Septembrī jauniešu lapas spēlē “DIVKAUJA” tikās divi cēsnieki – Andis Malahovskis (18 gadi) un Toms Rīsmanis (18 gadi). Puišu spēles tēma – robeža. Pirmajā uzdevumā puišiem bija jāuzzīmē robeža. Abi izvēlējās zīmēt robežu, kas šķir valstis.
-Kādas ir pirmās asociācijas, dzirdot vārdu robeža?
Andis:- Laikam jau pirmā asociācija ir muita. Bet nākamais, kas nāk prātā, ir baiļu robeža.
Toms:- Man prātā nāk robeža, kuru drīkstam vai nedrīkstam pārkāpt savstarpējās attiecībās, rīcībā.
-Kas jums ir robeža, kuru negribētu pārkāpt?
Andis:- Tas būtu kaut kas ar likumpārkāpumu saistīts. Arī sportā nākas pārkāpt robežas, lai cīnītos un spētu iet uz priekšu, sasniedzot labus rezultātus. Arī lai meitenei uz ielas pieietu klāt, nākas pārvarēt sevi.
Toms:- Neko nedarītu tādu, kas vedinātu pārkāpt likumu un nonākt cietumā. Negribētu pārkāpt arī robežas attiecībās ar cilvēkiem, negribētu darīt to, kas apvaino, pazemo vai kā citādi rada sliktas emocijas. Bieži ikdienā nākas pārvarēt sevi, arī skolā, izejot klases priekšā.
– Kādas robežas ir savstarpējās attiecībās?
Andis:- Domājot par draugiem, jāsaka- nekad nepārkāptu uzticības robežu. Domājot par ģimeni, nepārkāptu pieklājības vai cieņas robežu. Vecākiem nekad nevarētu neko rupju pateikt.
Toms:- Nekad nenoceltu draugam meiteni. Un nevienu aizmuguriski neaprunātu, neapmelotu.
-Vai bieži nācies braukt uz ārzemēm, un vai nāk prātā kādi kuriozi atgadījumi?
Andis:- Ceļojis esmu daudz, bet prātā nāk brauciens uz Krieviju 15 gadu vecumā. Lidostā laida somas cauri skenerim, vienā botā, kas atradās bagāžā, parādījās it kā kaut kas aizliegts. Nemācēju krieviski, un biju ļoti uztraucies. Man lika izņemt botas no somas. Kad tās ņēmu laukā, ievēroju, ka pie zoles tās ieplīsušas. Tas radīja vēl papildu stresu, un robežsargam teicu, lai tās botas ņem, ka man tās nevajag. Bet pēc nelielas pārbaudes botas man tika atdotas un mani atlaida.
Toms:- Ar mani laikam nekas tāds nav noticis. Tikai prātā ir situācijas, kad kādreiz, pārbraucot robežas ar autobusu, robežsargi ilgi skatījās pases foto un nereti atzina, ka cilvēks, kurš pasi rāda, nemaz nav tas, kuram tā pieder. Taču tagad jau var izbraukt pusi Eiropas, un neviens pat uz robežām vairs neko nepārbauda.
-Vai dzīvē ir daudz nosacījumu, kas jūs ierobežo, liedzot brīvi justies?
Andis:- Laikam jau ne. Kādreiz nākas noskatīties uz pusaudžiem, kuri sabiedriskās vietās uzvedas neadekvāti, tad nākas nodomāt, ka tomēr kaut kādas uzvedības un pieklājības normas taču pastāv.
Toms:- Kādreiz ierobežojošs faktors mēdz būt dreskods. Apģērbs, kādā pieņemts kaut kur atrasties, strādāt. Taču tas varbūt neattiecas uz mani. Man nav problēmu uzvilkt uzvalku. Bet jāatzīst, cik dažādi cilvēki, tik atšķirīgas viņu robežas. Bet tās, šķiet, tomēr atkarīgas no audzināšanas.
-Ko dzīvē vēlētos norobežot?
Andis:- Cenšos norobežot brīvo laiku no mācībām, sporta nodarbībām. Redzēts, ka kādreiz pieaugušie nespēj norobežot darbu no ģimenes problēmām vai otrādi. Taču man, šķiet, šādu problēmu nebūs.
Toms:- Domāju, ka īsti neko. Tiesa gan, nevēlētos būt populārs cilvēks, kuram ik uz soļa seko paparaci. Bet citādi- dzīvē nav iespējas daudz ko noslēpt.
-Vai gribētu strādāt par robežsargu?
Andis:- Nē, tas ir garlaicīgs darbs. Bet tagad arī daudz robežsargu nav nepieciešams.
Toms:- Es arī negribētu. Ja pēc tam ziņās rādītu, ka atrasta kontrabandas krava, domātu, vai neesmu vainīgs, ka tā nav aizturēta jau uz robežas. Sirdsapziņa mocītu.
-Kādu sētu būvētu ap savu māju?
Andis:- Augstu, tādu, kurai cauri neredz. Laikam jau māja ir tā vieta, kur gribas justies drošam, ka neviens neaicināts netraucē.
Toms:- Man ap māju būtu augsts dzīvžogs. Un piekrītu Andim, ka māja ir privātā teritorija, kur gribas pabūt vienam un netraucētam.
-Kur attiecībās beidzas draudzība un sākas naids?
Andis:- Tā, manuprāt, ir trausla robeža.
Toms:- Pat viens nepareizs vārds var kalpot par iemeslu naidam. Kā saka, vārds ir spēcīgs ierocis.
Kuru no draugiem, paziņām iesakāt “Divkaujas” cīņai oktobrī? Andis:- Alisi Vasinu. Toms:- Ievu Zaharovu. Guna Kaņepe, skolniece:
– Abi jaunieši uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja diezgan līdzīgi. Izvērtējot puišu atbildes, Andim dodu 7,5 punktus, bet Tomam- 7. No Toma teiktā visvairāk patika atbilde uz pirmo jautājumu. Es atbildētu tāpat. Andim interesanta atbilde bija par piedzīvoto uz robežas. Ar mani atgadījās kaut kas līdzīgs un arī uz Krievijas robežas. Otrajā “Divkaujas” pusfinālā līderpozīcijas saglabā Zelma Bahmane, kura ieguvusi 9 punktus. Liene Lote Grizāne
Komentāri