Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ko puiši domā par naudu…

Druva
00:00
09.02.2008
11
200802082310548582 1

Money, money, money… must be funny in the rich man`s world…tā vai apmēram tā skanēja grupas “ABBA” dziesma. Tiesa, nauda svarīga bijusi visos laikos, bet ko mūsdienās jaunieši domā par naudu, centos noskaidrot sarunā ar trim cēsniekiem – Lauri Elsi, Sandi Čemmi un Arti Ūdri.

– Ko jums nozīmē nauda? Lauris: – Šajos laikos diezgan daudz. Neteikšu, ka visu, bet daudz. Ja nav naudas, nav nekā. Tādēļ mēs arī strādājam. Sandis: – Par naudu viss ir nopērkams – izklaide, ikdienišķa iztikšana un degviela autiņam. Lauris: – Ikdienu bez naudas nemaz nevar iedomāties. Ej, kur gribi, tā nepieciešama. – Ko nekad nedarītu naudas dēļ? Lauris: – Nenogalinātu cilvēku. Sandis: – Nebrauktu uz ārzemēm dzīvot un strādāt. Cietumā nesēdētu. Lauris: – Naudas dēļ tur arī negribētos nokļūt. Artis: – Nezinu. Droši vien daudz ko nedarītu. – Kāpēc mūsdienās ir tik izteikta dzīšanās pēc naudas? Artis: – Katram no mums ir kāds mērķis, pēc kura tiecamies. Nauda paver durvis dažādām iespējām. Sandis: – Materiālās vērtības ir kļuvušas daudz svarīgākas. Lauris: – Bet tā bijis vienmēr. Arī karojuši visos laikos ir tikai bagātības un varas dēļ. Mūsdienās tas notiek civilizētāk. Bet, kā jau sākumā teicu, bez naudas neko nevar darīt. Kaut ar draugiem aizbraukt uz ezeru… Vajag šašlikam, aliņam, benzīnam… – Kam visvairāk ikdienā patērējat līdzekļus? Lauris: – Draudzenei. Sandis: – Mašīnai un degvielai. Artis: – Dažādām ikdienas nepieciešamībām. Dažādiem rēķiniem. – Cik svarīgi meitenēm ir tas, lai puisis būtu turīgs? Sandis: – Domāju, ka daudzām tas ir pat primārais. Lauris: – Bet, tā arī jābūt, ka puisis spēj uzturēt meiteni vai vēlāk ģimeni. Tam noteikti nevajadzētu būt vissvarīgākajam, kādēļ meitene puisi izvēlējusies… Bet kādreiz paši esam smējušies – atradīsim bagātu veceni un iesim pie viņas dzīvot. Tas, protams, joks (smejas). Bet patiesībā galvenais, lai manai meitenei nekā netrūktu. Pats varu nedaudz ilgāk paciesties. – Vai kādreiz esat aizdevuši vai aizņēmušies naudu? Lauris: – Esmu aizdevis, un vienmēr ir arī atdots. Ir gadījies, ka par parādu jāatgādina. Bet atdod. Arī pats esmu kādreiz aizņēmies. Vajadzēja ātri naudu dzīvokļa remontam. Sandis: – Ir kādreiz aizdots, bet, ja laikus neatdod, uzticību tas mazina. Vairāk par 20 latiem aizdevis neesmu. Lauris: – Bet vienmēr jau var pateikt: „Man nav. Ja būtu, toč aizdotu.” Artis:</b> – Ir aizdots. Norunājam, kurā datumā atdos, un viss. Ja tā nenotiek, prasu, kāpēc, un norunājam citu datumu. Ir cilvēki, kuri pieraduši visu laiku aizņemties. Lielākā naudas summa, kuru esmu aizdevis, bijuši 1500 lati. – Ko domājat par kredītsaistībām, ar ko nereti apkrāvušies jaunieši? Sandis: – Viss ir aizgājis nedaudz par traku. Esam aizgājuši galējībās un dzīvojam kredītā. Artis: – Bet tās ir iespējas. Varbūt citādāk cilvēkam nav iespēju nopirkt televizoru vai ledusskapi… – Kāds būtu nejēdzīgākais iemesls, kāpēc aizņemties naudu? Sandis: – Lai <i.patusētos. Artis: – Vienam vakaram. Lauris: – Jebkas, kā rezultātā nauda tiktu iztērēta bezmērķīgi. – Vai draugu lokā ir svarīgi, cik katrs esat nodrošināti? Lauris: – Šķiet, ka ne. Par to pat īsti nav piedomāts. Visi kopā aizbraucam, ja vajag aliņam, sametam. Sandis: – Klases salidojumos, iespējams, tas ir citādāk. Tad interesē, kādu skolu kurš pabeidzis, kur strādā un ko vispār dara…, bet citādi tas nav svarīgi. Lauris: – Jā, bet nav tā, ka iet klāt un prasa, cik tad tu pelni… Neies tak sevi sāpināt ( smejas). – Atceraties, kā nopelnījāt pirmo naudu? Artis: – Pamatskolas laikā vasarās lasījām ogas. Bet naudai toreiz bija cita vērtība. Lauris: – Ar brāli laukos braucām ar traktoru un sienu vedām. Maksāja labi, un naudas mums toreiz netrūka. Nezinājām pat, kā iztērēt. Sandis: – Skolā varēja vasarās strādāt, un par to arī kaut ko samaksāja. -Vai neesat domājuši doties peļņā uz ārzemēm? Artis: – Anglijā nodzīvoju vienu gadu. Strādāju. Esmu arī divas reizes pa trim mēnešiem bijis Norvēģijā. Tur naudu pelnīt ir citādāk. Bet ir laba sajūta, ja vari strādāt un par to arī naudu nopelnīt. Lauris: – Nezinu, kā dzīve iekārtosies. Varbūt. Ja ļoti vajadzētu, brauktu. Sandis: – Teikšu, ka nē. Ja tiešām būtu bezizejas situācija, varbūt tikai tad. -Ja tiktu pie miljoniem, ko vispirms izdarītu? Lauris: – Aizbrauktu kaut kur uz siltajām zemēm un vienkārši pagulētu pludmalē. Sandis: – Uzrakstītu atlūgumu un kādu laiku nestrādātu. Artis: – Nopirktu māju, bet vispār domātu par kādu biznesu, lai nauda veido naudu. – Ko par naudu nevar nopirkt? Lauris: – Filmās saka – mīlestību. Garīgās vērtības. Ja mēs būtu miljonāri, diez vai Drabešos sēdētu uz trepītēm un kopā rēktu. Bet tie ir vieni no foršākajiem mirkļiem. Tad par šādām mazām lietām aizmirstu. Sandis: – Laimi… Lauris: – Kas ir laime? Man pilnai laimei daudz nevajag. Vienu aliņu, čipsu paku un labu filmu. Lats trīsdesmit (smejas). Artis: – Veselību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi