Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Kāda naudas vienība ir Ungārijā?

Druva
08:58
06.09.2010
14
Img 0014 1

Nopietni nenopietnajā Jauniešu lappuses spēlē „Divkauja”

šoreiz tikās divi cēsnieki – peintbolists Edgars Zvaigzne ( 20 gadi) un LU Filozofijas fakultātes students Roberts Osītis (20 gadi). Puiši cīnās par dāvanu karti foto sesijai no Cēsīs labākā fotosalona „Vidzemes fotostudija”. –Uzzīmējiet kādu dzīvu būtni.

Roberts:- Uzzīmēju Kristapu no Alūksnes…. Varbūt tur tāds Kristaps patiešām dzīvo.

Edgars:- Zīmēšana man nekad nav padevusies, bet centos uzzīmēt putnu. Tas varētu būt dzenis.

Ar ko jums asociējas rudens?

Roberts:- Pirmā asociācija – balts. Bet vispār rudens man šķiet kā laiks pēc katarses, pēc lielajiem emociju plūdiem, kas vasarā norisinās. Rudens neiezīmē tikai kaut kā beigu sākumu, bet drīzāk jaunas iespējas. Baltas lapas princips. Kaut kas sākas no sākuma.

Edgars:- Pirmā asociācija ar rudeni- Sigulda. Pašam rudens ir visnotaļ pozitīvs mēnesis, kurš atrodas starp maniem diviem mīļākajiem gadalaikiem – vasaru un ziemu. Rudens arī man ir pārejas mēnesis.

Kāda naudas vienība ir Ungārijā? (Pareizā atbilde- forinti)

Roberts:- Nezinu gan. Varbūt Ungārijas zlots.

Edgars:- Nezinu. –Atminiet latviešu tautas mīklu- liela, liela pļava, divi gani- viens zelta, otrs- sudraba. (Pareizā atbilde- Saule un Mēness)

Roberts:- Ja pieņemam, ka lielā pļava ir debess jums, tad gani varētu būt Saule un Mēness.

Edgars:- Mana asociācija bija ar kaut kādiem laukaugiem. Kukurūza un kaut kādi graudi.

Kā vērtējat TV piedāvājumu Latvijā?

Roberts:- Es televizoru skatos ļoti reti, tādēļ īsti nezināšu visu, ko TV ekrānos var redzēt. Taču, cik nācies aci uzmest, neteikšu, ka tas, ko mums piedāvā, ir kaut kas ļoti kvalitatīvs. Saturiski televīzijas izvēlas romiešu principu- maize un izklaides. Lai cilvēki, skatoties TV, aizmirstos. Piedāvājumā ir dažādi šovi, izklaides programmas. Man patīk LTV1 „Vakara intervijas”. Tās bieži ir interesantas un saturiskas. Arī raidījums „Krējums saldais” bija skatāms raidījums. Gribētos TV redzēt vairāk kvalitatīvu kino un pārdomātu izklaides programmu.

Edgars:- Svētdien vakarā ieslēdzu televizoru un vīlos. Vienā kanālā dziedāja ģimenes, otrā sacentās Latvijas zvaigznes. Sapratu, ka līdz pat Ziemassvētkiem šajos kanālos vismaz svētdienas vakarā nebūs, ko redzēt. Mans favorītraidījums ir „Tūkstošs jūdzes”, kur ar džipiem vīri dodas pa Eiropu. Nepatīk, ka lielākā daļa raidījumu ir špikoti no ārzemju kanāliem, turklāt tas nav pat izdarīts kvalitatīvi. Žēl, ka mums pašiem nav savu ideju, kuras realizēt ā. Pats vēlētos, lai mūsu televīzijās būtu plašāki sporta apskati, jo sporta dzīve nebeidzas ar vienas hokeja, basketbola vai futbola komandas panākumiem. Ir taču arī plašāki sporta notikumi pasaulē.

„Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību.” Kas teicis šos vārdus un kā tos vērtējat? (Pareizā atbilde- Māte Terēze)

Roberts:- Teicis to varētu būt Gandī. Man rodas pretjautājums, ko vispār nozīmē liels vai mazs darbs? Arī Hitlers ir padarījis lielus darbus, kas gan palikuši pagātnē, bet tos atceras arī šodien. Taču skatoties uz to no visuma fona, tas ir neliels smilšu graudiņš visā plašumā. Domāju, ka katrs dzīvē darām to, ko mums lemts darīt un neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs vienkārši darām savus darbus, kas ir nozīmīgi.

