Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mūsdienu versija par SNIEGBALTĪTI

Druva
14:45
12.07.2012
184
Sniegb 1

Arī Latvijas kinoteātros skatāma gaidītā filma „Sniegbaltīte un mednieks”, kas ir vizuāli aizraujoša un vēl neredzēta leģendārās pasakas par Sniegbaltīti versija.

Episkajā piedzīvojumu filmā Sniegbaltītei uz pēdām ir tās niknākā ienaidniece – ļaunā karaliene. Taču negantā valdniece nenojauš, ka meitene, kura apdraud viņas troni, kopā ar mednieku, kurš reiz ticis sūtīts viņu nogalināt, nu ir gatava atriebties.

Filmā pārliecinoši lomās iejūtas “Krēslas” zvaigzne Kristena Stjuarte, “Oscar” balvas ieguvēja Šarlīze Terona un filmas “Tors” zvaigzne Kriss Hemsvorts. Šoreiz uz kinoteātri „Lora” Siguldā devās divas 19 gadus vecas meitenes- Laura Deruma un Elise Apenīte. -Kādas ir pirmās emocijas pēc filmas noskatīšanās? Elise: – Man filma patika, divas stundas aizritēja ātri, nebija jāgarlaikojas. Bija iespaidīgi masu skati, daudz skaistu ainavu, un tas piesaistīja acis. Mazliet mani traucēja mīlestības līnija, jo filmā tika veidots mīlestības trīsstūris. Tas man nepatika. Laura: – Es nevaru teikt, ka man šī filma ļoti patika. Ir gadījies, ka pēc filmas noskatīšanās iznāc no kinoteātra un pa ķermeni skrien tirpiņas. Šoreiz tā nebija. Man, šķiet, gribētos, lai filmā notikumi raisītos ātrāk.

-Šķiet, katra meitene ir lasījusi bērnībā pasaku par Sniegbaltīti. Vai šī bija tā pati pasaka? Laura: – Filma ir diezgan asa sižeta, brīžiem pat it kā piemirstas, ka tas ir tas pats stāsts par Sniegbaltīti. Turklāt mirkļos, kad filmā parādās septiņi rūķīši vai sarkanais, saindētais ābols, vispirms iestājas tāds kā šoks un liekas, ka tas filmā galīgi neiederas. Priecājos, ka ļaunās karalienes spogulis tika parādīts citādi nekā pasakā. Krasi atšķirīgais – pasakā vai animācijas filmiņā Sniegbaltīte vienmēr bijusi ļoti sievišķīga un romantiska būtne, taču filmā Sniegbaltīte visu laiku ir netīra, nesaposta un ļoti kareivīga. Elise: -Filmā karaliene, ko spēlē Šarlīze Terona, bija ļoti sievišķīga un tiešām skaista. Aktrise ļoti labi nospēlēja lomu. Bet kopumā es teiktu, ka tā bija bērnībā lasītā pasaka par Sniegbaltīti, tikai ļoti mūsdienīga un moderna 21. gadsimta ekranizējumā. Man patika šo filmu skatīties. -Vai varējāt pieņemt, ka 21. gadsimta Sniegbaltīte dzelzs bruņās dodas cīņā, ka princis ir alkoholiķis? Laura: – Jā, filma bija dažas interesantas nianses, uz ko nebiju gatava. Elise: -Arī trollim nebiju gatava, turklāt likās, ka tas “iebēdzis” no kādas citas filmas. Laura: -Arī tumšais mežs man šķita, ka paņemts no Harija Potera filmām. – Vai bija viegli pierast, ka „Krēslas” filmu slavenā aktrise Kristena Stjuarte, filmā Bella, ir Sniegbaltītes lomā? Nebija tā, ka gaidījāt- parādīsies Edvards un pārējie vampīri? Elise: -Manuprāt, Kristenai Stjuartei par 99,9 procentiem izdevās iznest šo filmu, un man Eduarda te nemaz nepietrūka. Filma jau patiesībā no pirmajiem mirkļiem paņem sava varā, un Sniegbaltītes stāsts ir visai spēcīgs. Es pat teikšu, ka šajā filma Kristena Stjuarte man patika labāk. Laura: – Arī es nejutu „Krēslas” pieskaņu. Tomēr abās filmās Kristenai Stjuartei lomas bija pārlieku līdzīga – neaizsargāta meitene, kurai jābūt drosmīgai. Un es noticēju, viņa bija Sniegbaltīte. -Nekad un nevienā citā versijā Sniegbaltītes sižetā nav parādīts mīlas trīsstūris. Šoreiz tas bija. Vai šis mīlas trīsstūris nav kļuvis par 21. gadsimta modes lietu? Arī nesen redzētajā jauniešu filmā „Bada spēles” un „Krēslas” filmās ir mīlas trīsstūris. Laura: – Varbūt vienkārši ar divu cilvēku mīlestību mūsdienās vairs nevar skatītāju pārsteigt. Arī princis šoreiz īsti nebija princis. Vispār mīlestības un romantisma filmā pietrūka. Elise: – Man arī kaut kas mīlestības jomā pietrūka un mulsināja. Arī filmas beigas bija jocīgas. Īsti nekādas. Gaidīju kaut ko vairāk un kaut ko patiesāku. -Vai nav tā, ka mūsdienu kino ir ļoti daudz agresijas, kaujas, asiņu, pietrūkst mīlestības un īstas romantikas. Pat pasakā par Sniegbaltīti! Elise: -Draugs mājās skatās ļoti daudz filmu, kurās ir spraigs un ass sižets. Pie tā esmu pieradusi, tas mani vairs nemulsina. Man patika tā skarbā realitāte. Laura: -Nevis filmas laikā, bet tieši beigās pietrūka romantikas un mīlestības. Uz raudāšanu mani šajā filmā nevilka. -Kas būs šīs filmas veiksmes stāsts? Kāpēc to skatīties? Elise: – Es domāju, ka tas nebūs pats stāsts, bet tieši šīs filmas versija, kas ir bagāta dabas skatiem. Pasaku un baiļu mežs, pilis, jūra un dažādi mūsdienu specefekti, bez kā kino nav iedomājams. Laura: -Domāju, ka šī filma tomēr būs grāvējs. Daudzi var-būt uz to ies tikai K. Stjuartes dēļ, lai redzētu viņu spēlējam citu lomu. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi