Jauniešu problēmas atšķiras no tā, par ko satraucas pieauguši cilvēki. Tomēr mēs ikviens atceramies, ka vidusskolas un studiju laikā bijām neapmierināti ar savu izskatu. Un tas joprojām satrauc daudzus jauniešus.
Uzrunājot cēsnieces Ievu Riekstiņu un Līvu Bērziņu un noskaidrojot, kas viņas un viņu vienaudžus uztrauc, brīžiem gribējās sacīt – ja tiešām tas būtu tas, par ko nopietni jāuztraucas… Tomēr nevar arī nenovērtēt sarežģījumus, kas jārisina jauniešiem. Laikam jau katram vecumposmam ir savas problēmas un tās visas svarīgas.
Interesanti, ka jaunieši, galvenokārt meitenes, atzīst, ka ir neapmierināti ar savu izskatu. Meitenes bieži vien ir nemierā ar visu – auguma garumu, svaru, figūru un pat matu krāsu. Meitenes pat stāsta, ka sajutušas mazvērtības kompleksu, salīdzinot sevi ar draudzenēm vai slavenībām. Kāda vidusskolniece pat atklāja, ka esot badojusies, lai kļūtu tievāka.
Līva (22 gadi): – Meitenes uzskata, ka visām jābūt supertievām, ar blondiem matiem un mirdzošu smaidu. Ja tāda neesi, tad gandrīz vai jūties nožēlojami. Protams, es saprotu, ka katrai meitenei vienmēr kaut kas savā ārienē nepatiks, taču tā var aiziet līdz galīgam absurdam. Atceros, vidusskolā bija meitene, kura vasaras brīvlaikā nometa svaru tā, ka rudenī klasesbiedri viņu nepazina. Un viss tikai tādēļ, ka puiši bija nejēdzīgi pasmējušies un nosaukuši par resnu. Taču droši varu apgalvot, ka tai meitene nekad nav bijis liekais svars.
Ieva (19 gadu): -Domāju, tas nāk arī no ģimenes. Ja vecākā māsa vai mamma ir neapmierināta ar savu izskatu, arī meita par to uztrauksies krietni vien biežāk. Taču man gribas sacīt, ka vismaz Cēsīs tik slimīgi netiek uztverts tas, kā izskaties. Protams, katrā skolā ir cacas un tās, kuras puišu dēļ izlīdīs no ādas. Tomēr man gribas sacīt, ka netrūkst meiteņu, kurām ir vairāk smadzeņu un kuras raizējas par nopietnākām lietām.
Līva: – Cilvēku gaumes atšķiras. Lai kā tu izskatītos, vienmēr būs kāds, kam tu liksies pievilcīga, un būs kāds, kam nepatiksi. Bet galvenais jau ir pašam justies labi.
Bet lai arī ko neteiktu meitenes, viņas neslēpj, ka pievērš uzmanību gan draudzeņu, gan klases un studiju biedru izskatam un apģērbam. Dzīvojam laikā, kad materiālās vērtības parāda cilvēka statusu un vietu sabiedrībā. Turīgās ģimenēs auguši jaunieši nereti domā, ka ar naudu var sasniegt un iegūt visu.
Līva: – Studēju Rīgā otro gadu, un varu teikt, ka mazpilsētās nav tik ļoti jūtams tas, kurš par kuru ir krutāks. Domāju, lauku skolās šī atšķirība ir vēl mazāka. Taču, atgriežoties pie jauniešiem un ārējā izskata, ļoti daudzas kursa biedrenes iesaistās modeļu aģentūrās, vēlas būt modeles. Tas laikam tādēļ, ka augam laikmetā, kad ļoti populārs ir modeļu bizness, dažādi televīzijas šovi un raidījumi. Domāju, šis vilnis nāk no Amerikas, kā daudz kas cits.
Ieva: – Tas jau ir normāli, ja jaunieši vēlas līdzināties pašmāju vai ārzemju slavenībām. Tiesa gan, slikti, ja tas viss kļūst pārspīlēti.
Uz jautājumu, vai meitenes kaut ko gribētu mainīt savā ārējā izskatā, abas nosmejas. Viena teic, ka gribētu būt garāka, bet otra norāda, ka savas vēlmes neatklās, kas arī liecina, ka ar kaut ko jau viņa savā izskatā nav apmierināta. Liene Lote Grizāne
Komentāri