Edgars:- Nezinu, kas to teicis. Taču šis teiciens man asociējas ar Latvijas mazajiem uzņēmējiem, kuri, strādādami šajā valstī, nespēj paveikt neko lielu Eiropas līmenī, bet strādā ar mīlestību un dara, ko var pašu zemes robežās.

-Pēc kā vērtējat cilvēkus, ar kuriem iepazīstaties?

Roberts:- Vienmēr jau cilvēkos piesaista atšķirīgais un neparastais. Vēl svarīgs uzsvars, lai cilvēks būtu patiess, nevis samākslots. Man nepatīk cilvēki, kuri atdarina citu manieres vai izturēšanos, pazaudējot savu identitāti.

Edgars:- Iepazīstoties ar cilvēku, svarīgs ir pirmais iespaids. Svarīgas ir elementāras lietas – vai cilvēks ir pieklājīgs, saistošs sarunās un tā tālāk. Piekritīšu Robertam, ka atšķirīgais citos liekas pievilcīgs.

Iedomājies- tu esi kuģa kapteinis. Uz kuģa ir četras kajītes, astoņi logi, viens pavārs. Kuģis būvēts 2000. gadā un kuģim ir viens klājs. Sakiet, cik gadu ir kuģa kapteinim?

Roberts:- …

Edgars:- Tā kā prasīji iedomāties, ka esmu kuģa kapteinis, tad tas būs mans vecums.

Roberts:- Re kā! Uzmanības spēle un es kārtīgi neklausījos jautājumu. – Kur Latvijā atrodas apdzīvota vieta Rugāji? (Pareizā atbilde- Latgalē, netālu no Balviem)

Roberts:- Varbūt Kurzemes pusē. Taču nenoliegšu, ka Latvijā visur bijis neesmu, lai gan ar lielu interesi apceļoju dzimto zemi. Turklāt Latvija ir dažāda. Latgale no Kurzemes atšķiras krasi.

Edgars:- Teikšu, ka Latgalē, bet pats tur bijis neesmu. Bet ar vecākiem esam gana daudz izbraukājuši Latviju, apskatot ievērojamākos kultūrvēsturiskā mantojuma objektus.

Kā vērtējat eiro ieviešanu Latvijā?

Roberts:- Esmu par, jo, manuprāt, ir smieklīgi vienīgajiem turēties pie kaut kādas latviskās nominālās identitātes. Eiro ieviešanas palīdzēs biznesmeņiem veidot saikni ar Eiropu un iziet ārpus Latvijas. Bet es neesmu ekonomists un varbūt mans viedoklis ir maldīgs. Varbūt esmu no tās paaudzes, kas neizjūt tādu piesaisti latam, kā mūsu vecvecāki, kuri par to cīnījās. Un tas atkal ir iemesls paaudžu strīdiem, jo nenovērtējam to, par ko cīnījušies mūsu senči un senču senči.

Edgars:- Es atbalstu, jo Eiropas Savienībā varētu būt vienota naudas zīme. Jo cilvēki mūsdienās daudz ceļo, viena valūta atvieglotu ceļošanu, nebūtu jāmaina nauda. Taču tā Latvija zaudēs arī savu identitāti, savu naudas zīmi, kas varbūt mūs raksturo kā spēcīgu tautu.

-Kāpēc cilvēki raud?

Roberts:- Pēc tam kļūst vieglāk. Raudāšana ir iemesls, kā samierināties ar kādu situāciju. Tas, protams, arī ir fizioloģisks process, ko izskaidrot nevaru, kāpēc tā notiek. Taču šajā gadījumā gribu pateikt, ka nepiekrītu stereotipam par to, ka raudāt var tikai meitenes. Arī vīrieši var raudāt. Tas nav nekas nosodāms.

Edgars:- Raudāšana ir emociju izrādīšana- bēdās, laimē. Es arī nepiekritīšu stereotipam par to, ka vīrieši neraud. Vai tad vīrietim jābūt koka gabalam, kurš nevar izrādīt emocijas un jūtas? Emociju izrādīšana nav nekas nosodāms. Vecākiem nevajag maziem puikām mācīt, lai viņi neraud! -Labākais darbs, ko līdz šim esat paveikuši?

Roberts:- Ceru, ka mani labākie darbi vēl sekos. Visa dzīve vēl priekšā! Es mēģinu būt labs un cenšos arvien kļūt labāks nekā esmu.

Edgars:- Kaut kas viens prātā nenāk, bet varu teikt, ka esmu izpalīdzīgs cilvēks un, ja vien varu, palīdzību neliedzu. Zinu, ka labie darbi atmaksājas ar to pašu. -Iesakiet nākamās spēles dalībniekus. Roberts:- Alisi Upmali. Edgars:- Aneti Pavāri.

Foto: Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
311
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi