Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Fonofest šovasar jau SEPTĪTO reizi

Druva
08:46
26.04.2011
6
Fonofest Grupu Konkurss 1 1

Ik nedēļu „Fonofest” organizatori sanāk kopā, lai gatavotos ikgadējam festivālam „Fonofest”. Viens no festivāla organizatoriem – Lauris Sildniks – stāsta, ka šobrīd jau ir skaidrs, cik un kuras grupas pasākumā piedalīsies.

Šogad festivālā 8. un 9. jūlijā uzstāsies tādas zināmas mūzikas apvienības kā „Dzelzs vilks”, „Musiqq”, „Pienvedēja piedzīvojumi”, Pīts Andersons, Luiss Fonteins ar savu jauno projektu un daudzi citi pašmāju un ārzemju mūziķi. -Kā tad norit sagatavošanās darbi?

Lauris Sildniks:- Grupu liste ir tikai daļa no veicamā darba. “Fonofest” nav tikai koncerts, tā ir nedēļas nogale, kurai gatavojamies, domājot arī par daudz ko citu. Arī šogad būs sporta aktivitātes- skeitbords, basketbols, futbols un daudz kas cits. Būs dažādas atrakcijas. Chillout zona šogad būs vismaz trīs reižu lielāka nekā pērn. Būs VIP zona ar papildu ērtībām, tajā jau var nopirkt biļetes. Daļa cilvēku par pakalpojumu var samaksāt vairāk un vēlās lielākas ērtības. To arī piedāvājam. VIP zonas apmeklētājiem būs atsevišķa piebrauktuve, īpašas telšu vietas, atsevišķa pieeja festivālam, tualetēm un bāram. Interese pagaidām par to ir. Vietu skaits būs ierobežots. Vairāk par 100 cilvēkiem VIP zonā gan neapstiprināsim.

Jānis Sildniks:- Mūziķi šogad festivālā uzstāsies uz trim skatuvēm- Radio 101, Rock un, kā paši saucam, galvenās skatuves.

Lauris :- Smagās jeb hadcore grupas spēlēs uz Rock skatuves. Tas būs jaunums. Taču grupu piedāvājums būs patiešām dažāds un katrs apmeklētājs sev atradīs kaut ko saistošu. Turklāt sen novecojis priekšstats, ka „Fonofest” uzstājas tikai smagā metāla grupas. Tā tas jau nav vairs vismaz pēdējos trīs gadus.

-Kad tikko beidzās pagājušā gada festivāls, nācāt klajā ar piedāvājumu jau iegādāties biļetes šī gada festivālam. Kāda bijusi interese?

Marts Sildniks:- Sākumā uz šī gada festivālu biļetes bija iespējams nopirkt pa pieciem latiem, tad cena palielinājās līdz desmit latiem, tagad jau biļete uz abām festivāla dienām maksā piecpadsmit latus. Bet, jā, interese par biļetēm bija, turklāt nemaz to īpaši nereklamējot. Arī tagad biļetes tiek pirktas. Viss kārtībā.

-Vai tiks paplašināta telšu pilsētiņai paredzētā teritorija? Patiešām, daudzi festivāla apmeklētāji ierodas ar teltīm.

Lauris:- Arī pērn vēlējāmies iekārtot vēl plašāku teritoriju. Viss būs atkarīgs no tā, cik lielu žogu dabūsim, jo arī šogad telšu pilsētiņa būs festivāla teritorijā, lai novērstu nekārtības. Interese par telšu pilsētiņu ir, festivāla apmeklētāji patiešām nakšņo teltīs. Šogad noteikti centīsimies paplašināt šo teritoriju, lai festivāla apmeklētāji justos ērti.

– Jāteic, ka „Fonofest” Latvijas festivālu vidū jau sevi pierādījis. Kā jūtaties kā vieni no stabilākajiem festivāla organizatoriem?

Marts:- Jā, esam noturējušies jau septiņus gadus. Tas priecē!

Jānis:- Šķiet, pēc otrā festivāla bija neliels pārdomu brīdis, vai to turpināt, taču, ja godīgi, līdz šim vienmēr esam domājuši par tālāku attīstību. Lielā mērā festivāla organizēšanā palīdz tas, ka paši esam mūziķi un mūzikas dzīvei līdzās stāvoši cilvēki.

