Bezpeļņas organizācijas “Sprīdīšu draugu biedrība” pagājušās nedēļas nogalē Amatas novada Drabešu pagastā atklāja desmit dienu ilgu nometni “Pie Sprīdīša” Latvijā un ārzemēs dzīvojošo un strādājošo tautiešu bērniem.
Atklāts arī Zinību namiņš, kas uzcelts pašu darbinieku spēkiem, veikti citi darbi nometnes teritorijas labiekārtošanā. Tas paveikts, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Pagājušajā gadā biedrība piedalījās Vidzemes reģionālā pārvaldes konkursā, projekts tika atbalstīts. „Izmantojot iegūto līdzfinansējumu, tika uzbūvēts Zinību namiņš, nobruģēts ceļš, uzbūvēts rotaļu laukums, kā arī iegādāti jauni katamarāni. Šogad uzvarējām arī Sabiedrības integrācijas fonda izsludinātajā konkursā par nometņu rīkošanu Latvijas un ārzemēs dzīvojošo un strādājošo tautiešu bērniem. Kad tika rīkots konkurss, mums pašiem noteikumi likās neizpildāmi, jo saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda nolikumu vajadzēja nodrošināt, lai 40 procentu nometnes dalībnieku ir no latviešu diasporas ārzemēs un 60 procentu varēja būt Latvijā dzīvojošu ģimeņu bērni. Mums iznāca otrādi – 60 procentu nometnes dalībnieku ir ārzemēs dzīvojoši un tikai 40 procentu no Latvijas. Bērni ir no dažādām pasaules malām – Anglijas, Īrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Holandes, Igaunijas, Kanādas, Norvēģijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas. Jāpiemin, ka valsts ir devusi lielu atbalstu. Ir līdzfinansēta ne vien dalības maksa, bet pilnībā apmaksāts ceļš ārzemēs dzīvojošajiem bērniem. Protams, dažas ārzemēs dzīvojošās ģimenes savu atvašu ceļu varētu pašas apmaksāt, bet dažas diemžēl ne, tāpēc vecāki ir priecīgi par iespēju bērnus sūtīt šādā vasaras atpūtā,” saka nometnes direktors Aleksandrs Kalvāns, Kā atklāja A.Kalvāns un Valmieras Viestura vidusskolas fizikas un informātikas skolotāja Zigita Baldone, kura jau septīto gadu ir nometnes vadītāja – vislielākais uzsvars nometnes darbā būs likts uz latviešu valodas un latvietības saglabāšanu. „Nepieciešams nostiprināt latviešu valodas zināšanas, jo dažiem ārzemēs dzīvojošajiem bērniem tās ir mazas. Tomēr tas mūs neuztrauc, jo pieredze rāda, ka bērni ātri iemācās valodu. Katru dienu tiek runāts latviski, bērni pie tā pierod. Pēc desmit dienām viņi ne vien saprot to, kas tiek teikts, bet paši jau runā. Pie mums ciemosies arī mūsu tradicionālie ciemiņi – „Latvenergo”, kuri mācīs, kā labāk taupīt elektroenerģiju un izvairīties no elektrotraumām. Policijas darbinieki stāstīs par drošību, uzvedību uz ielas un ceļa, kā arī būs praktiskas un teorētiskas nodarbības ugunsdrošībā,” stāsta Z. Baldone. „Ciemosies Cēsu muzeja speciālisti, ar kuriem mums izveidojusies laba sadarbība. Viņi ar spēles palīdzību bērniem ļaus iepazīt simts svarīgākos vēstures notikumus Latvijā. Paredzētas daudz dažādas sporta aktivitātes,” piebilst nometnes direktors. „Mēs arī aicinām iesaistīties bērnu vecākus. Piemēram, šogad pie mums uz nometni no Šveices atbrauca ne vien Džeimss, kuram šis nav pirmais gads Sprīdīšu nometnē, bet arī viņa mamma. Esam izplānojuši, ka tiks veidota stunda par Šveici, kurā ar stāstiem par dzīvi Šveicē dalīsies Daiga un Džeimss Curbriki. Daiga līdzi atvedusi mazu siera un šokolādes gatavošanas mašīnu, kā arī Šveices sieru un šokolādi. Bērniem būs iespēja pagaršot, kā garšo šie gardumi. Arī citi bērni sagādājuši dažādus suvenīrus, konfektes, kartītes, kas ir raksturīgas viņu mītnes zemei,” atklāj Aleksandrs Kalvāns. Laura Tinte nometnē piedalās jau septīto gadu. „Man šeit ļoti patīk tāpēc, ka ir brīvības sajūta. Atbraukusi no pilsētas, es te jūtos kā citā pasaulē. Šeit ir ezers, skaistas pļavas, var staigāt pa mežu.” Meitene stāsta, ka uztur kontaktus ar daudziem iepriekšējo gadu nometnes dalībniekiem, ne vien sarakstoties sociālajos tīklos, bet arī tiekoties, ja esot tāda iespēja.
Savukārt Džeimss Curbriks no Šveices un Renāts Ogolovičs no Francijas pastāstīja, ka Sprīdīša nometnē esot ļoti interesanti un daba esot skaista, atšķirībā no valstīm, kurās viņi dzīvo. Šeit varot laiku pavadīt brīvā dabā, nevis visu dienu pavadīt pie datora vai televizora. Abi puiši stāsta, ka valoda netraucē, lai komunicētu ar citiem bērniem. „Grūti ir, ka sākumā tā īsti nevienu nepazīsti, kā arī dažreiz netiek izprasts, ko īsti gribu pateikt, bet tā gadās tikai dažreiz,” atzīst Renāts.
Sarunas beigās Aleksandrs Kalvāns neslēpj prieku, ka valsts dod iespēju bērniem piedalīties nometnē. „Šis ir ieguldījums Latvijas nākotnē, jo nometnes laikā mēs bērniem cenšamies pateikt to, ka šīs ir viņu īstās mājas. Kad viņi būs izauguši, izskolojušies un ieguvuši ārzemju pieredzi, varbūt viņi atgriezīsies Latvijā. Līdz ar to Latvijai nākotnē varētu būt lielāks pienesums ne vien ekonomiskā, bet arī garīgā ziņā.” Kitija Ločmele
Komentāri