Lai varētu optimizēt pedagogu skaitu mazajās lauku skolās un līdz ar to nodrošināt lielākas algas, viens no risinājumiem būtu tautskolotāja profesijas ieviešana sākumskolās, šodien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”. Tautskolotājs mācītu visus mācību priekšmetus bērniem no pirmās līdz sestajai klasei. Izglītības darbinieki gan visai piesardzīgi vērtē šādu ideju, norādot, ka tas varētu atsaukties uz izglītības kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērš uzmanību uz to, ka skolās, kurās “ir 30 skolēnu un 15 pedagogu ar pāris kontaktstundām”, nevar cerēt uz pietiekamu finansējumu. IZM rosina šādas izglītības iestādes meklēt iekšējus risinājumus, kā uzlabot situāciju. Viens no tiem būtu pedagogu skaita optimizācija. Nozarē strādājošie kā variantu iesaka sagatavot tautskolotājus, kuri, līdzīgi kā daudzi sākumskolu skolotāji, kas strādā 1. – 4. klašu grupā, spētu mācīt gandrīz visus priekšmetus līdz 6. klasei ieskaitot. “Tāda prakse jau bija Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad pāris skolotāji lauku skolās pasniedza visus mācību priekšmetus. Tagad ir citi laiki, arī prasības citas. Tas, ar ko pietika sešklasīgajā Ulmaņa laiku skolā, diez vai der mūsdienīgā izglītības iestādē,” spriež Viļakas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Šaicāne. Viņa piebilda, ka šāda iespēja nav apspriesta ne novada, ne arī plašākā mērogā, taču šķiet, ka tas tikai vairotu atšķirību starp pilsētās un laukos iegūstamo izglītību. Tādā gadījumā vienam cilvēkam būtu jāapgūst plaša spektra zinības. Cik gan ir tādu, kas vienlīdz labi pārzina latviešu gramatikas smalkumus un matemātiku? Noteikti tik talantīgu ļaužu ir maz, un diez vai par to naudu, ko var nopelnīt skolā, daudzi būtu ar mieru uz to parakstīties. Patiesībā jau tagad ir daļa pedagogu, kas pasniedz vairākus priekšmetus, bet tie, augstākais, esot trīs priekšmeti. “Piemēram, vienā no novada skolām māca pedagogs, kas, lai “sakasītu” normālu algu, māca ģeogrāfiju, krievu valodu un bioloģiju. Taču, lai viņš to varētu darīt, ir vajadzīga atbilstoša izglītība un dokumenti, kas to apliecina. Tātad tas prasīs pamatīgu papildu skološanos, ko diez vai varēs un gribēs vidējā un vecākā gada gājuma pedagogi,” norāda Kandavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Silvija Tiltiņa. Viņa uzskata, ka šāds modelis būtu pieļaujams, lai glābtu lauku skolas, jo skaidrs, ka pilsētas skolā šāds variants nederētu. Tagad jau tā daudzās mazajās skolās ir apvienotās klases, kas nav tas labākais variants, taču ļauj saglabāt skolu, bet neatvieglo skolotāja darbu. “Prasīt, lai pāris cilvēki varētu tikt galā ar visiem mācību priekšmetiem, papildus strādātu ar talantīgajiem bērniem un arī ar tiem, kas apgūst speciālo programmu, ir pārāk liela pienākumu nasta,” domā Cēsu novada izglītības nodaļas metodiķe Dzintra Kozaka. LETA
Komentāri