīties cilvēkos, kuri paši piedzīvojuši kādu vēsturisku notikumu. Tāpat vienmēr ar patiesu cieņu klausījusies cilvēkos, kuri piedzīvojuši Otro pasaules karu.

“Kad cilvēks pastāsta kādu notikumu, ko pats piedzīvojis, vienmēr stāsts ir patiesāks un daudz emocionālāks nekā vēstures traktāti. Tas vairs nav tas, ko varam izlasīt vēstures grāmatās. Mūsu filmā runā cilvēki, kuri Otrā pasaules kara laikā bija jaunieši, viņi stāsta, kā šo laiku izdzīvoja. Tas lika mums pašiem aizdomāties, cik ļoti jaunieši tajā laikā atšķīrās no mūsdienu jaunās paaudzes. Kādas vērtības bija viņiem un ko ar vērtībām saprotam šodien,” saka Sanda, atklājot, ka filmā runā cilvēki, kuri toreiz bija jaunieši un bērni.

“Uzklausītie un apkopotie stāsti ir dažādi. Ir mums, piemēram, cēsnieces, skolotājas Mirdzas Lībietes stāsts, kura kā skolniece piedzīvoja kara laiku. Žēl tikai, ka mūsu 16 minūšu garajā filmā varējām ielikt vien nelielu daļu no uzfilmētā un uzklausītā,” norāda viena no filmas veidotājām. Sanda arī bilst, ka cilvēkos, kurus nācās uzklausīt šīs filmas sakarā, bija jūtams patiess spēks un patriotisms, kā mūsdienās daudziem jauniešiem pietrūkst.

“Šie cilvēki, kuri paši piedzīvojuši kara laiku, patiesi ir daudz patriotiskāki. Viņi ir par Latviju un latviešiem. Tāpat var spilgti redzēt, ka tā laika audzināšana bija citāda. Šie kungi ir galanti, un ne velti. Tajā laikā skolā esot bijusi stunda, kurā pat mācīts tas, kā jāsēž pie galda, kā jātērzē un jāuzvedas. Bija jāprot dejot un labi sarunāties. Var teikt, ka tolaik skolās audzināja patiešām kulturālus cilvēkus, ja tā var teikt. Tika ieaudzināta kultūras apziņa, tas, ka esi latvietis, un to nespēja aizslaucīt ne kara gaitas, ne padomju laiki. Un tas ir apbrīnojamākais, jo mūsdienās aug pavisam citādi jaunieši. Katram ir sava izpratne pat kulturālu uzvešanos vai dzīves vērtībām,” domās dalās Sanda un turpina: “Filmēšanas laikā daudz domāju, vai mūsdienu jaunatne būtu kam tādam gatava un vai mēs būtu spējīgi izciest to, ko piedzīvoja šie cilvēki. Manuprāt, mūsu paaudzei pietrūkst patstāvības un dzīves rūdījuma. Tolaik jau mazus bērnus sūtīja ganos, bērni rūdīja raksturu, iemācījās strādāt un novērtēt darbu. Mūsdienās daudzās ģimenēs bērni aug kā siltumnīcā – bez pienākumiem, bez atbildības un daudz kā cita. Tā ir lielākā atšķirība. Domāju, daudzi jaunieši mūsdienās neapzinās, ka tikai ar smagu darbu dzīvē kaut ko var sasniegt, nesaprot, ka paši esam atbildīgi par savu rīcību un arī to, ko dzīvē sasniedzam. Mūsdienās jaunieši ir citādi – dažā ziņā daudz patstāvīgāki, izdomā, grib vai negrib kaut ko darīt. Tajā laikā nepastāvēja jēdziens “gribēt”. Vienkārši vajadzēja darīt un bija jādara.”

Sanda tic, ka tā laika cilvēki vairāk novērtē ģimenes nozīmi. Viņi zina, ka pēc piedzīvotām briesmām ģimene ir patiesā drošības saliņa. Tāpat Sandai prātā ir kāda intervētā kunga vārdi, ka tajā laikā viņi izdzīvoja elli, bet tagad var dzīvot paradīzē. Sanda gan jautā, vai mūsdienās mēs paši apzināmies to, ka dzīvojam paradīzē.

Sanda ir vēsturniece, un vēsture viņai interesējusi jau skolas laikā. Vistuvākā viņai ir sociālā vēsture – kā cilvēki konkrētā laika posmā dzīvojuši, ko domājuši un kādas problēmas risinājuši..

“Tādēļ arī filmas veidošanai piekritu labprāt. Domāju, šis ir veids, kā arī jauniešiem stāstīt un mācīt par vēsturi. Tas ir iespēja atdzīvināt un interesanti pasniegt vēstures grāmatu. To arī redzēju mūsu filmas atklāšanas svētkos pirms pāris nedēļām. Skatītājos bija uzaicināti arī Cēsu 2. pamatskolas 9. klases audzēkņi. Skolēni patiesi ar interesi skatījās filmu un pēc tās uzdeva jautājumus filmas varoņiem. Pusaudži teica, ka uzzinājuši daudz jauna, arī to, kāda tajā laikā bija mūsu pašu pilsēta – Cēsis,” saka cēsniece un filmas līdzautore. Sanda stāsta, ka filma un filmā neparādītie materiāli tiks ievietoti arī speciāli izveidotā blogā internetā.

“To izdarīsim jau tuvākajā laikā, tā būs iespēja ikvienam interesentam iepazīties ar mūsu filmu,” saka Sanda un informē, ka filma tapusi par Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” projekta “Gribam zināt” finansējumu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
14

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
93

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
128

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
55

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
194

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi