Ar Džastinu Bannonu no Īrijas un Klemenci Deimoti no Francijas tikos vēl decembra vidū, kad abi brīvprātīgie jaunieši gatavojās prombraukšanai un Ziemassvētku sagaidīšanai katrs savās mājās.
Saruna ar abiem jauniešiem palika ļoti ilgi prātā un lika uz sevi paskatīties no malas. Padomāt, kā latvieši izskatās sveštautiešu acīm un kādi tad esam.
Džastins un Klemence Latvijā ieradušies kā brīvprātīgie. Klemence trīs mēnešus darbojās Cēsu skolā, bet Džastins teju gadu strādāja Liepas pagastā kā brīvprātīgais, tiekoties gan ar bērniem jauniešu centrā, gan redzot sociāli smagās situācijas dažādās ģimenēs.
Vaicāti, kādi iespaidi abiem ir par Latviju, jaunieši atzina, ka viņiem ļoti patīk Latvija kā valsts. Ar skaisto dabu, daudzām brīnišķīgām pilsētām, tostarp Cēsīm, kurām, viņuprāt, piemīt gaiša aura. Tāpat jaunieši atzina, lai arī latvieši pirmajā tikšanās reizē lielākoties ir atturīgi, tomēr, iepazīti tuvāk, ir sirsnīgi un izpalīdzīgi.
Lielākā atšķirības starp Latviju un Īriju, Franciju ir dzīves līmenis un sociālais nodrošinājums. Sarunas laikā Džastins neslēpa sašutumu, ka nesaprot, kā latvieši ar tik mazām algām spēj uzturēt ģimeni, maksāt komunālos maksājumus, skolot bērnus un paēst. Tāpat viņš nesaprot, kā valsts var maksāt vecākiem tik mazu bērnu uzturnaudu.
“Es zināju, ka Latvija nav tik liela un bagāta kā varbūt citas Eiropas valstis, taču nezināju, ka situācija ir tik slikta. Tešām apbrīnoju latviešus, kuri dzīvo un jūtas laimīgi, saņemot tik mazas algas. Esmu brīvprātīgā darbā Liepā ticies ar bērniem un jauniešiem. Zinu, ka dažiem mājās patiešām ir smaga situācija, varu apbrīnot tikai to, kā ģimenēs vecāki šo nastu nes, taču saprotu arī, ka daudz ir šķirtu ģimeņu, ir alkohola problēmas un daudz kas cits, par ko atbildība jāuzņemas pašiem pieaugušajiem. Esmu ļoti gandarīts, ka varēju šī gada laikā strādāt ar bērniem, dot viņiem padomu un dalīties dzīves pieredzē, kas arī bijusi dažāda,” saka Džastins un teic, ka tikai pēc šī nodzīvotā gada Latvijā sapratis arī to, kādēļ tik daudz latviešu dodas uz Angliju, Īriju, lai pelnītu naudu.
“Nenosodu latviešus, tagad saprotu, kādēļ tas tā. Patiesi saprotu, ka Latvijā atalgojums ir zems, bet veikalos cenas ir teju tādas pašas kā Rietumeiropā. Domāju, Latvijai par labu nenāks arī eiro ieviešana, jo tas sekmēs preču un pakalpojumu cenu sadārdzināšanu, bet, cik saprotu, algas jau tuvākajā laikā cilvēkiem netiks celtas,” smaidot saka Džastins.
Klemence teic, ka pirms došanās uz Latviju zinājusi tikai to, ka Latvija ir maza valsts un ka tā ir viena no Baltijas valstīm, taču īsti nezināja, kura.
“Visvairāk apbrīnoju jūsu tradīcijas un kultūru. Man ļoti patīk, ka spilgti izpaužas tautas nacionālās iezīmes, identitāte, ka jūs atšķiraties ar savām lietām. Tāpat domāju, ka jūs esat lieli patrioti, un man tas patīk, jo Francija un citas Eiropas lielās valstis jau ir daudzviet sajaukušās kultūrā un tradīcijās,” bilst Klemence. Abi jaunieši teic, ka, dzīvojot Latvijā, pārvērtējuši daudzas lietas savā dzīvē, un atzīst, ka šī bijusi lieliska pieredze.
