Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kurpju pārdevējas

Druva
10:17
22.04.2015
244
Kurpju Pardevejas Img 3787 1

Vietējā apavu veikaliņā „Darimo” Cēsīs lieliski sastrādājušās divas jaunietes – cēsniece Ilona Dolženko (19) un alūksniete Inese Temmere (22), kura patlaban apmetusies uz dzīvi Cēsīs. Abas dzīvi darījušas interesantāku, kļūstot par kurpju pārdevējām. Ja pirms pāris gadiem Inesei kāds būtu teicis, ka viņa strādās apavu veikalā, viņa pasmietos. „Visvairāk man derdzas ieiet tirgū. Tiklīdz pamana pircēju, pārdevējas tam uzbrūk kā vanags cālim. Ar argumentiem – tas sarausies, tas izstiepsies, tas ievalkāsies, tas tik labi izskatīsies, to pērk visi – tirgū cenšas pārdot jebko. Mani tas kaitina, tādēļ nedomāju, ka pati reiz kļūšu par apavu pārdevēju. Tagad cenšos nedarīt tā, kā man nepatīk. Neesmu uzbāzīga, bet gan atvērta un laipna. Cenšamies radīt draudzīgu atmosfēru, lai pircēji nejustu, ka mēs gribam kaut ko uzspiest un iestāstīt,” atklāj Inese un bilst – lai arī pārdevējas darbs šķiet interesants, nākotni viņa tomēr cer saistīt ar grāmatvedību. Šo arodu Inese patlaban apgūst Latvijas Universitātē.

Savukārt Ilona apavu veikaliņā lielākoties manāma brīvdienās, jo vēl mācās. Viņai rit pēdējais mācību gads Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā. Jauniete ir pārliecināta, ka pārdot iespējams visas kurpes. „Katram apavu pārim ir savs pircējs. Jāatrod tikai veids un pieeja, kā kurpes piedāvāt,” saka Ilona un piekrīt kolēģes teiktajam: „Basām kājām nestaigāsi. Cilvēkiem apavi ir vieni no svarīgākajiem, tāpēc kurpes vienmēr būs ejoša prece.”

„Druvai” jaunietes atklāj, lai pārdotu kurpes, nepietiek tikai zināt, kāda lieluma un stila apavu pāri cilvēks vēlas iegādāties. Ir vajadzīgas arī zināšanas par kurpju piemērotību, valkāšanu, kopšanu. Viņas skaidro, ka katrai kurpei atšķiras lieste, savukārt cilvēkiem kājas ir dažādas. Nolūkotajam kurpju pārim ir jāder uz kājas, kurpes nevar būt kādā vietā nedaudz platākas vai šaurākas, kā tas nereti pieļaujams zābakiem. Dažkārt apavus iespējams pielāgot kājai, tajos ievietojot speciālus ieliktnīšus, kas ir lielisks risinājums gadījumos, ja nolūkotās kurpes patīk, bet ir mazliet par lielu, vai katrai kājai nepieciešami dažāda izmēra apavi.

Meitenes novērojušas, ka modē atgriežas kurpes ar spiciem purngaliem un spiciem papēžiem. Cēsnieki gan modei diez ko nesekojot, par modi svarīgāks ir komforts. „Cēsnieki iegādājas ērtus apavus. Arī augstpapēžu kurpes pērkot, skatās, lai tās būtu ne tikai skaistas, bet arī ērtas. Pircēju izvēlē vērojama liela dažādība, vienotas tendences pirkumos neredzam. Vieni vēl lūko pēc pavasara zābaciņiem, citi gādā kurpes. Jaunieši vairāk pērk kedas, vecāka gada gājuma cilvēki kurpes ar biezāku purniņu,” stāsta Inese.

Kurpes nav tikai prece, ko jaunietes tirgo. Arī mājās plauktos apavu netrūkst. Abas pārliecinātas, ka sievietei kurpju nevar būt par daudz. Inese prātā pārskata savu garderobi un atklāj, ka mājās atrodami ap 30 pāri dažādu sezonu apavu. Savukārt Ilona atzīst, ka kurpes ir viņas vājība, tādēļ garderobē esot krietni vairāk pāru. Tajā ir apavi dažādiem gadījumiem – gan vairāki pāri botu, gan augstpapēžu kurpju, arī vasaras sandeles, ādas un gumijas zābaki.

„Novalkāt visus nevar. Ir kurpes, kuras uzvilktas vienu vai pāris reižu. Ir bijuši pirkumi, kuriem esmu ļāvusies spontāni, turklāt apzinoties, ka kurpes nebūs ērtas staigāšanai un diez vai kādreiz uzvilkšu kājās. Bet kārdinājumam nespēju liegties. Apavi joprojām stāv mājās, izmest vai kādam atdot nespēju. Šādas kurpes ir acu baudai. Taču ir apavi, kuri man ir ļoti mīļi, tos nēsāju, līdz novalkājas līdz pēdējam,” vaļsirdīgi saka Ilona un atklāj, ka viņas mīļākais apavu pāris ir melni ādas puszābaki, kurus nēsā gandrīz ik dienu. Viņa paskaidro: „ Ja kādus apavus nēsāju bieži, tie man ātri apnīk. Šie zābaciņi gan ne, tos varu valkāt pat vasarā. Tie ir ļoti ērti, klasiska stila, bet ar savu odziņu.”

Inesei sirdij tuvākās ir kedas. Visgaumīgākās gādātas veikaliņā, kur pati strādā. „Tās ir melnas ar baltu zoli, glancētiem ādas elementiem un leoparda rakstu apavu virspusē. Kedas ir ļoti ērtas, bet galvenais – tajās kāja izskatās maza. Patīk, ka tās var vilkt pie jebkāda stila apģērba, arī pie sportiskā tipa kleitām, kuras ikdienā es valkāju visbiežāk,” stāsta Inese, norādot, ka Cēsu ielas ir nepiemērotas, lai staigātu kurpēs ar tieviem, augstiem papēžiem, tādēļ tādus apavus viņa velk tikai, ja brauc ar automašīnu.

Taujātas, kur prātīgāk gādāt jaunus apavus, jaunietes vienbalsīgi teic – gudrāk un drošāk to darīt veikalā. „Var pirkt tirgū, bet tur pārdevējas centīsies pārdot jebko. Pārnākot mājās, var pārņemt vilšanās sajūta par veikto pirkumu. Īslaicīgai nēsāšanai, vienreizējam gadījumam apavus var gādāt arī humpalās, taču, lai arī tos dezinficē, tos nēsāt nav higiēniski. Jo īpaši lietotus apavus neiesaku pirkt bērniem, jo iepriekšējais valkātājs tos var būt nepareizi iestaigājis, līdz ar to arī bērnam kāja var nepareizi pielāgoties. Protams, arī pieaugušajiem jau ievalkātos apavos var nebūt ērti, jo tie nederēs kā uzlieti,” pamāca Inese. Viņas kolēģe Ilona vēl piebilst, ka, gādājot apavus veikalā, var izvairīties no dažādām neērtībām: „Veikalā apaviem ir ražotāja garantija. Turklāt, ja nu tomēr mājās nākas vilties par pirkumu, veikalā to iespējams atdot vai apmainīt.” Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
33

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
143

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi