Četras reizes divu gadu laikā cēsniece Elīna Stūre (22) kopā ar savu meitiņu Nikolu (3) devās labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Tomēr priekšstats par to, ka ārzemēs ir vieglāk atrast darbu un pelnīt algu, kura ir pieņemama, izrādījās nepareizs.
“Man nepatika ne tur valdošā atmosfēra, ne cilvēki, lai gan viņi ir daudz laipnāki un atsaucīgāki nekā latvieši. Nekādi nevarēju tur iejusties, pat braucot vairākas reizes. Pēdējo reizi, būdama Anglijā, sapratu, ka tā nav mana vieta. Es pat jutu, ka šī ir pēdējā reize, kad uz Angliju braucu, lai strādātu,” stāsta jauniete. Pašlaik Elīnas ikdiena aizrit, strādājot telekompānijā “Bite” par salona vadītāju, un, kā pati jauniete atzīst, ar darbu esot apmierināta. “Neesmu no tiem cilvēkiem, kurš šķirotu, kādā darbā strādātu un kādā ne. Galvenais, lai būtu stabili ienākumi un kolektīvā valdītu patīkama atmosfēra. Tagad mana dzīve ir nostabilizējusies. No rīta uz darbu dodos ar smaidu, jo tas sniedz ne vien izaugsmes iespējas, beidzot varu arī ne tikai izdzīvot, bet gan dzīvot. Tagad man pat prātā ne mirkli nav ienākusi doma, ka varētu kaut kur braukt prom, pat ne uz citu pilsētu. Šī ir mana pilsēta, kurā ir tik daudz kas piedzīvots un pārdzīvots,” tā Elīna Stūre.
Viņa atzīst, ka nekas nevar aizstāt Latviju, kur esot īstā māju sajūta. “Ģimene un draugi ir svarīga mana dzīves sastāvdaļa. No viņiem ir grūti aizbraukt prom. Ar meitiņu būdamas prom, gandrīz katru dienu runājām par tiem cilvēkiem, kuri mums ir Latvijā, skatījāmies bildes un sazinājāmies caur skype. Līdz ar to nesatraucos par to, ka Nikola kādu varētu aizmirst. Tomēr pie sevis nepārtraukti domāju, vai esmu izdarījusi pareizi, kārtējo reizi aizbraucot prom no Latvijas. Daudzi man pārmeta un jautāja, kāpēc es vispār braucu prom, kāpēc man tas ir vajadzīgs. Protams, tajā brīdī, kad kārtējā jaunatrastā darbavieta līdzinās iepriekšējai, jo darba devējs algu skaitīja no kapeikas līdz kapeikai, tad rodas neliels izmisums, jo vajag apgādāt bērnu. Dodoties uz ārzemēm, cerēju, ka kaut kas mainīsies, bet fabrikā, kurā strādāju, nopelnīju apmēram tikpat, cik tagad, strādājot telekompānijā “Bite”. Tāpēc vairs neredzu iemeslu doties kaut kur prom, ” atklāj cēsniece.
Viņa piebilst, ka, pabeidzot vidusskolu, gluži tāpat kā citi jaunieši, domājusi, ka, iekārtojoties darbā, visas problēmas atrisināsies. “Kad mazajai apritēja gads un trīs mēneši, sāku strādāt, lai varētu apmaksāt bērnudārzu un nodrošinātu ar citām nepieciešamajām lietām, tomēr dzīve bija pavisam citāda, nekā izsapņots. Pie sevis nepārtraukti domāju: “Ko es daru? Kas notiks ar mani un bērnu?” Man nācās iziet cauri daudzām sliktām pieredzēm, lai nonāktu tur, kur esmu tagad. Bija grūti, bet tas ir jāpārvar, tomēr daudzi diemžēl visam atmet ar roku, ja ar pirmo reizi nekas nesanāk. Tas, manuprāt, ir slinkums, jo jaunieši domā, ka visu var dabūt uzreiz, bet tā nav. Vajag iet, darīt un meklēt, un viss izdosies,” motivējoši teic cēsniece Elīna Stūre.
Komentāri