“Piekrītu Džastinam par augstajām cenām veikalos. Daudz kas maksā tikpat daudz, cik Francijā, taču atalgojums cilvēkiem Latvijā ir krietni zemāks nekā Rietumeiropā. Tas ir kaut kas traks. Laikam jau arī jāsaka, ka manā valstī viss ir daudz lielāks. Parīzē dzīvo tikpat daudz cilvēku, cik Latvijā kopumā. Tas ir trakoti, taču man te tiešām patīk. Tāpat mūsu lielveikalos ir lielāka izvēle dažādām precēm, kaut gan tagad saprotu, ka tas viss ir nevajadzīgi. Laikam jau arī es, dzīvojot Francijā, esmu iedzīta tādā kā pirkšanas drudzī. Ka, ieejot veikalā, liekas, viss jāpērk. Taču tikai tagad saprotu, ka var iztikt ar tikai dažām siera vai maizes šķirnēm,” saka Klemence un viņas viedoklim piekrīt arī Džastins, kurš atzīst, ka Latvijā iemācījies to, ka vērtības dzīvē nav nedz naudā, nedz veikalu plauktos, bet ģimenē un draugos.
“Pavisam noteikti esmu aizdomājies par daudzām lietām. Arī par to, ko nozīmē dzīvot daudz nabadzīgāk, nekā es biju pieradis. Ko nozīmē labās sajūtas gūt ģimenē un sirsnīgās attiecībās. Es pavisam noteikti Jaunajā gadā Latvijai un visiem latviešiem vēlu to labāko. Dāvanā es vēlētos pasniegt tādu kā padomu Latvijas valdībai, kurai ir jāsaprot, ka
valsts bagātība ir jaukie un stiprie cilvēki. Ne velti Īrijā, Anglijā arī var redzēt to, cik latvieši ir gatavi smagi strādāt. Jūs tādi esat – patiesi, strādīgi un gatavi daudz paciest. Es apbrīnoju jūs. Man ir liels prieks, ka nedaudz arī esmu apguvis latviešu valodu, un novēlu jums to nepazaudēt un nepieļaut, ka krievu valoda oficiāli kļūst par otro valsts valodu. Mēs, Īrijā, savu valodu teju esam pazaudējuši. Visi lielākoties runā angliski,” domās dalās Džastins un vaicāts, vai vēlētos dzīvot Latvijā, atbild: “Es noteikti to gribētu, ja šeit varētu nopelnīt naudu normālai iztikšanai. Taču vispirms atgriezīšos mājās, sevi vēl pilnveidošu, tad jau redzēs, kurp dzīve mani aizvedīs. Taču Latviju noteikti atcerēšos ar vislabākajām domām un atmiņām. Ļoti ceru, ka Latvijā uzlabosies sociālā un ekonomiskā situācija un latvieši, kuri aizbraukuši prom no valsts, atgriezīsies. Jūs esat ļoti vienota tauta, to pierādīja arī nesenā Zolitūdes traģēdija. Galvenais, lai valdība Latvijā saprastu, ka sava tauta, cilvēki ir jāatbalsta.”
Arī Klemence Latvijai un iegūtajiem draugiem Cēsīs vēl visu labāko Jaunajā gadā. Meitene teic, ka jauniešiem vēlētos uzdāvināt lielāku motivāciju, lai viņi dotos pēc vidusskolas studēt.
“Es to saku tādēļ, ka Latvijā augstākā izglītība lielākoties ir par samaksu. Francijā tas tā nav, ja mēs vēlamies, katrs var doties uz valsts augstskolu un studēt. Latvijā šī situācija ir citāda, kā saprotu. Daudzi jaunieši ņem studiju kredītus, nespēj Rīgā mācību laikā izdzīvot. Jums tas viss ir daudz sarežģītāk. Tādēļ es jauniešiem vēlu motivāciju un iespējas studēt, un dzīvē sasniegt visu, ko viņi vēlas,” saka Klemence. Liene Lote Grizāne
Komentāri