Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mūsdienu versija par SNIEGBALTĪTI

Druva
14:45
12.07.2012
185
Sniegb 1

Arī Latvijas kinoteātros skatāma gaidītā filma „Sniegbaltīte un mednieks”, kas ir vizuāli aizraujoša un vēl neredzēta leģendārās pasakas par Sniegbaltīti versija.

Episkajā piedzīvojumu filmā Sniegbaltītei uz pēdām ir tās niknākā ienaidniece – ļaunā karaliene. Taču negantā valdniece nenojauš, ka meitene, kura apdraud viņas troni, kopā ar mednieku, kurš reiz ticis sūtīts viņu nogalināt, nu ir gatava atriebties.

Filmā pārliecinoši lomās iejūtas “Krēslas” zvaigzne Kristena Stjuarte, “Oscar” balvas ieguvēja Šarlīze Terona un filmas “Tors” zvaigzne Kriss Hemsvorts. Šoreiz uz kinoteātri „Lora” Siguldā devās divas 19 gadus vecas meitenes- Laura Deruma un Elise Apenīte. -Kādas ir pirmās emocijas pēc filmas noskatīšanās? Elise: – Man filma patika, divas stundas aizritēja ātri, nebija jāgarlaikojas. Bija iespaidīgi masu skati, daudz skaistu ainavu, un tas piesaistīja acis. Mazliet mani traucēja mīlestības līnija, jo filmā tika veidots mīlestības trīsstūris. Tas man nepatika. Laura: – Es nevaru teikt, ka man šī filma ļoti patika. Ir gadījies, ka pēc filmas noskatīšanās iznāc no kinoteātra un pa ķermeni skrien tirpiņas. Šoreiz tā nebija. Man, šķiet, gribētos, lai filmā notikumi raisītos ātrāk.

-Šķiet, katra meitene ir lasījusi bērnībā pasaku par Sniegbaltīti. Vai šī bija tā pati pasaka? Laura: – Filma ir diezgan asa sižeta, brīžiem pat it kā piemirstas, ka tas ir tas pats stāsts par Sniegbaltīti. Turklāt mirkļos, kad filmā parādās septiņi rūķīši vai sarkanais, saindētais ābols, vispirms iestājas tāds kā šoks un liekas, ka tas filmā galīgi neiederas. Priecājos, ka ļaunās karalienes spogulis tika parādīts citādi nekā pasakā. Krasi atšķirīgais – pasakā vai animācijas filmiņā Sniegbaltīte vienmēr bijusi ļoti sievišķīga un romantiska būtne, taču filmā Sniegbaltīte visu laiku ir netīra, nesaposta un ļoti kareivīga. Elise: -Filmā karaliene, ko spēlē Šarlīze Terona, bija ļoti sievišķīga un tiešām skaista. Aktrise ļoti labi nospēlēja lomu. Bet kopumā es teiktu, ka tā bija bērnībā lasītā pasaka par Sniegbaltīti, tikai ļoti mūsdienīga un moderna 21. gadsimta ekranizējumā. Man patika šo filmu skatīties. -Vai varējāt pieņemt, ka 21. gadsimta Sniegbaltīte dzelzs bruņās dodas cīņā, ka princis ir alkoholiķis? Laura: – Jā, filma bija dažas interesantas nianses, uz ko nebiju gatava. Elise: -Arī trollim nebiju gatava, turklāt likās, ka tas “iebēdzis” no kādas citas filmas. Laura: -Arī tumšais mežs man šķita, ka paņemts no Harija Potera filmām. – Vai bija viegli pierast, ka „Krēslas” filmu slavenā aktrise Kristena Stjuarte, filmā Bella, ir Sniegbaltītes lomā? Nebija tā, ka gaidījāt- parādīsies Edvards un pārējie vampīri? Elise: -Manuprāt, Kristenai Stjuartei par 99,9 procentiem izdevās iznest šo filmu, un man Eduarda te nemaz nepietrūka. Filma jau patiesībā no pirmajiem mirkļiem paņem sava varā, un Sniegbaltītes stāsts ir visai spēcīgs. Es pat teikšu, ka šajā filma Kristena Stjuarte man patika labāk. Laura: – Arī es nejutu „Krēslas” pieskaņu. Tomēr abās filmās Kristenai Stjuartei lomas bija pārlieku līdzīga – neaizsargāta meitene, kurai jābūt drosmīgai. Un es noticēju, viņa bija Sniegbaltīte. -Nekad un nevienā citā versijā Sniegbaltītes sižetā nav parādīts mīlas trīsstūris. Šoreiz tas bija. Vai šis mīlas trīsstūris nav kļuvis par 21. gadsimta modes lietu? Arī nesen redzētajā jauniešu filmā „Bada spēles” un „Krēslas” filmās ir mīlas trīsstūris. Laura: – Varbūt vienkārši ar divu cilvēku mīlestību mūsdienās vairs nevar skatītāju pārsteigt. Arī princis šoreiz īsti nebija princis. Vispār mīlestības un romantisma filmā pietrūka. Elise: – Man arī kaut kas mīlestības jomā pietrūka un mulsināja. Arī filmas beigas bija jocīgas. Īsti nekādas. Gaidīju kaut ko vairāk un kaut ko patiesāku. -Vai nav tā, ka mūsdienu kino ir ļoti daudz agresijas, kaujas, asiņu, pietrūkst mīlestības un īstas romantikas. Pat pasakā par Sniegbaltīti! Elise: -Draugs mājās skatās ļoti daudz filmu, kurās ir spraigs un ass sižets. Pie tā esmu pieradusi, tas mani vairs nemulsina. Man patika tā skarbā realitāte. Laura: -Nevis filmas laikā, bet tieši beigās pietrūka romantikas un mīlestības. Uz raudāšanu mani šajā filmā nevilka. -Kas būs šīs filmas veiksmes stāsts? Kāpēc to skatīties? Elise: – Es domāju, ka tas nebūs pats stāsts, bet tieši šīs filmas versija, kas ir bagāta dabas skatiem. Pasaku un baiļu mežs, pilis, jūra un dažādi mūsdienu specefekti, bez kā kino nav iedomājams. Laura: -Domāju, ka šī filma tomēr būs grāvējs. Daudzi var-būt uz to ies tikai K. Stjuartes dēļ, lai redzētu viņu spēlējam citu lomu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
12

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
93

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
128

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
55

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
194

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi