Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Kāda naudas vienība ir Ungārijā?

Druva
08:58
06.09.2010
48
Img 0014 1

Nopietni nenopietnajā Jauniešu lappuses spēlē „Divkauja”

šoreiz tikās divi cēsnieki – peintbolists Edgars Zvaigzne ( 20 gadi) un LU Filozofijas fakultātes students Roberts Osītis (20 gadi). Puiši cīnās par dāvanu karti foto sesijai no Cēsīs labākā fotosalona „Vidzemes fotostudija”. –Uzzīmējiet kādu dzīvu būtni.

Roberts:- Uzzīmēju Kristapu no Alūksnes…. Varbūt tur tāds Kristaps patiešām dzīvo.

Edgars:- Zīmēšana man nekad nav padevusies, bet centos uzzīmēt putnu. Tas varētu būt dzenis.

Ar ko jums asociējas rudens?

Roberts:- Pirmā asociācija – balts. Bet vispār rudens man šķiet kā laiks pēc katarses, pēc lielajiem emociju plūdiem, kas vasarā norisinās. Rudens neiezīmē tikai kaut kā beigu sākumu, bet drīzāk jaunas iespējas. Baltas lapas princips. Kaut kas sākas no sākuma.

Edgars:- Pirmā asociācija ar rudeni- Sigulda. Pašam rudens ir visnotaļ pozitīvs mēnesis, kurš atrodas starp maniem diviem mīļākajiem gadalaikiem – vasaru un ziemu. Rudens arī man ir pārejas mēnesis.

Kāda naudas vienība ir Ungārijā? (Pareizā atbilde- forinti)

Roberts:- Nezinu gan. Varbūt Ungārijas zlots.

Edgars:- Nezinu. –Atminiet latviešu tautas mīklu- liela, liela pļava, divi gani- viens zelta, otrs- sudraba. (Pareizā atbilde- Saule un Mēness)

Roberts:- Ja pieņemam, ka lielā pļava ir debess jums, tad gani varētu būt Saule un Mēness.

Edgars:- Mana asociācija bija ar kaut kādiem laukaugiem. Kukurūza un kaut kādi graudi.

Kā vērtējat TV piedāvājumu Latvijā?

Roberts:- Es televizoru skatos ļoti reti, tādēļ īsti nezināšu visu, ko TV ekrānos var redzēt. Taču, cik nācies aci uzmest, neteikšu, ka tas, ko mums piedāvā, ir kaut kas ļoti kvalitatīvs. Saturiski televīzijas izvēlas romiešu principu- maize un izklaides. Lai cilvēki, skatoties TV, aizmirstos. Piedāvājumā ir dažādi šovi, izklaides programmas. Man patīk LTV1 „Vakara intervijas”. Tās bieži ir interesantas un saturiskas. Arī raidījums „Krējums saldais” bija skatāms raidījums. Gribētos TV redzēt vairāk kvalitatīvu kino un pārdomātu izklaides programmu.

Edgars:- Svētdien vakarā ieslēdzu televizoru un vīlos. Vienā kanālā dziedāja ģimenes, otrā sacentās Latvijas zvaigznes. Sapratu, ka līdz pat Ziemassvētkiem šajos kanālos vismaz svētdienas vakarā nebūs, ko redzēt. Mans favorītraidījums ir „Tūkstošs jūdzes”, kur ar džipiem vīri dodas pa Eiropu. Nepatīk, ka lielākā daļa raidījumu ir špikoti no ārzemju kanāliem, turklāt tas nav pat izdarīts kvalitatīvi. Žēl, ka mums pašiem nav savu ideju, kuras realizēt ā. Pats vēlētos, lai mūsu televīzijās būtu plašāki sporta apskati, jo sporta dzīve nebeidzas ar vienas hokeja, basketbola vai futbola komandas panākumiem. Ir taču arī plašāki sporta notikumi pasaulē.

„Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību.” Kas teicis šos vārdus un kā tos vērtējat? (Pareizā atbilde- Māte Terēze)

Roberts:- Teicis to varētu būt Gandī. Man rodas pretjautājums, ko vispār nozīmē liels vai mazs darbs? Arī Hitlers ir padarījis lielus darbus, kas gan palikuši pagātnē, bet tos atceras arī šodien. Taču skatoties uz to no visuma fona, tas ir neliels smilšu graudiņš visā plašumā. Domāju, ka katrs dzīvē darām to, ko mums lemts darīt un neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs vienkārši darām savus darbus, kas ir nozīmīgi.

Edgars:- Nezinu, kas to teicis. Taču šis teiciens man asociējas ar Latvijas mazajiem uzņēmējiem, kuri, strādādami šajā valstī, nespēj paveikt neko lielu Eiropas līmenī, bet strādā ar mīlestību un dara, ko var pašu zemes robežās.

