Vecpiebalgas vidusskolu 21.septembrī pārņēma mazliet mistiska un tajā pašā laikā pacilājoša un vēderu kņudinoša atmosfēra – pirmo reizi notika dzejas nakts. Sagaidot tumsas iestāšanos, pasākums tika atklāts ar mazu iesildīšanos – orientēšanos pa skolas apkārtni. 15 svecīšu izgaismotos punktos vārdu pa vārdam meklējām un sakrājām teicienu no piebaldzēniem tik mīļā rakstnieka Kārļa Skalbes daiļrades – pasakas ,,Kaķīša dzirnavas’’. Orientēšanās sacensības mūsu skolā allaž bijušas cieņā, tieši tāpēc kājas nemaz nebijās no tumsā nesaskatāmām peļķēm un dzestrais vējš rokas nespēja saldēt. Pēc jestrās iesildīšanās bija brīdis kam nopietnākam – mūsu bijušās skolnieces, nu jau droši var teikt dzejnieces, Līgas Kleinbergas dzejas lasījumiem. Šķita, ka ikkatrs (es to skaitā) apbrīnoja, cik Līgas dzeja ir dziļa un patiesa. Turklāt fakts, ka viņa jau ir izdevusi savu dzejoļu grāmatu, lika notrīcēt ikvienam – mūsu Līga taču! Pēc baudas ausīm sekoja bauda acīm, tas ir, dzejoļu improvizācijas – katra klase mājasdarbā bija saņēmusi Jāzepa Osmaņa (dzejniekam šogad 80!) dzejoli radošam priekšnesumam. Tad dzejnieku lomā iejutāmies arī mēs paši – gan lieli, gan mazi veltījām dzejoļus aizgājušajai vasarai. Jāatzīst, nemaz tik peļami mums negāja! Skolas gaiteņus tagad rotā mūsu siltās atmiņas. Droši varat braukt ciemos un sasildīties! Turpmākās naksnīgās stundas aizvadījām, klausoties
skolasbiedreņu sacerētajās dzejas rindās. Divpadsmitie varam būt īpaši lepni – mūsu klase ir bagāta ar divām radošām meitenēm, kas savu iekšējo pasauli prasmīgi izliek uz papīra. Manuprāt, dzejas nakts bija brīnišķīgs pasākums, ko vajadzētu ieviest ikvienā skolā – smaidi sildīja ikviena dalībnieka sirdi, gan dzejojot, dziedot un dejojot visas nakts garumā, gan kopīgi ēdot auzu tumi ar ievārījumu, gan vienkārši priecājoties par baudu ausīm un dvēselītei un tā vienkārši piemirstot, ka vajadzētu nākt miegam. Ance Liene Šatrovska, 12.klases skolniece
Komentāri