Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

Anna Kola
10:25
12.03.2024
290
1
Marcis

Mārcis Greiselis.

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju.

“Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar savu bijušo fizikas skolotāju tieši par šo profesiju, lai gan pedagoga darbs bija arī kaut kas diametrāli pretējs iepriekš darītajam. Pārsteidzošā kārtā man viss ļoti iepatikās.” Vēl pēc kāda laika Mārcis iepazinies ar nākamo sievu, cēsnieci. “Mūsu attiecības aizveda līdz laulībām, pārcēlos uz dzīvi Cēsīs, kaut pats esmu no Bauskas. Sākumā gan gadu ikdienā braukāju no Cēsīm uz Rīgu, bet tas kļuva diezgan apgrūtinoši – pusotra stunda ceļā ar vilcienu divas reizes dienā,” turpina Mārcis. Sapratis, ka jāmeklē darbavieta tuvāk dzīvesvietai.
“Lūdzu bijušās skolas, 3.ģimnāzijas, direktoru Andri Priekuli palīdzēt uzrunāt cilvēkus, kas varētu piedāvāt darbu profesijā tuvāk Cēsīm. Viņš apzināja skolu direktorus, un pirmā, kas ļoti pozitīvi atsaucās, bija toreizējā Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa. Satikāmies, izveidojās lielisks kontakts – tā arī kļuvu par daļu no ģimnāzijas pedagogu komandas!” pieredzētajā dalās jaunais pedagogs.
Mārcis māca astotās un devītās klases skolēnus. “Šīm klasēm pasniedzu visas fizikas stundas, 9.klasēm arī inženierzinātni, 12. klasei astronomiju un vienai 10.klasei arī šajā mācību gadā fiziku. Gribēju pamēģināt, kā ir strādāt ar vidusskolēniem, jo ilgu laiku to nebiju darījis.”
Sastrādāties ar skolēniem ir viegli, pats ir gados jauns un tāds arī jūtas. “Man kopš vidusskolas beigšanas pagājuši vien 11 gadi. Tas nav daudz! Un ļoti lielā mērā mans vecums ir priekšrocība. Visas lietas, ko savulaik darīju skolā, skolēni dara aizvien. Reizēm citiem kolēģiem ir lielākas problēmas saprasties ar jauniešiem. Vecākām paaudzēm daž­kārt nav viegli saprast, kāpēc skolēni kaut ko dara tieši tā. Bet es darbojos līdzīgi, tāpēc, manu­prāt, viegli rodam kopīgu valodu,” spriež Mārcis. Viņš vērtē, ka ne pārāk senās atmiņas, kā juties, kad mācījies ģimnāzijā, ļauj saprast, ka pa reizei kādā stundā negribas darboties pietiekami aktīvi, kāda cita lieta šķiet svarīgāka. “Saprotu skolēnus un mēģinu viņiem pateikt, ka es ļoti labi zinu, kā viņi jūtas un ko domā. Saku, ja reiz viņi ir atnākuši uz skolu, ir jāmēģina koncentrēties mācībām.”
Noteikti ir jāņem vērā, ka līdz ar paaudzēm mainās arī veidi, kā skolēni mācās. “Mainoties laikam, mainās pieeja dažādiem informācijas avotiem, tostarp arī paņēmieni, kā skolēni savus mācību rezultātus iegūst šodien.” Jautāts, kas šodien atšķiras no tā, kā mācījās viņš, Mārcis teic, ka tās noteikti ir tehnoloģiju iespējas. “Ir svarīgi uzsvērt, ka mācību procesā ir ļoti palielinājies tehnoloģiskais aspekts. Skolēns būtībā var pilnīgi visu vajadzīgo – un reizēm arī ne tik ļoti vajadzīgo – informāciju dabūt, izmantojot viedtālruni. Viss, kas nepieciešams dzīvē, kopumā ņemot, ir salikts vienā mazā elektroniskā kastītē. Šī mazā ierīce ir svētība un lāsts vienlaicīgi. Tā var gan dot ļoti lielu pienesumu izglītībā, gan arī attālināt no mērķa, kas izvirzīts tieši izglītībā. Piemēram, kad skolēns mēģina atrast papildu informāciju par kādu jautājumu, kas stundā nebija saprotams, telefona interneta meklētājā ātri ieraksta vajadzīgo un arī atrod, bet tajā brīdī var parādīties cita lietotne, kas novērš uzmanību no tā, kas meklēts. Tā atkal tiek pazaudēts kaut kas no mācību vielas, veidojas apburtais loks. Tāpēc tas, vai viedtālruņus vajadzētu izmantot mācību procesā vai tomēr aizliegt, ir ļoti atkarīgs no perspektīvas un konteksta, kā tos izmantot. Ar to skolotājam mūsdienās noteikti ir jārēķinās – jādomā, kā produktīvi izmantot šīs tehnoloģijas.”
Lai gan nav noslēpums, ka valstī trūkst pedagogu un sevišķi liels pieprasījums ir pēc eksakto priekšmetu jeb STEM jomas pedagogiem, Mārcis atzīst, ka jau no sešu gadu vecuma zinājis – strādās fizikas vai astronomijas jomā, bet to, ka vēlas būt skolotājs, gan sapratis krietni vēlāk. “Manu lielo interesi par fiziku radīja vectēvs. Man ļoti interesēja kosmoss. Ģimene mani ļoti atbalstīja iet šajā virzienā. Fizika arī skolā bija tuva un padevās. Gribēju vismaz bakalaura programmu pabeigt fizikā un to arī izdarīju Latvijas Universitātē. Vēlāk maģistrantūras studijas pabeidzu Zviedrijā. Tomēr pēc diviem gadiem tur sapratu, ka zinātne – tas tomēr nav man. Tas nesaistīja tik ļoti kā doma par to, ka varētu iepazīstināt ar šo zinātni citus.”
Līdztekus darbam CVĢ Mārcis vada fizikas nodarbības Rīgas Tehniskās universitātes Bērnu un jauniešu universitātē. “Cenšos dot zināšanas jaunajai paaudzei, sniegt izpratni, ka tādi priekšmeti kā fizika nav nekas traks, nekas tāds, no kā vajadzētu izvairīties vai baidīties. Reizēm valda uzskats, ka fizika un ķīmija ir tik sarežģītas, ka labāk turēties pa gabalu,” atzīst skolotājs. “Bieži vien tie iet roku rokā ar matemātiku un bioloģiju. Tikai no sīkākiem gabaliņiem veidojas tā lielā bilde, kas ļauj izprast dabu un norises tajā.”