-Pēc kā vērtējat cilvēkus, ar kuriem iepazīstaties?

Roberts:- Vienmēr jau cilvēkos piesaista atšķirīgais un neparastais. Vēl svarīgs uzsvars, lai cilvēks būtu patiess, nevis samākslots. Man nepatīk cilvēki, kuri atdarina citu manieres vai izturēšanos, pazaudējot savu identitāti.

Edgars:- Iepazīstoties ar cilvēku, svarīgs ir pirmais iespaids. Svarīgas ir elementāras lietas – vai cilvēks ir pieklājīgs, saistošs sarunās un tā tālāk. Piekritīšu Robertam, ka atšķirīgais citos liekas pievilcīgs.

Iedomājies- tu esi kuģa kapteinis. Uz kuģa ir četras kajītes, astoņi logi, viens pavārs. Kuģis būvēts 2000. gadā un kuģim ir viens klājs. Sakiet, cik gadu ir kuģa kapteinim?

Roberts:- …

Edgars:- Tā kā prasīji iedomāties, ka esmu kuģa kapteinis, tad tas būs mans vecums.

Roberts:- Re kā! Uzmanības spēle un es kārtīgi neklausījos jautājumu. – Kur Latvijā atrodas apdzīvota vieta Rugāji? (Pareizā atbilde- Latgalē, netālu no Balviem)

Roberts:- Varbūt Kurzemes pusē. Taču nenoliegšu, ka Latvijā visur bijis neesmu, lai gan ar lielu interesi apceļoju dzimto zemi. Turklāt Latvija ir dažāda. Latgale no Kurzemes atšķiras krasi.

Edgars:- Teikšu, ka Latgalē, bet pats tur bijis neesmu. Bet ar vecākiem esam gana daudz izbraukājuši Latviju, apskatot ievērojamākos kultūrvēsturiskā mantojuma objektus.

Kā vērtējat eiro ieviešanu Latvijā?

Roberts:- Esmu par, jo, manuprāt, ir smieklīgi vienīgajiem turēties pie kaut kādas latviskās nominālās identitātes. Eiro ieviešanas palīdzēs biznesmeņiem veidot saikni ar Eiropu un iziet ārpus Latvijas. Bet es neesmu ekonomists un varbūt mans viedoklis ir maldīgs. Varbūt esmu no tās paaudzes, kas neizjūt tādu piesaisti latam, kā mūsu vecvecāki, kuri par to cīnījās. Un tas atkal ir iemesls paaudžu strīdiem, jo nenovērtējam to, par ko cīnījušies mūsu senči un senču senči.

Edgars:- Es atbalstu, jo Eiropas Savienībā varētu būt vienota naudas zīme. Jo cilvēki mūsdienās daudz ceļo, viena valūta atvieglotu ceļošanu, nebūtu jāmaina nauda. Taču tā Latvija zaudēs arī savu identitāti, savu naudas zīmi, kas varbūt mūs raksturo kā spēcīgu tautu.

-Kāpēc cilvēki raud?

Roberts:- Pēc tam kļūst vieglāk. Raudāšana ir iemesls, kā samierināties ar kādu situāciju. Tas, protams, arī ir fizioloģisks process, ko izskaidrot nevaru, kāpēc tā notiek. Taču šajā gadījumā gribu pateikt, ka nepiekrītu stereotipam par to, ka raudāt var tikai meitenes. Arī vīrieši var raudāt. Tas nav nekas nosodāms.

Edgars:- Raudāšana ir emociju izrādīšana- bēdās, laimē. Es arī nepiekritīšu stereotipam par to, ka vīrieši neraud. Vai tad vīrietim jābūt koka gabalam, kurš nevar izrādīt emocijas un jūtas? Emociju izrādīšana nav nekas nosodāms. Vecākiem nevajag maziem puikām mācīt, lai viņi neraud! -Labākais darbs, ko līdz šim esat paveikuši?

Roberts:- Ceru, ka mani labākie darbi vēl sekos. Visa dzīve vēl priekšā! Es mēģinu būt labs un cenšos arvien kļūt labāks nekā esmu.

Edgars:- Kaut kas viens prātā nenāk, bet varu teikt, ka esmu izpalīdzīgs cilvēks un, ja vien varu, palīdzību neliedzu. Zinu, ka labie darbi atmaksājas ar to pašu. -Iesakiet nākamās spēles dalībniekus. Roberts:- Alisi Upmali. Edgars:- Aneti Pavāri.

Foto: Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
23

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
93

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
128

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
55

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
194

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi