Muzikālākais kino notikums uz lielā ekrāna – pasaulslavenā mūzikla “Nožēlojamie” (Les Misérables) ekranizējums. Filma, kas ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” nominēta astoņās kategorijās. Filmas pamatā ir Viktora Igo romāns “Nožēlojamie”. Notikumi risinās 19. gadsimta Francijā. Tas ir stāsts par samītiem sapņiem un nelaimīgu mīlestību, kaisli un ziedošanos, tas ir mūžīgs apliecinājums cilvēka dvēseles spēkam.
Uz filmu šoreiz devās Līva Misiņa un Sandris Romanovs. Pēc seansa jaunieši atzina, ka filma nav slikta, tomēr mūzikls esot visai specifisks žanrs. -Kādas ir pirmās sajūtas pēc filmas noskatīšanās? Līva: – Man patika, netraucēja arī, ka filmā visu laiku dziedāja. Iepriekš biju redzējusi mūziklu “Mamma Mia” ar aktrisi Merilu Strīpu. Tur gan nebija tik nopietns stāsts un grupas “ABBA” dziesmas bija izklaidējošākas. Bet mūziklus var pa retam paskatīties, taču, vai tos gribētu redzēt otrreiz, diezin vai. Sandris: – Es iepriekš nebiju redzējis nevienu mūziklu, arī šoreiz nebiju gatavs tam, ka visu filmu dziedās. Es vēl saprastu, ka pa vidu būtu vietas, kur dzied, bet tas, ka visa filma tiek izdziedāta, man bija diezgan liels šoks. Neteikšu, ka šī bija interesantākā filma, kuru nācies redzēt. -Par šo filmu saka, ka tā ir stāsts par samītiem sapņiem un nelaimīgu mīlestību, kaisli un ziedošanos. Par ko, jūsuprāt, ir šī filma? Sandris: – Grūts jautājums, neesmu iedziļinājies. Par mīlestību jau laikam vai vispār par cilvēciskām attiecībām. Es pat teiktu- par varu un godkāri. Nē, ja filmā tik daudz nedziedātu, man tā vairāk patiktu. Jā, pozitīvi tas, ka nedaudz vairāk varēju uzzināt par Francijas vēsturi. Daži filmas momenti, kas bija ļoti reālistiski, patika. Taču ik pa laikam šī Holivudas filma uzsita kino pilsētiņas Cinevilla sajūtas. Likās, ka filma dažbrīd filmēta tukšās mājās un ielās, kur ēku sienas tik sabūvētas.
Līva: – Filma ir par sapņiem un cerībām. Gan tas, kā vēlas dzīvot tauta, gan par katra personiskajām cerībām. Aktrise Anna Hetaveja, kas filmā ir Fantine, savā dziesmā visspilgtāk pateica to, kādu dzīvi viņa bija cerējusi izdzīvot, taču beigās atļāva nogriezt savus skaistos matus, izraut zobus un pat strādāt par prostitūtu, lai tik nopelnītu naudu savas meitiņas uzturēšanai. Viņa bija cerējusi dzīvot citu dzīvi. Tāpat jau arī Žavēra pašnāvība liecina, ka cilvēks savu dzīvi neizdzīvoja tā, kā vēlējās. Filmā atklājas daudzi dziļi raksturi. Lai gan es arī būtu gribējusi mazāk dziesmu un vairāk dialogu, tad es sižetu būtu vairāk izbaudījusi. Sandris: – Man filmā noteikti pietrūka humora. Ja nebūtu to divu kroga īpašnieku, kas ar saviem izteicieniem, pārpratumiem ik pa laikam sarūpēja nelielu smieklu devu, tad filma būtu jānoskatās ar nopietnu sejas izteiksmi. Naivuma arī bija nedaudz par daudz. -Filmā ir daudz labu aktieru. Kura tēlojums jūs pārliecināja visvairāk? Līva: – Daudzi saka, ka laba bijusi Anna Hetaveja Fantines lomā, taču, lai cik aizkustinošs bija moments, kad viņa dziedāja, mani viņa īsti nepārliecināja. Prieks gan, ka viņa ir izaugusi no meiteņu un princešu lomām. Fantines pieaugušo meitu Kozeti atveido Amanda Seifrīda, kas arī nebija ļoti satriecoša savā lomā. Taču man patika Žana Valžāna lomas atveidotājs. Bet tas varbūt tādēļ, ka atveidotajam personāžam bija dziļš raksturs. Sandris: – Grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo laikam neviens no šiem aktieriem nav mans favorīts. Šķiet, ka arī abu vīriešu lomu atveidotāji nebija līdz galam vīrišķīgi. Kaut kas man tajā filmā līdz galam nepatika. Liene Lote Grizāne
Komentāri