Atzīmējot A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas 85. jubileju, “Druva” turpina rakstīt par centīgākajiem audzēkņiem. Šoreiz stāsts par meiteni no provinces pilsētiņas Smiltenes. Madara Kalniņa pirms trīs gadiem absolvējusi mūzikas skolu savā pilsētā, tad devusies uz Cēsīm. Pašlaik jauniete mācās 3.kursā, par savu dzīves ceļu viņa izvēlējusies klavierspēli. Sākusi spēlēt no sešu gadu vecuma, pie klavierēm Madara pavadījusi jau 12 gadus. “Kopš mazotnes mūzika ir viena no svarīgākajām manas dzīves sastāvdaļām. Tas ir vispiemērotākais veids, kā sevi izpaust. Man ir absolūtā dzirde, tādēļ ieklausos kompozīcijās un viegli iepazīstu skaņdarbus. Svarīgākais ir iesākto nepamest. Pie šīs apņēmības arī turos, jo zinu – mūzika ir mans piepildījums,” pārliecinoši saka Madara.
Taujāta, vai vienmēr labprāt apmeklējusi klavierstundas, Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkne norāda, ka vecāki nekad nav viņu piespieduši: “Klaviermūzika ir manā sirdī, pati vienmēr esmu gribējusi spēlēt, tādēļ nebiju mudināma.” Madara skaidro, ka maz paļaujas uz savu talantu, bet daudz strādā, lai sevi pilnveidotu un veicinātu muzikālo izaugsmi. Visspilgtāk jaunietei atmiņā palicis Starptautiskais pianistu konkurss Francijā. Pērn tas sagādājis jaunu pieredzi un iespaidus, kā arī ļāvis palūkoties tālāk par Latvijas mūzikas apvāršņiem. “Spēlējot klavieres, man patīk skaņdarbu izjust caur sevi. Tad arī skatītājiem varu dot emocijas un mans sniegums kļūst dzīvāks, publikai saistošāks. Lielākais gandarījums, ja, izskanot pēdējai taktij, publika aplaudē un apliecina savu sajūsmu,” smaidot stāsta Madara. Viņa publikas ziņā nav izvēlīga – esot mājās, labprāt kādu skaņdarbu nospēlē arī ģimenei par prieku. Tiesa, Madarai vairāk tīk izpildīt moderno mūziku, kas radīta 20. gadsimtā, taču labprāt spēlē dažāda rakstura skaņdarbus. A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola Madarai ir ļoti svarīga: “Tieši te es piedzīvoju savu izaugsmi un guvu pārliecību, ka mūzika ir mans ceļš. Skaistajā jubilejā skolai novēlu jaunus, talantīgus audzēkņus, kuriem mūzika mīt sirdī un dvēselē. Skola būtu pelnījusi būt zināmāka arī ārpus Vidzemes.” Anda Dzenža
Komentāri