Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ko puiši domā par naudu…

Druva
00:00
09.02.2008
4
200802082310548582 1

Money, money, money… must be funny in the rich man`s world…tā vai apmēram tā skanēja grupas “ABBA” dziesma. Tiesa, nauda svarīga bijusi visos laikos, bet ko mūsdienās jaunieši domā par naudu, centos noskaidrot sarunā ar trim cēsniekiem – Lauri Elsi, Sandi Čemmi un Arti Ūdri.

– Ko jums nozīmē nauda? Lauris: – Šajos laikos diezgan daudz. Neteikšu, ka visu, bet daudz. Ja nav naudas, nav nekā. Tādēļ mēs arī strādājam. Sandis: – Par naudu viss ir nopērkams – izklaide, ikdienišķa iztikšana un degviela autiņam. Lauris: – Ikdienu bez naudas nemaz nevar iedomāties. Ej, kur gribi, tā nepieciešama. – Ko nekad nedarītu naudas dēļ? Lauris: – Nenogalinātu cilvēku. Sandis: – Nebrauktu uz ārzemēm dzīvot un strādāt. Cietumā nesēdētu. Lauris: – Naudas dēļ tur arī negribētos nokļūt. Artis: – Nezinu. Droši vien daudz ko nedarītu. – Kāpēc mūsdienās ir tik izteikta dzīšanās pēc naudas? Artis: – Katram no mums ir kāds mērķis, pēc kura tiecamies. Nauda paver durvis dažādām iespējām. Sandis: – Materiālās vērtības ir kļuvušas daudz svarīgākas. Lauris: – Bet tā bijis vienmēr. Arī karojuši visos laikos ir tikai bagātības un varas dēļ. Mūsdienās tas notiek civilizētāk. Bet, kā jau sākumā teicu, bez naudas neko nevar darīt. Kaut ar draugiem aizbraukt uz ezeru… Vajag šašlikam, aliņam, benzīnam… – Kam visvairāk ikdienā patērējat līdzekļus? Lauris: – Draudzenei. Sandis: – Mašīnai un degvielai. Artis: – Dažādām ikdienas nepieciešamībām. Dažādiem rēķiniem. – Cik svarīgi meitenēm ir tas, lai puisis būtu turīgs? Sandis: – Domāju, ka daudzām tas ir pat primārais. Lauris: – Bet, tā arī jābūt, ka puisis spēj uzturēt meiteni vai vēlāk ģimeni. Tam noteikti nevajadzētu būt vissvarīgākajam, kādēļ meitene puisi izvēlējusies… Bet kādreiz paši esam smējušies – atradīsim bagātu veceni un iesim pie viņas dzīvot. Tas, protams, joks (smejas). Bet patiesībā galvenais, lai manai meitenei nekā netrūktu. Pats varu nedaudz ilgāk paciesties. – Vai kādreiz esat aizdevuši vai aizņēmušies naudu? Lauris: – Esmu aizdevis, un vienmēr ir arī atdots. Ir gadījies, ka par parādu jāatgādina. Bet atdod. Arī pats esmu kādreiz aizņēmies. Vajadzēja ātri naudu dzīvokļa remontam. Sandis: – Ir kādreiz aizdots, bet, ja laikus neatdod, uzticību tas mazina. Vairāk par 20 latiem aizdevis neesmu. Lauris: – Bet vienmēr jau var pateikt: „Man nav. Ja būtu, toč aizdotu.” Artis:</b> – Ir aizdots. Norunājam, kurā datumā atdos, un viss. Ja tā nenotiek, prasu, kāpēc, un norunājam citu datumu. Ir cilvēki, kuri pieraduši visu laiku aizņemties. Lielākā naudas summa, kuru esmu aizdevis, bijuši 1500 lati. – Ko domājat par kredītsaistībām, ar ko nereti apkrāvušies jaunieši? Sandis: – Viss ir aizgājis nedaudz par traku. Esam aizgājuši galējībās un dzīvojam kredītā. Artis: – Bet tās ir iespējas. Varbūt citādāk cilvēkam nav iespēju nopirkt televizoru vai ledusskapi… – Kāds būtu nejēdzīgākais iemesls, kāpēc aizņemties naudu? Sandis: – Lai <i.patusētos. Artis: – Vienam vakaram. Lauris: – Jebkas, kā rezultātā nauda tiktu iztērēta bezmērķīgi. – Vai draugu lokā ir svarīgi, cik katrs esat nodrošināti? Lauris: – Šķiet, ka ne. Par to pat īsti nav piedomāts. Visi kopā aizbraucam, ja vajag aliņam, sametam. Sandis: – Klases salidojumos, iespējams, tas ir citādāk. Tad interesē, kādu skolu kurš pabeidzis, kur strādā un ko vispār dara…, bet citādi tas nav svarīgi. Lauris: – Jā, bet nav tā, ka iet klāt un prasa, cik tad tu pelni… Neies tak sevi sāpināt ( smejas). – Atceraties, kā nopelnījāt pirmo naudu? Artis: – Pamatskolas laikā vasarās lasījām ogas. Bet naudai toreiz bija cita vērtība. Lauris: – Ar brāli laukos braucām ar traktoru un sienu vedām. Maksāja labi, un naudas mums toreiz netrūka. Nezinājām pat, kā iztērēt. Sandis: – Skolā varēja vasarās strādāt, un par to arī kaut ko samaksāja. -Vai neesat domājuši doties peļņā uz ārzemēm? Artis: – Anglijā nodzīvoju vienu gadu. Strādāju. Esmu arī divas reizes pa trim mēnešiem bijis Norvēģijā. Tur naudu pelnīt ir citādāk. Bet ir laba sajūta, ja vari strādāt un par to arī naudu nopelnīt. Lauris: – Nezinu, kā dzīve iekārtosies. Varbūt. Ja ļoti vajadzētu, brauktu. Sandis: – Teikšu, ka nē. Ja tiešām būtu bezizejas situācija, varbūt tikai tad. -Ja tiktu pie miljoniem, ko vispirms izdarītu? Lauris: – Aizbrauktu kaut kur uz siltajām zemēm un vienkārši pagulētu pludmalē. Sandis: – Uzrakstītu atlūgumu un kādu laiku nestrādātu. Artis: – Nopirktu māju, bet vispār domātu par kādu biznesu, lai nauda veido naudu. – Ko par naudu nevar nopirkt? Lauris: – Filmās saka – mīlestību. Garīgās vērtības. Ja mēs būtu miljonāri, diez vai Drabešos sēdētu uz trepītēm un kopā rēktu. Bet tie ir vieni no foršākajiem mirkļiem. Tad par šādām mazām lietām aizmirstu. Sandis: – Laimi… Lauris: – Kas ir laime? Man pilnai laimei daudz nevajag. Vienu aliņu, čipsu paku un labu filmu. Lats trīsdesmit (smejas). Artis: – Veselību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
27
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
44
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
68

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
93

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi