Vietējā apavu veikaliņā „Darimo” Cēsīs lieliski sastrādājušās divas jaunietes – cēsniece Ilona Dolženko (19) un alūksniete Inese Temmere (22), kura patlaban apmetusies uz dzīvi Cēsīs. Abas dzīvi darījušas interesantāku, kļūstot par kurpju pārdevējām. Ja pirms pāris gadiem Inesei kāds būtu teicis, ka viņa strādās apavu veikalā, viņa pasmietos. „Visvairāk man derdzas ieiet tirgū. Tiklīdz pamana pircēju, pārdevējas tam uzbrūk kā vanags cālim. Ar argumentiem – tas sarausies, tas izstiepsies, tas ievalkāsies, tas tik labi izskatīsies, to pērk visi – tirgū cenšas pārdot jebko. Mani tas kaitina, tādēļ nedomāju, ka pati reiz kļūšu par apavu pārdevēju. Tagad cenšos nedarīt tā, kā man nepatīk. Neesmu uzbāzīga, bet gan atvērta un laipna. Cenšamies radīt draudzīgu atmosfēru, lai pircēji nejustu, ka mēs gribam kaut ko uzspiest un iestāstīt,” atklāj Inese un bilst – lai arī pārdevējas darbs šķiet interesants, nākotni viņa tomēr cer saistīt ar grāmatvedību. Šo arodu Inese patlaban apgūst Latvijas Universitātē.
Savukārt Ilona apavu veikaliņā lielākoties manāma brīvdienās, jo vēl mācās. Viņai rit pēdējais mācību gads Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Jauniete ir pārliecināta, ka pārdot iespējams visas kurpes. „Katram apavu pārim ir savs pircējs. Jāatrod tikai veids un pieeja, kā kurpes piedāvāt,” saka Ilona un piekrīt kolēģes teiktajam: „Basām kājām nestaigāsi. Cilvēkiem apavi ir vieni no svarīgākajiem, tāpēc kurpes vienmēr būs ejoša prece.”
„Druvai” jaunietes atklāj, lai pārdotu kurpes, nepietiek tikai zināt, kāda lieluma un stila apavu pāri cilvēks vēlas iegādāties. Ir vajadzīgas arī zināšanas par kurpju piemērotību, valkāšanu, kopšanu. Viņas skaidro, ka katrai kurpei atšķiras lieste, savukārt cilvēkiem kājas ir dažādas. Nolūkotajam kurpju pārim ir jāder uz kājas, kurpes nevar būt kādā vietā nedaudz platākas vai šaurākas, kā tas nereti pieļaujams zābakiem. Dažkārt apavus iespējams pielāgot kājai, tajos ievietojot speciālus ieliktnīšus, kas ir lielisks risinājums gadījumos, ja nolūkotās kurpes patīk, bet ir mazliet par lielu, vai katrai kājai nepieciešami dažāda izmēra apavi.
Meitenes novērojušas, ka modē atgriežas kurpes ar spiciem purngaliem un spiciem papēžiem. Cēsnieki gan modei diez ko nesekojot, par modi svarīgāks ir komforts. „Cēsnieki iegādājas ērtus apavus. Arī augstpapēžu kurpes pērkot, skatās, lai tās būtu ne tikai skaistas, bet arī ērtas. Pircēju izvēlē vērojama liela dažādība, vienotas tendences pirkumos neredzam. Vieni vēl lūko pēc pavasara zābaciņiem, citi gādā kurpes. Jaunieši vairāk pērk kedas, vecāka gada gājuma cilvēki kurpes ar biezāku purniņu,” stāsta Inese.
Kurpes nav tikai prece, ko jaunietes tirgo. Arī mājās plauktos apavu netrūkst. Abas pārliecinātas, ka sievietei kurpju nevar būt par daudz. Inese prātā pārskata savu garderobi un atklāj, ka mājās atrodami ap 30 pāri dažādu sezonu apavu. Savukārt Ilona atzīst, ka kurpes ir viņas vājība, tādēļ garderobē esot krietni vairāk pāru. Tajā ir apavi dažādiem gadījumiem – gan vairāki pāri botu, gan augstpapēžu kurpju, arī vasaras sandeles, ādas un gumijas zābaki.
„Novalkāt visus nevar. Ir kurpes, kuras uzvilktas vienu vai pāris reižu. Ir bijuši pirkumi, kuriem esmu ļāvusies spontāni, turklāt apzinoties, ka kurpes nebūs ērtas staigāšanai un diez vai kādreiz uzvilkšu kājās. Bet kārdinājumam nespēju liegties. Apavi joprojām stāv mājās, izmest vai kādam atdot nespēju. Šādas kurpes ir acu baudai. Taču ir apavi, kuri man ir ļoti mīļi, tos nēsāju, līdz novalkājas līdz pēdējam,” vaļsirdīgi saka Ilona un atklāj, ka viņas mīļākais apavu pāris ir melni ādas puszābaki, kurus nēsā gandrīz ik dienu. Viņa paskaidro: „ Ja kādus apavus nēsāju bieži, tie man ātri apnīk. Šie zābaciņi gan ne, tos varu valkāt pat vasarā. Tie ir ļoti ērti, klasiska stila, bet ar savu odziņu.”
Inesei sirdij tuvākās ir kedas. Visgaumīgākās gādātas veikaliņā, kur pati strādā. „Tās ir melnas ar baltu zoli, glancētiem ādas elementiem un leoparda rakstu apavu virspusē. Kedas ir ļoti ērtas, bet galvenais – tajās kāja izskatās maza. Patīk, ka tās var vilkt pie jebkāda stila apģērba, arī pie sportiskā tipa kleitām, kuras ikdienā es valkāju visbiežāk,” stāsta Inese, norādot, ka Cēsu ielas ir nepiemērotas, lai staigātu kurpēs ar tieviem, augstiem papēžiem, tādēļ tādus apavus viņa velk tikai, ja brauc ar automašīnu.
Taujātas, kur prātīgāk gādāt jaunus apavus, jaunietes vienbalsīgi teic – gudrāk un drošāk to darīt veikalā. „Var pirkt tirgū, bet tur pārdevējas centīsies pārdot jebko. Pārnākot mājās, var pārņemt vilšanās sajūta par veikto pirkumu. Īslaicīgai nēsāšanai, vienreizējam gadījumam apavus var gādāt arī humpalās, taču, lai arī tos dezinficē, tos nēsāt nav higiēniski. Jo īpaši lietotus apavus neiesaku pirkt bērniem, jo iepriekšējais valkātājs tos var būt nepareizi iestaigājis, līdz ar to arī bērnam kāja var nepareizi pielāgoties. Protams, arī pieaugušajiem jau ievalkātos apavos var nebūt ērti, jo tie nederēs kā uzlieti,” pamāca Inese. Viņas kolēģe Ilona vēl piebilst, ka, gādājot apavus veikalā, var izvairīties no dažādām neērtībām: „Veikalā apaviem ir ražotāja garantija. Turklāt, ja nu tomēr mājās nākas vilties par pirkumu, veikalā to iespējams atdot vai apmainīt.” Anda Dzenža
Komentāri