Cēsnieks, jaunais dziedātājs Miks Dukurs vasaru pavadījis darbos, iedziedājis jaunas dziesmas, iesaistījies dažādos jaunos projektos un vasaras beigās paspējis arī apprecēties.
Saruna ar Miku notiek septembra beigās, kad emocijas ir pieklusušas, taču sajūtās Miks vēl lido. “Druva” jautāja Mikam par darbiem, kas paveikti, emocijām, kas ieliktas jaunajās dziesmās, un turpmākajiem plāniem. -Ar ko pašlaik nodarbojies? Kāda ir tava ikdiena? -Muzikāli pašlaik esmu atdevies grupas “Positive For” radošajiem procesiem. Tās kodols reizē ir arī mana ģimene, tāpēc darbs ir patīkams. Šobrīd strādājam pie jauna materiāla, kas spētu izklaidēt un priecēt cilvēkus. Ar koncertprogrammu decembrī iepazīstināsim arī Cēsis. Ir arī pāris citu projektu, pie kuriem strādāju un kas padara ikdienu krāsaināku. Taču mūzika nav vienīgais, kas aizpilda manu ikdienu, jo esmu arī students Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa augstskolā. Studēju pilna laika dienas nodaļā audiovizuālo mākslu. Tas ir iemesls, kāpēc cenšos maksimāli pielāgot ikdienas dzīvi, lai paspētu arī pilnvērtīgi studēt. Pie jaunā ritma nu jau sāku pierast, agrie rīti un stingrais nedēļas plānojums motivē darīt vēl vairāk gan muzikāli, gan privātajā dzīvē. Pavisam nesen – 31.augustā – paspēju arī apprecēties, un nu baudu pozitīvu ģimenes dzīvi ar savu sieviņu. – Izklausās, ka brīvā laika tev nemaz nav. Kā atvelc elpu? – Par spīti tam, ka darbu daudz, man ir arī brīvais laiks. Brīvajās dienās labprātāk atpūšos ar sievu, ģimeni, radiem vai draugiem. Drīz sāksies arī sniegotā sezona, tad aktuāls būs “Žagarkalns”. -Vai vasarā atradi atelpas brīžus? -Vasara bija daudz un dažādu pasākumu virkne. Daudz arī pārdomu, iestājoties rudenim, jau sāku domāt par nākamo vasaru, jo jārada jauns repertuārs, lai ar “Positive For” varētu spridzināt festivālu skatuves. Bet viennozīmīgi spilgtākais vasaras iespaids, protams, bija paša kāzas, kas man arī savā ziņā noslēdza vasaru. – Kur smelies iedvesmu mūzikai? -Pavisam vienkārši – ikdienā. Visi, kurus satieku, viss, ko redzu, lasu, piedzīvoju, mani iespaido, un tad svarīgs ir tuvo cilvēku atbalsts, kuri parasti pirmie tiek pie klausīšanās un vērtēšanas.
-Viena no pēdējām dziesmām, ko iedziedi kopā ar mūziķi Jāni Broku, ir par Cēsīm un atgriešanos pilsētā. Kā un kāpēc tapa šī dziesma? -Tā bija Broka ideja, kuru nevilcinājos palīdzēt īstenot, jo jau sen vēlējos veltīt Cēsīm kādu skaņdarbu. Cēsis man mūžam būs sirdī, šī ir pilsēta, kur piedzīvoti skaisti brīži. Tagad gan Cēsis nav tik dzīvīgas, kādas man tās gribētos redzēt, bet atgriezties vienmēr ir ļoti sentimentāli un patīkami. Pēc dziesmas teksta arī tālu nebija jāmeklē, jau pāris reižu noklausoties uzmetumu dziesmai, teksts bija uz lapas. Cēsis vienmēr ir un būs manī. Tās ir neatgriezeniski ieguvušas ļoti stabilu nozīmi manā biogrāfijā. Tā noteikti ir vieta, kurā siltas emocijas pārņemtu pat tad, ja šī pilsēta eksistētu kā viens liels brīvdabas muzejs, bet tādā gadījumā patīkamais mītos ar skumjo, jo man patīk redzēt, ka Cēsis ir dzīvas! -Ar šo dziesmu ir mēģināts atsaukt uz dzimteni tos, kas aizbraukuši. Vai arī tev ir aizbraukuši radi, draugi uz ārzemēm, kā tu aicinātu viņus atgriezties? -Tagad varētu trīsreiz nospļauties, pārmest sāli pār plecu un vēl uzsist pa kādu koka virsmu, bet no maniem radiem, draugiem, Latviju pametuši ļoti maz cilvēku, un par to patiess prieks! Es personīgi nevarētu pilnībā saraut saikni ar dzimteni, ja arī aizbraukšana būtu spiesta lieta, vienmēr meklētu iemeslu atgriezties. Prieks par cilvēkiem, kuriem izdodas atrast, kur pieķerties, lai dzīvotu savā zemē, bet skumji, ka tik daudziem tas gluži vienkārši nav iespējams. Katram jau savas vajadzības, un diez vai manos spēkos ir kādu šeit noturēt, ja tomēr spētu atgriezt kaut vienu, tad bez šaubām to darītu. -Teici, ka lielāko daļu laika pavadi Rīgā, uz Cēsīm nemaz neaizbrauc? Kā no pilsētas pietrūkst visvairāk? -Diemžēl uz Cēsīm dodos aizvien retāk un retāk. Tieši Cēsīs nu jau kādu laiku neesmu bijis vispār, un tas ļoti pietrūkst! Cilvēku, kurus pazīstu personīgi, Cēsīs vairs nav tik daudz kā agrāk, liela daļa pilsētā nedzīvo, bet katru reizi, kad iegriežos, prieks satikt kaut vienu, ko pazīstu no laikiem, kad ikdienu vadīju Cēsīs. Patīkami pārrunāt visu piedzīvoto un kā bija, kad bija. Liels prieks par Fonoklubu, kas notur pilsētas aktīvo naktsdzīvi un ir vieta, kur vienmēr var ieraudzīt kādu pazīstamu seju. -Vai esi domājis par aizbraukšanu no Latvijas, par iespēju veidot karjeru ārzemēs. -Jā, protams, domāju par izaugsmes iespējām un kā sevi pierādīt arī citās zemēs, bet nekad neaizmirstu, kur manas saknes. Šeit tik daudz kas ir tuvs, ka diez vai spētu aizbraukt pavisam. Tomēr domāju arī par starptautiskas karjeras iespējām, lai paplašinātu savu redzējumu un krātu pieredzi -Kādi ir tavi nākotnes sapņi, ko vēlies sasniegt? – Es ļoti cītīgi praktizēju dzīvi tagadnē, par nākotni domāju tikai globāli un lielos vilcienos. Nevaru paredzēt, kur būšu un ko darīšu pat pēc gada, bet tas man arī patīk! Dzīve ir neparedzamu mirkļu virkne, un patiesībā jau rīt vai pat šobrīd manā dzīvē var notikt prātam neaptverams pavērsiens. Vēlos nemitīgi sasniegt ko jaunu, lai dzīve nekad neapstātos. Zane Ieviņa
Komentāri