Kristiāna Eltermane dzīvo Priekuļu novada Liepas pagastā, mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Meitenei ir 16 gadi, un trīs bērnu ģimenē viņa ir vidējais bērns. Kaut kādā mērā viņa ir īpaša, jo tā nu iznācis, ka Kristiāna ir vienīgā meitene savā un tuvāko radu ģimenēs: “Ir brāļi un brālēni, bet māsīcas – nevienas!”
Kuram gan nav pazīstama jaunības piedzīvojumu meklēšana un uzprasīšanās uz nepatikšanām, taču sarunā ar Kristiānu jāsecina, ka viņa ir pietiekami jautra, tomēr ļoti apdomīga jauniete.
“Ar mani pagaidām nav noticis kaut kas pārpasaulīgi aizraujošs. Neesmu ne lēkusi ar gumiju no tilta, ne peldējusies ar haizivīm, toties es Norvēģijā uzkāpu uz akmens kalna virsotnes malā, uzbraucu ar savu veco, salauzto divriteni uz rampas. Arī tas, ka sāku aktīvi darboties jauniešu centrā “Apelsīns”, ir forši, jo tur 80 procenti no visa, ko mēs darām, ir kaut kas traks un aizraujošs.”
Viņa apgalvo, ka nav viena no ļoti apdomīgajām un sievišķīgajām meitenēm: “Man patīk darīt neizzinātas lietas, un es vienmēr nagu krāsošanas vietā labāk izvēlētos uzkāpt kokā, izbraukt ar moci, aiziet pārgājienā gar klintīm, uzspēlēt peintbolu vai ko citu. Man patīk radīt jaunas atmiņas, it īpaši, ja to var darīt kopā ar draugiem. Taču tanī pašā laikā arī nevarētu teikt, ka esmu pilnīgi ar galvu mākoņos un nedomāju par savu vai citu drošību.”
Šīs vasaras brīvlaikā Kristiāna labprāt vēlētos aizbraukt uz koncertu vai festivālu, viņa saka, ka arī doties ar ģimeni vai draugiem uz ārzemēm nebūtu slikti: “Tomēr es noteikti vēlos arī nolēkt Siguldā no Gaujas tilta ar gumiju vai beidzot iziet Melno trasi piedzīvojumu parkā “Tarzāns”. Iespējams, piepildīsies tikai viena no vēlmēm, bet es neesmu par to īpaši noskumusi. Kā katru gadu es varēšu izdarīt ko jautru kopā ar jauniešu centra jauniešiem, un varbūt vairāk pat neko nevajag!”
Meitenei vasaras lielākais mērķis ir atrast darbu: “Vēlos pati nopelnīt naudu elektriskajai ģitārai vai iegādāties sev ko citu, neprasot naudu vecākiem. Parasti es neizvirzu tālākus mērķus, izmantoju iespēju tūlīt un tagad. Ja arī tas nav tas, ko esmu vēlējusies vai cerējusi, tad apzinos, ka darot iegūstu papildu pieredzi un zināšanas. Tā esmu ieguvēja. Atliek tikai izmantot izdevības un darīt.”
Vaicāta, kā viņa pavada brīvo laiku, meitene atbild: “Labprāt lasu, spēlēju video spēles, paskatos multenes vai seriālus, bet, kad jau sāp dibens no sēdēšanas, eju ārā ar draugiem. Aizeju uz jauniešu centru, iemācos ko jaunu nospēlēt uz ģitāras vai pagatavoju ko radošu no kartona. Par savu hobiju es varētu uzskatīt gandrīz jebko. Esmu ļoti atvērta persona, tāda, kura var darīt gandrīz visu, ja vien iemāca, kā tas jādara.”
Komentāri