Komentāri

  • Labs saka:

    Labs skolotājs. Strādā https://cvg.edu.lv/

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Sarunājas zīmējumu valodā

    06:31
    08.02.2025
    37
    1

    Spilgtas krāsas un neparasti to salikumi, fantāzijas piepildīti tēli – tas skatāms piecpadsmitgadīgās Leilas Evelīnas Barahasas darbu izstādē Pētera Rozenberga Cēsu Mākslas skolā. Leila Evelīna Mākslas skolā mācās sesto gadu, šogad to beigs. Meitene apgūst keramiku, bet savu domu pasauli izsaka zīmējumos. Viņas mamma Zane Zariņa, kas ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, stāsta, […]

    Mūzikas pasaules starptelpā

    07:15
    31.01.2025
    83

    Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Pateicības dienas koncerts koncertzālē “Cēsis” uz skatuves kopā sasauca audzēkņus, absolventus un pedagogus. Koncertā pirms mūzikas vidusskolas himnas A.Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” zālē nodzisa gaisma, bet stars izgaismoja klavieres. Jana Martinsone spēlēja V.A. Mocarta “Romanci”. Tā izskanēja kā pateicība tiem, kuri muzicē mūžības koncertos. “Pirms skaņas ir nākotne. Kāda […]

    Ierauga grāmatu burvību

    07:11
    30.01.2025
    88

    Pretrunā vispārpieņemtajam, ka bērni lasa maz, bibliotēkā lasītāju skaits palielinās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā aizvadīta jautra čaklāko lasītāju ballīte, kurā noskaidrojās cītīgākie lasītāji pirmsskolas un skolas vecuma grupā un arī pastāstīja, kuru autoru darbi aizvadītajā gadā visvairāk saistījuši mazos lasītājus. “Pirms sveicām čaklākos lasītājus, noskaidrojām, kura ir grāmatu karaliene – populārākā grāmata katrā […]

    Mācās izprast un izjust barikāžu laiku

    06:27
    22.01.2025
    57

    1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena atgādina par Latvijas ceļu uz brīvību. Barikāžu laiks- apliecinājums tautas vienotībai aizstāvēt savu valsti. “Ar skolēniem ne tikai vēstures    stundās runājam par šo laiku,” stāsta Liepas pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Sanda Salmiņa un uzsver, ka labāk atmiņā paliek notikumi, ja par tiem nerunājam tikai    klasē.    […]

    Mākslīgais intelekts skolu vadības darbā

    06:43
    15.01.2025
    142

    Lai gan mūsdienās vairāk runā par to, ka skolēni izmanto mākslīgo intelektu, lai atvieglotu savu ikdienu, Neatkarīgā izglītības biedrība rīkoja semināru Vidzemes pirmsskolu, vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, lai iepazīstinātu, kā mākslīgais intelekts un modernās tehnoloģijas var palīdzēt vadīt izglītības iestādi. Un mācību iestāžu vadītāji arī tika iepazīstināti ar Kuldīgā izveidotā direktoru kluba pieredzi, […]

    Līgatnes jaunie līderi Portugālē – piedzīvojumā, kas maina dzīvi

    06:09
    11.01.2025
    46

    Jauno Līderu vidusskolas vienpadsmit skolēni un divi pedagogi aizvadītā gada nogalē devās neaizmirstamā ceļojumā uz Portugāles dienvidu pilsētu Faro. Līgatnieši piedalās “Erasmus+” akreditācijas projektā “Būsim gudri!”, lai praksē pieredzētu “Erasmus” devīzi “Bagātini pieredzi, domā plašāk!”. Skolotājs Mārtiņš Šteins atzīst, ka šis piedzīvojums kļuva par patiesu kultūru, zināšanu un emociju bagātināšanas pieredzi, ko tā dalībnieki atcerēsies […]

    Tautas balss

    Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

    20:23
    11.02.2025
    10
    Seniore raksta:

    “Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

    Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

    12:30
    07.02.2025
    35
    Seniore raksta:

    “Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

    Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

    11:31
    07.02.2025
    27
    Cēsnieks J. raksta:

    “Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

    Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

    11:30
    07.02.2025
    27
    5
    Lasītājs raksta:

    “Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

    Vai alkohola veikalam jābūt centrā

    17:17
    02.02.2025
    72
    1
    Seniore raksta:

    “Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

    Sludinājumi