Ir oktobra piektdienas vakars, pulkstenis kā tikko ieskandina vienpadsmitās stundas sākumu. Šis ir laiks, kad Cēsu ielās sāk parādīties jaunieši, kurus darba dienās ne visai bieži var redzēt, staigājot pa ielām baros. Ar draugiem iesēžamies mašīnā, lai šovakar aplūkotu, kas notiek Cēsu ielās laikā, kad sākas īstā jauniešu dzīve.
Pirmais mūsu izvēlētais galamērķis ir autostāvvietas, kas atrodas centrā blakus veikalam „Vesko”. Manāmas vien trīs mašīnas, kuras atrodas katra savā stāvvietas pusē. Ap mašīnām pulcējas jaunieši, kuri, klausoties mūziku un arī uzsmēķējot, aizrautīgi par kaut ko diskutē. Nepaiet ne piecas minūtes, kad viens no jauniešu bariņiem iekāpj automašīnā un dodas uz jaunā tirgus pusi. Tad arī mēs ar draugiem izlemjam, ka jādodas tālāk, jo stāvlaukumā, kur parasti mēdz pulcēties jaunieši, nav vērojama liela aktivitāte.
Izlemjam, ka jāaplūko, kas notiek naktsklubā „Shakebar”. Automašīnu novietojam pie mākslas telpas „Malas”, kad tieši tajā brīdī gar mums noiet meitene ar puisi, kuri izskatās manāmi iereibuši. Jāpiebilst, ka puisis pulksten 23.30 pa pilsētu pārvietojas bez virsjakas, šortos, kuri sniedzas līdz ceļgalam, un vasaras iešļūcenēs, pavadā vedot vidēja izmēra suni. Ar draugiem sākam smieties, jo redzam, ka laikam kādam grādīgās dziras ir bijis par daudz. Pēc redzētā izlemjam, ka jāpaliek vēl kādu brītiņu mašīnā, varbūt izdodas ieraudzīt vēl ko interesantu. Un patiešām. Pēc kādām desmit minūtēm no naktskluba „Shakebar” puses uz stāvvietu dodas jauniešu bariņš, mazliet vecāki par 20 gadiem. Viens no jauniešiem dodas apkaimes māju pagalmā, lai nokārtotu dabiskās vajadzības, it kā naktsklubā to nebūtu iespējams izdarīt. Tikmēr viņa draugi, trīs vīrieši un meitene, no automašīnas izņem, šķiet, grādīgā pudeli, kura uzsāk “apļa deju” no viena uz otru. Atgriežas arī jaunietis, kurš ilgāku laiku klīdis pa netālu esošās mājas pagalmu. Iemalkojis dzērienu, jaunietis mudina draugus doties atpakaļ uz klubu. Nogaidām kādu brīdi un arī dodamies lūkoties, kas notiek naktsklubos ap pusnakti.
Uz naktsklubu „Shakebar” ejam pa nelielu ieliņu. Tas, kas tajā notiek, ir šausmīgi. Kāds jaunietis jau pirms pulksten 24 ir pārmērīgi lietojis alkoholu, un organisms to nav spējis izturēt. Žēl tikai sētnieka, kuram šī preteklība būs jāsakopj. „Shakebar”’ autostāvvietā manāma liela rosība. Pie naktskluba kāpņu margām savā starpā runājas jaunieši, pārpildītajā stāvlaukumā atrodas mašīnas, kurās sēž puiši, lūkojoties apkārt notiekošajā, savukārt trepju galā redzami vīrieši, kuri sen jau pārsnieguši trīsdesmit gadu robežu. Izvērtējuši situāciju, nolemjam, ka jāpalūkojas, kas notiek naktsklubā „Aroma”. Ieejot naktsklubā, mūs sagaida apsargs, kurš lūdz uzrādīt dokumentus. Pēc to uzrādīšanas dodamies dziļāk kluba telpās, bet skats, kas paveras, ir visai skumjš. Pie letes, malkojot dzērienu, atrodas trīs vīrieši, uz deju grīdas mūzikas ritmos dejo divas jaunietes, bet pie kāda galdiņa sēž jaunieši, kuriem pēc skata tikko ir palikuši 18 gadi. Piecas minūtes paklausījušies mūzikas ritmos, izlemjam, ka laiks doties tālāk. Pie kluba mums pretī nāk jauniešu bariņš, kurš dodas uz „Aromu”, izskatās, ka viņiem īstā naktsdzīve vēl tikai sākas.
Pēdējais šī vakara galamērķis ir naktsklubs „Fono”, tomēr pirms došanās uz to iegriežamies arī „Shakebar” telpās. Dodoties lejā pa kāpnēm, var sajust alkohola smārdu. Atverot durvis, sejā iesitas dūmi, kas padara arī sliktāku redzamību. Atšķirībā no „Aroma” šeit vērojama lielāka aktivitāte, tomēr joprojām daudz jauniešu priekšroku dod autostāvvietai, kur izklaidēties, runāties un malkot alkoholiskos dzērienus.
Pulkstenis rāda 40 minūtes pēc pusnakts, kad iekāpjam automašīnā. Pirms došanās uz „Fonoklubu” izbraucam riņķi pa Cēsīm. Brauc kur braukdams, visur redzami jauniešu bariņi, kuri nesteidzīgi iet uz centra pusi. Braucot lejā pa Rīgas ielu, redzams, ka visas autostāvvietas ir aizņemtas, tāpēc nolemjam automašīnu atstāt „Maximas X” stāvlaukumā. Tajā iebraucot, redzamas vairākas automašīnas, ap kurām stāv jaunieši, savukārt vēl divu mašīnu īpašnieki demonstrē, cik viņu mašīnām labi dzinēji, radot nepatīkamu skaņu. Izkāpuši no mašīnas, dodamies uz „Fonoklubu”, jau pa gabalu var dzirdēt jauniešu runas un mūziku. Pie ieejas mūs sagaida apsargs, kurš lūdz uzrādīt dokumentus. Ieejot „Fonokluba” pagalmā, redzam jauniešus, kuri sarunājas, dzer alkoholiskos dzērienus, dažs arī uzsmēķē. Šeit jauniešu ir vairāk nekā „Shakebar” vai „Aroma” kopā. Izvērtējuši to, kas notiek ārpusē, dodamies iekšā. Uz deju grīdas dejo vien pāris jaunietes, tomēr, ejot tuvāk bāram, redzam, ka jauniešu ir arvien vairāk. Galdiņi ir aizņemti, lai tiktu pie bāra letes, nākas izlauzties cauri drūzmai. Pulkstenis rāda 01.30, un jauniešu drūzma kļūst arvien lielāka, deju grīdas ir pārpildītas, un nākas redzēt jauniešus, kuriem, manuprāt, jau laiks doties mājā, nevis uz bāru pēc kārtējā dzēriena.
Pulkstenis rāda trīs naktī, nolemjam, ka laiks posties mājup. Satikti sen neredzēti draugi, pārrunātas aktualitātes un izkustinātas kājas uz deju grīdas. Nākas secināt to, ka daļai jauniešu piektdienas vakari saistās ar alkoholu un izklaidi līdz rītam, tomēr ir arī tādi, kuri piektdienas vakaros dodas ārā, lai satiktu sen neredzētus draugus un vienkārši labi pavadītu laiku.
Komentāri