Lauris:- Forši apzināties, ka mums ir izdevies šos septiņus gadus festivālu noorganizēt, turklāt nemitīgi attīstoties. Jāsaka, ka šo gadu laikā ir izveidojušās iestrādnes un nav grūti to visu turpināt. Jāteic, ka Latvijā festivāls „Fonofest” patiešām vairs neprasa liekus komentārus. Nu jau viegli strādāt ar grupām, sponsoriem un citiem partneriem. Savā starpā esam runājuši, vai festivāla nākotni redzam kā “…lielākais vai tūkstošiem apmeklētākais festivāls Latvijā”. Tas mūsu gadījumā pat nav mērķis. Mūsu mērķis ir strādāt ar to cilvēku kopumu, kas gandrīz sasniegts – ar tiem trim, četriem tūkstošiem apmeklētāju, un to ar saviem pašreizējiem resursiem varam pavilkt. Pieci tūkstoši apmeklētāju mūsu gadījumā jau būtu griesti. Vēl palielinoties apmeklētāju skaitam mums būtu jāsāk domāt jau par stipri lielāku personālu un visu pārējo. Pašreiz daudzi festivāla organizatori strādā kā brīvprātīgie, bez atlīdzības, jo šis darbs patīk.

Jānis:- Pirmo festivālu pirms septiņiem gadiem apmeklēja 500 cilvēki, katru gadu apmeklētāju skaits audzis. Pērn, neskatoties uz krīzi valstī, bija vislielākais apmeklētāju skaits- vairāk nekā trīs tūkstoši . Taču jāteic, ka cilvēkiem ar naudu nav viegli. To jūtam arī klubā.

Lauris:- Šogad ir doma aizbraukt apskatīties lielos festivālus Eiropā un gūt pieredzi, kā tur tiek rīkoti šādi pasākumi, kāda ir atmosfēra, kā organizatori visu kārto.

Marts:- Atgriežoties pie mūsu pieredzes, jāteic, ka tālāk virzīties palīdz arī festivāla apmeklētāju pozitīvās atsauksmes. Cilvēki ievēro dažāds sīkumus un saka paldies. Šķiet, negatīvas atsauksmes vispār tā īsti saņēmuši neesam.

Lauris:- Jāteic, pozitīvi, ka cilvēki uz “Fonofest” neierodas kā uz koncertu, bet kā uz nedēļas nogales pasākumu. Tas mūs priecē. Tas ir tas, kādu mēs “Fonofest” redzam. Atmosfēra ir tā, ko cilvēki izbauda.

-Vai palicis prātā kaut kas īpašs no tā, kā cilvēki festivālā atpūšas?

Didzis Kozlovskis:- Vienmēr piesaista, ja cilvēki festivālam īpaši gatavojušies un padomājuši par savu tēlu, apģērbu, frizūru vai to, kā izcelt savu telti lielajā telšu pilsētiņā. Jau pērn redzējām, ka daži festivāla apmeklētāji bija speciāli sagatavojuši karogus, ko izkāra pie teltīm. Bija festivāla apmeklētāji, kuri abas dienas staigāja pidžamās. Tas ir forši, ka cilvēki atbrauc un parāda, ka ir šim pasākumam gatavojušies.

Jānis:- Cik cilvēku, tik personību. Daudz ko jau nācies novērot, taču svarīgākais, lai apmeklētāji labi justos un atpūstos.

Lauris:- Jā, iekšējās sarunās vēl runājam, ka varētu uztaisīt kaut kādu akciju. Ja cilvēki brauc uz festivālu un īpaši domā par izskatu vai telšu un citu piederumu noformējumu, tas nepaliek nenovērtēts. Ir doma, ka festivālā varētu izveidot darbnīcu, kurā festivāla apmeklētāji varētu uz vietas gatavot vai nu karogu teltij vai ko citu. Tā jau ir, ka ikdienā katrs darām savu darbu, ejam sabiedrībā un piedomājam, kā izskatāmies vai kā mums vajadzētu izskatīties. Festivāls ir vieta, kur ierasties, lai atpūstos. Ja džeks grib tajā dienā staigāt halātā, lai staigā. Ja vēlās traku frizūru, lai uztaisa. Festivāls ir iespēja atpūsties un labi pavadīt laiku. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
33

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
311
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
85

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi