Šomēnes nopietni nenopietnajā jauniešu lapas spēlē „Divkauja” piedalījās Laura Maseļune (22 gadi) un Ance Upīte (21 gads).
Meitenēm pirmais uzdevums bija uzzīmēt to, kas pirmajā brīdī ienāk prātā. Laura: -Uzzīmēju cilvēciņu, kurš priecājas par silto vasaru. Apkārt viņam notiņas, jo šodien visu laiku klausos vienu dziesmu, kas man ļoti patīk. Ance: -Uzzīmēju it kā sevi. Zibentiņi un jautājuma zīmes liecina par to, ka man galvā valda neliels apjukums. -Atminaties kādu jauku vasaru un spilgtāko vasaras notikumu? Laura: -Prātā palikusi pagājusī vasara, kad savācāmies septiņas meitenes un izdomājām braukt uz jūru, pie kuras trīs dienas dzīvojām. Pašas sev gatavojām ēst, peldējāmies, sauļojāmies un vienkārši atpūtāmies. Kad devāmies mājup, nolēmām, ka tā mums būs ikgadēja tradīcija. Tā ka šī vasara vēl priekšā. Ance: -Vasara man saistās vispirms ar Jāņiem, un šos svētkus jau piekto gadu svinēju pie jūras ar draugiem. Bet, ja jāatsauc atmiņā viena konkrēta vasara, tad man arī tā būs pagājusī, kad bez Jāņu svinēšanas bija vairāki jauki pasākumi- vecmeitu ballīte draudzenei, kāzas, kurās biju ielūgta. Pagājušajā vasarā iepazinos arī ar daudziem jaukiem cilvēkiem. -Ja būtu iespēja piedalīties labdarības akcijā, kam jūs ziedotu vai palīdzētu? Laura:– Es noteikti atbalstu labdarību, visvairāk laikam satrauc tas, ka Latvijā ir tik daudz maznodrošināto ģimeņu, kurās bērniem nav pat ko ēst. Pati labprāt dziedātu kādā labdarības pasākumā. Patīk Katrīnes Pasternakas vadītā akcija „Eņģeļi pār Latviju”. Ance: -Labdarība nepieciešama bijusi visos laikos. Vienmēr dažādās labdarības akcijās piedalos ar telefonzvanu, un jāsaka – esmu sentimentāls cilvēks. Nereti, šādas akcijas skatoties, acīs sariešas asaras un sāp, apzinoties, ka citās ģimenēs bērniem klājas ļoti grūti, ka nav paša elementārākā. Vēl man ir žēl dzīvnieciņu, kas atrodas patversmēs. Pamatskolas laikā pat bieži gāju uz dzīvnieku patversmi šos pamestos un slimos dzīvnieciņus pabarot vai izvest pastaigās. -Kāds ir Gruzijas karogs? Laura: -Tiešām nezinu. Ance: -Es arī nepateikšu pareizo atbildi.
-Atminiet latviešu tautas mīklu- augsts tēvs, plata māte, traks dēls, akla meita. Kas tas ir? (Pareizā atbilde- debesis, zeme, vējš un nakts) Laura: -Hmm, nezināšu gan. Ance: -Mana versija varētu būt debesis, zeme, vējš un … kurmis. Laura:– Kurmja vietā varētu būt nakts. -Cik aktuāla tēma jums ir politika, vai sekojiet politiskajām aktualitātēm, īpaši tagad- pāris mēnešus pirms vēlēšanām? Laura: -Ar politiku esmu uz jūs, jo man ar to visu saistās negatīvas emocijas. Zinu tik daudz, cik ziņās redzu, bet īpaši visām aktualitātēm līdzi nesekoju. Kad jāiet uz velēšanām, iepriekš pakonsultējos ar vecvecākiem, kas šajos jautājumos gudrāki. Ance: -Politiskajām norisēm līdzi sekoju un vēlēšanas uztveru kā pilsonisko pienākumu, tādēļ vēlēt eju vienmēr. Turklāt uzskatu, ka gaušanās par to, ka viss ir slikti, nekam neder. Lai kaut kas mainītos, ir jāiet vēlēt, un pirms vēlēšanām par šiem jautājumiem parunājam ģimenē. -Kādēļ pasaulē notiek kari? Laura: -Nevar sadalīt resursus. Kādam vienmēr būs vairāk, kādam- mazāk. Tiem, kuriem ir vairāk, vienmēr gribēsies vēl. Diemžēl tā tas dzīvē notiek. Ance: -Kari vienmēr notikuši naudas un varas dēļ. Tas nav mainījies arī mūsdienās.
-Gailis lido, lido, lido…nolaižas uz kalna un izdēj olu. Uz kuru pusi ola ripos?(Pareizā atbilde- gailis nedēj.) Laura: -Gailis nedēj. Ance: -Tieši tā! -Vai īsta mīlestība var būt bez lielām sirdssāpēm? Laura: -Manuprāt, mīlestība veidojas no vairākiem faktoriem divu cilvēku attiecībās – cieņas, uzticēšanās…. Iemīlēšanās var būt traka un neapdomīga, bet mīlestība jau ir stabilākas jūtas. Bet ir arī akla mīlestība, kurai visbiežāk seko sirdssāpes. Bet ne vienmēr mīlestībā jābūt sāpēm un ciešanām. Bet pirmā mīlestība gan ir jāslīcina (smejas). Ance: -Lai cilvēku iemīlētu, viņš jāizprot. Mīlestība starp diviem cilvēkiem nevar būt, ja nav uzticēšanās. Runājot par sāpēm, tās visbiežāk nākas izjust, ja mīlestība ir nelaimīga. Un vienmēr mīlestībā kādam sāp vairāk nekā otram. Taču domāju, reizēm mīlestībā jāizjūt arī sāpes, lai novērtētu laimes sajūtu. -Nosauciet trīs cilvēkus, kas, jūsuprāt, ir personības Latvijas vai pasaules mērogā. Laura: -Ja runājam par vietēja mēroga personību, teikšu- Lauris Sildniks, kurš nesavtīgi iegulda darbu visā, ko dara. Lai tas būtu „Fonoklubs” vai „Fonofest”. Arī Jolanta Gulbe mūzikas vidē ir personība, bet no Amerikas vides nosaukšu aktieri Ādamu Sandleru, ar kuru labprāt iedzertu tasi kafijas. Ance: -Žurnālistikas vidē – Kristīne Garklāva, jo tas pozitīvisms, kas staro no viņas, ir apbrīnojams. Viņa ir vienkārša un patiesa. Personība noteikti ir arī Rēzija Kalniņa, to nevar noliegt. Arī Raimonds Pauls. -Kuru draugu, paziņu iesakāt nākamajai divkaujas spēlei? Laura: -Robertu Osīti. Ance: Edgaru Zvaigzni.
VĒRTĒ DIVI GUDRIE Didzis: -Vērtējot abas meitenes, teikšu, ka atbildes kā vienmēr ir līdzīgas, bet, manuprāt, šoreiz uzvaru piešķiru Ancei. Manuprāt, nav pareizi, ka lielākā daļa mūsdienu jaunatnes neinteresējas par politiku, arī es to nedaru, bet Ance par to interesējas, un tas ir apsveicami. Piekrītu Ances viedoklim par to, ka nevajag visu laiku skandināt, ka nekas nav labi, jo tiešām tas labais jāveido pašiem! Mani pārsteidza abu meiteņu atbilde par personībām, šajā jautājumā var redzēt, ka tomēr meitenēm domas un gaume atšķīrās. Marko: -Šoreiz ir ļoti grūti noteikt meiteni uzvarētāju. Abas, šķiet, atbild līdzvērtīgi un šur tur ir arī līdzīgi domājošas un abas kādreiz ir bijušas nelaimīgi iemīlējušās. Abas atbalsta labdarības akcijas, lai gan katra atšķirīgā veidā, un abas dzīvojas pie jūras. Par naudu un varu pat domā vienādi. Taču, lai cik savādi tas neliktos, uzvarētājam ir jābūt katrā spēlē. Es domāju, ka uzvaru šoreiz piešķirsim Ancei. Pēc Divu gudro vērtējuma uzvar Ance Upīte no Cēsīm. Ance balvā saņem dāvanu karti no “Vidzemes foto aģentūras” vienai foto sesijai. Liene Lote Grizāne
Komentāri